Ce

CE

Rīgas loža "Pie zobena"

Attēls:Rigas_lozas_Pie_zobena_un_Apolons.jpg
Rīgas loža "Pie zobena" („''Zum Schwerdt''”) ir brīvmūrnieki loža, ko 1765. gadā nodibināja Dr.med. Gustavs fon Handtvigs no Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („''Zum Nordstern''”) brāļiem, kas pārgāja Striktās observances sistēmā. Loža strādājusi pēc Berlīnes mātes ložas „Zu den drei Weltkugeln” rituāla un tās vadībā (1775-90), to 1778. gadā kā suverēnu ložu atzinušas angļu, zviedru, vācu, franču, itāļu ložas. Loža „Zum Schwerdt” bija sabiedriski ļoti aktīva un atbalstīja bezmaksas skolu bāreņiem, uzņemoties visus izdevumus.

Ložas kodols


Šajā laikā to vadīja divi izcili izglītoti un ietekmīgi Rīgas pilsoņi no fon Bergmaņu dzimtas - tiesnesis Baltazars fon Bergmans (1736-1789) un mācītājs Liborijs fon Bergmans (1754-1823). Tomēr "Zobena ložas" kodolu, kas pazīstams kā "Berensu aprindas" kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Kārlis Gotfrīds Bērenss un Reinholds Bērenss veidoja Rīgas rātskungs Johans Kristofs Bērenss (Berens, 1729-1792). Šī iemesla dēļ ložā bija daudz Vidzemes guberņas augstāko ierēdņu un luterāņu mācītāju, kas nodrošināja apgaismības ideju popularitāti tā laika Vidzemes augstākajā sabiedrībā.

Pakļautība


Loža sākotnēji tieši pakļāvās Striktās Observances sistēmas direktorālajai lielložai "Pie trim zemeslodēm" Berlīnē un par savu augstāko meistaru uzskatīja Prūsijas karali Fridrihu Lielo. Arī pēc Stingrās uzraudzības sistēmas pārveides 1772.gadā Kurzemes un Vidzemes ložas bija pakļautas Prūsijas nacionālajai lielajai mātes ložai „Zu den drei Weltkugeln” ar nacionālo lielmeistaru Braunšveigas princi Fridrihu Augustu priekšgalā. Rīgas un Jelgavas vec-skotu virsložas savukārt pakļāvās augstākajam lielmeistaram hercogam Ferdinandam, savukārt bruņinieku grādi turpināja tieši pakļauties provinces lielmeistaram fon Hundam. Pēc lielmeistara barona fon Hunda nāves par Stingrās uzraudzības ordeņa vadītāju Volfenbuteles (Wolfenbüttel) konventā 1778. gada 28.jūlijā - 27.augustā tika ievēlēts Sēdermanlandes hercogs Kārlis un Livonijas prefektūra ar Rīgas kapitula komtura Baltazara fon Bergmana (ordeņa bruņinieka vārds: ''Balthazar eques a columna aurea coronata'') pūliņiem tika pacelta neatkarīgas prefektūras statusā.
Nodibinoties Krievijas nacionālajai lielložai kņaza Gavrila Gagarina vadībā 1779. gadā, loža atteikusies tai pakļauties un no Striktās observances lielmeistara Braunšveigas hercoga Ferdinanda saņēmusi atbilstošu atļauju. Arī citas Baltijas provinču ložas atteicās strādāt jaunradītajā Krievijas nacionālajā lielložā un nokļuva neapskaužamā stāvoklī, jo senā konflikta dēļ Vācijas brīvmūrnieku lielā zemes loža (VBLZL) Berlīnē atteicās atzīt Stingrās uzraudzības ordeņa ložas, bet tās savukārt bija kļuvušas neatkarīgas un nevēlējās pakļauties jaunajam Ordeņa lielmeistaram Sēdermanlandes hercogam Kārlim un viņa nodibinātajai Krievijas nacionālajai lielložai kņaza Gavrila Gagarina vadībā. Cerība par vienotas Baltijas provinciālložas izveidi izplēnēja dažādo brīvmūrnieku sistēmu savstarpējās sacensības un nesaskaņu dēļ. Pēc 1782. gada, kad tika nodibināta Striktās Observances VIII. provinces direktorija Maskavā, kapituls mainīja pakļautību.

Striktās Observances sistēmas augstāko grādu ložas


1768. gadā Rīgas ceturto ("skotu meistara") grādu sasniegušajiem ložu brāļiem, kas bija strādājuši ložā „Zum Schwert” (1775-90) tika nodibināta īpaša vec-skotu virsloža (''alt-schottische Oberloge'') „Zum goldenen Füllhorn”. Tāpat drīz vien pēc tam ticis nodibināts kapituls "Tempļa pils" piekto ("noviči") un sesto grādu ("templieši") sasniegušajiem brāļiem Striktās Observances sistēmas VIII. provinces Rīgas prefektūrā, kas sakrita ar Livonijas teritoriju. Rīgas prefektūras kapitula komturs 1782. bija Baltazars fon Bergmans ar vārdu ''Balthazar equee a columna aurea coronata'', kapitula delegāts Volfenbluteles konventā (1778).

Ložas darbības apturēšana un atjaunošana


Nodibinoties Krievijas provinciālložai 1779. gadā, "Pie zobena" loža atteikusies pakļauties Cinnendorfa sistēmai, pēc kuras tobrīd strādāja provinciālloža. Vēlāk loža nepiedalījās arī šīs sistēmas Rīgas loža "Mazā pasaule" iesvētīšanā. Darbojusies līdz 1794. gadam, kad tā pārtrauca darbību pēc Rīgas gubernatora neoficiāla ieteikuma sakarā ar Krievijas ķeizarienes Katrīna II vēlēšanos. Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža atjaunoja Rīgas ložas "Pie zobena" darbību 2002. gada 12. oktobrī Cinnendorfa rituālā. 2003. gadā tā kopā ar Rīgas ložām Rīgas loža "Jāņuguns" un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" nodibināja Latvijas lielložu.

Ložas amatvīri

Krēsla meistari


Gustavs fon Handtvigs (1710-1767). Rīgas pilsētas ārsts un galma padomnieks. Ieviesis Rīgā Striktās Observances sistēmu, pārveidojis ložu „Zum Nordstern“ par Striktās Observances ložu „Zum Schwerdt“ (1765). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ pirmais krēsla meistars (līdz 1767). J.G. Herders viņa nāves sakarā sacerējis odu.
Baltazars fon Bergmanns (1736-1789). Jurists, galma padomnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā un Jēnā. Baznīcas notārs Rīgā (1761), Prūsijas brīvmūrnieka grāfa Lestoka sekretārs (1763-1767), tieslietu kolēģijas advokāts Sv.Pēterburgā (1764-1773). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” loceklis (1768-69), Sv.Pēterburgas ložas „Urania” dibinātājs un goda loceklis (1773). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ dibinātājs (1765), krēsla meistars (līdz 1779). Vidzemes hoftiesas loceklis (1773-1783). Striktās Observances VII.provinces Jelgavas prefektūras „Tempelburg“ kapitulārs un Rīgas prefektūras kapitula komturs (1782) ar vārdu ''Balthazar equee a columna aurea coronata'', delegāts Volfenbuteles konventā (1778). Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula (priorāta) loceklis.
Liborijs fon Bergmanns (1754-1823). Mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Studējis teoloģiju Leipcigā, filozofijas doktors (1784). 1785.gada ceļojumā pa Vāciju iepazinies ar Lesingu, Klopštoku un Kantu. Barona fon Budberga ģimenes skolotājs (1779). Diakons (1880). 1783.gadā atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. Nodibinātājis „Pilsoņu literāri praktisko biedrību“ („Literärisch-Praktische Bürgerverbindung“), tās goda loceklis (1821). Sv. Pētera draudzes mācītājs (1790) un virsmācītājs (1800). Konsistorijas loceklis. Dibinājis Vidzemes mākslas muzeju (1816). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ krēsla meistars (līdz 1790). 4.grāds (1790).
fon Brekers, Haralds Gustavs (1758-). Rīgas pilsoņu tiesas sekretārs (1790), Vidzemes hoftiesas sekretārs (1803-1806), galma padomnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ krēsla meistars (1790). 4.grāds (1790).

Meistara vietnieki


Fromholds, Hermanis (). Tirgotājs (1779). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks (1779).
Foss, Jakobs Johans (''Voss'') (1737-). Aptiekārs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks (1790). 4.grāds.
Okeforts, Jakobs Gustavs (1721-). Kolēģijas asesors, Rīgas muitas departamenta direktors. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks un goda loceklis (1790). 4.grāds.

Pārraugi


Krigsmanns, Nikolajs (1760-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ 1.pārraugs (1790). 4.grāds.

Sekretāri


Johans Gotfrīds Herders (1744-1803). Rīgas domskolas kollaborators, pilsētas bibliotekāra palīgs (1765-1769), vēlāk Vācijā slavens filozofs un publicists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (no 1766). Ložas sekretārs (1767).
Jakobs Benjamins Fišers (1731-1793). Aptiekārs, grāmatvedis, pirmais akadēmiski izglītotais Rīgas dabaszinātnieks, publicējis “Versuch einer Naturgeschichte von Liefland” (1778., atkārtots izdevums 1791.). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ sekretārs (1790-1791).

Ceremonijmeistars


Ellingers, Johans Kārlis Ludvigs (1756-). Tirgotājs, vēlāk ekonomists (1822). Sv.Pēterburgas ložas „Urania“ brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ ceremonijmeistars (1790). 4.grāds. Sv.Pēterburgas ložas „Liesmojošā zvaigzne“ brālis (1815).

Oratori


Looffs, Konrāds Heinrihs (1750-). Aktieris. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ orators (1790).

Mantzinis


Holsts, Baltazars (1759-1788). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ mantzinis. 4.grāds.

Vārtnieki


Kleins, Bernhards Kristiāns (1762-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis vārtnieks (1790).
Harders, Pēteris Gustavs (1765-). Rīgas pilsoņu tieslietu kantora protokolists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis un 2.vārtnieks (1790).

Ekonoms


Dorndorfs, Francis Kārlis (1736-). Rīgas maģistrāta loceklis (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis ekonoms (1790).
Krīgers (Krüger), Kārlis Jakobs (1752-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis ekonoms (1790).

Goda locekļi


Grimms, Johans Antons (1756-). Lībekas tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).
Griteds, Tomass (1725-). Vidzemē dzīvojošs skotu tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790). 4.grāds.
fon Mihelsons, Johans (1740-1807). Krievijas armijas virsnieks. Piedalījies Septiņgadu karā, krievu-turku karā, krievu-zviedru karā u.c. Ģenerālleitnants (1786). Sv.Pēterburgas ložas „Apollo” krēsla meistars (1782), Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).
Rugendorfors, Johans Gotfrīds (1738-). Mācītājs Piņķu draudzē (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).
Zīgenhirts, Teofīls Jākobs (1745-). Revidents Rīgas un Cēsu apriņķos. Sv.Pēterburgas ložas „Apolons” dibinātājs (1771). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).

Ložas brāļi


Johans Gotfrīds Ageluts (Ageluth) (1763-1848). Mālpils mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs — „Maza dziesmu grāmata“ (1815). Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) dibinātājs (1824). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Johans Kristofs Bērens (Johann Christoph Berens), (1729-1792). Rīgas rātskungs. Studējis tieslietas Kēnigsbergas un Getingenes universitātēs Vācijā, filozofu Johans Georgs Hāmanis, Imanuels Kants un Johans Gotfrīds Herders draugs. Ap sevi pulcinājis izcilākos sava laika liberāli noskaņotos rīdziniekus, iestājies pret dzimtbūšanu. Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Kārli un Reinholdu veidoja Rīgas "Zobena ložas"("Zum Schwerdt") kodolu, kas vesturē pazīstams kā "Berensu aprindas".
Bērenss (Berens), Karls Gotfrīds (1725-1789). Ierēdnis, tirgotājs, Rīgas rātes loceklis. Rīgas ložu „Zum Schwerdt“ un „Zur kleinen Welt“ brālis.
Bērenss (Berens), Reinholds (1725-1789). Ārsts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis.
Bergmanns, Ambrozijs (1740-1784). Ārsts. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā, vēlāk studējis medicīnu Jēnā un Strasbūrā. Specializējies dzemdniecībā Parīzē un Leipcigā. Dr.med. grāds Leipcigas universitātē (1762). Krievijas armijas divīzijas ārsts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis.
Gustavs fon Bergmanns (1749-1814). Mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā, studējis teoloģiju Leipcigā. Mācītājs Āraišu (1771), Mazsalacas (1780) un Rūjienas draudzēs (1785-1814). Mazsalacas, vēlāk Rūjienas grāmatu spiestuves īpašnieks (1782). Veicis vakcināciju pret bakām Vidzemē — aptuveni 12 000 cilvēkiem. Maskavas dabaspētnieku biedrības goda loceklis (1806). Vidzemes virskonsistorijas asesors (1807). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1785). 4.grāds (1790).
Cimmermanns, Johans Andreass (1747-). Mācītājs Salacgrīva. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Darbis, Jozefs Frīdrihs Augusts (). Gleznotājs. Dzīvojis Kurzemē (1773), vēlāk Rēvelē, Sv.Pēterburgā, Berlīnē. Berlīnes mākslas akadēmijas loceklis (1796). Rēveles ložas „Isis” brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis. 4.grāds (1790).
Dingelštedts, Johans Ernsts (1773-). Teologs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Dingelštedts, Kristāns Ādolfs Ludvigs (1741-). Rīgas virskonsistorijas asesors (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Dingelštedts, Kristiāns Frīdrihs (1772-). Jurists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Dunkels, Johans Georgs (). Bārddzinis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Ekarts (Eckardt), Fridrihs (1759-1806). Rakstnieks. Vidzemes guberņas valdes arhivārs (1787) un provinces sekretārs (1796). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Fišers, Georgs Frīdrihs (1744-). Muitas departamenta kontrolieris (1790), vēlāk titulārpadomnieks (1806). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Oto Ernests fon Fītinghofs-Šēls, barons (1758-1780). Gvardes leitnants, johannītu ordeņa bruņinieks. Rakstnieka Jakobs Mihaels Reinholds Lencs draugs, Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis līdz savai nāvei dueļa laikā Pēterburgā.
Fogts, Eliass (1750-). Baletmeistars no Vīnes. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Francens, Gotlībs Heinrihs (1747-). Tirgotājs Pērnavā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Freilihs (von Freulich), Pēteris (). Krievijas armijas virsnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds. Striktās Observances Rīgas prefektūras kapitula pārstāvis ar vārdu ''Petrus eques a speculatione'' Striktās Observances VIII. provinces direktorijā Maskavā (1782-83). Maskavas rozenkreiceriešu ordeņa „teorētiskā grāda“ loceklis (1782-84). Maskavas ložas „Zu den drei Fahnen” meistara vietnieks (1783-1784).
Gasje, Gustavs Frīdrihs (1766-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Gincels (von Güntzel), Kristiāns Ulrihs (1745-1789). Rīgas muitas direktors (1789) un kolēģijas asesors. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1787). 4.grāds (1789).
Gromanns, Kārlis Ferdinands Daniels (1758-1794). Literāts un aktieris Rīgā (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790), pievienojies Rīgas ložai „Zur kleinen Welt“ (1793-94).
Johans Frīdrihs Hartknohs (1740-1789). Dzimis Austrumprūsijā, pārcēlies uz Jelgavu (1763) kā grāmatu veikala vadītājs. Ierosinājis J.G.Herderam apmesties Rīgā (1764). Pārcēlies uz Rīgu, lai iekārtotu savu tipogrāfiju (1765). Grāmatizdevējs, I.Kanta draugs un viņa grāmatas „Tīrā prāta kritika” („Kritik der reinen Vernunft”) un citu Kanta un Herdera grāmatu pirmizdevējs (1781). Galvenais grāmatu piegādātājs Sv.Pēterbugas Zinātņu akadēmijai (1783). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis, 4.grāds.
Jākobsons, Mārtiņš Jakobs (1751-). Pavāru meistars. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Jankevičs, Heinrihs Johans (1766-). Juriskonsults. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Kalsofs, Kārlis Ferdinands (1726-). Kuldīgā dzīvojošs literāts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
Kellars, Džeimss (1750-1810). Gleznotājs. Studējis Oksfordā, dzīvojis Rīgā (1783-85 un 1788-1810). Rīgas ģimnāzijas skolotājs (1804-1810). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
Langvitcs, Johans Gothards (). Mācītājs Vidzemē. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Laurs, Johans Frīdrihs Benjamins (1757-). Zinātņu kandidāts (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Jakobs Mihaels Reinholds Lencs (1751-1792). Dzimis Cesvainē, mācījies Tērbatas ģimnāzijā (1759), studējis teoloģiju Karaļauču universitātē pie I.Kanta (1768) un Strasbūrā (1774). Gētes, Herdera, Vīlanda draugs, Strasbūras literārās biedrības dibinātājs (1775). Atgriezies Rīgā (1779), Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1780). Pārcēlies uz Maskavu (1781), kur bijis Maskavas ložu „Sfinksa” (1783) un „Zu den drei Fahnen“ (1783-1784) brālis. Plānojis dibināt literāro biedrību kā Maskavas ložas „Trīs zobeni“ filiāles organizāciju (1784).
Mals, Matiass (1754-). Sulainis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Millers (Müller), Johans Andreass (1759-). Rīgas liceja skolotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Millers (Müller), Justus Konrāds Daniels (1759-). Grāmatu iespiedējs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Motts, Ferdinands Ernsts Johans (1742-). Rīgas nodokļu departamenta direktors (1790), titulārpadomnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
Nissens, Jakobs (1761-1788). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (līdz 1788).
Očterloni, Viljams (1769-). Tirgotājs, dzimis Montrēzā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Paterssens, Benjamins (1751-). Mākslinieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Pēls, Pēters Vilhelms (1746-). Dzimis Alūksnē. Bukultu draudzes mācītājs, prāvests, virskonsistorijas asesors (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Petersens, Samuels Konrāds (1747-). Tirgotājs, mākleris. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Pfortens, Hermans Frīdrihs (1746-). Titulārais padomnieks, muitas departamenta rentmeisters. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Pinkornelli, Frīdrihs (1768-). Krievijas armijas rotmistrs (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Ramms, Joahims Edlers (1762-). Ārsts un farmaceits. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Ranišs, Jakobs (1735-). Skolotājs Jāņa baznīcas institūcijā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Roze (Rose), Frīdrihs Vilhelms (1763-). Sulainis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Karls Filips Mihaels Snells. Rīgas Domskolas rektors (1780-1787), Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1781). Žurnāla „Patriotische Unterhaltungen” izdevējs (1785).
Šēnbergs, (Schönberg) Teodors (1756-). Jelgavā dzimis Lielvārdes mācītājs (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Šleiers, Vilhelms Fridrihs (). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Šrēders, Johans Georgs (1765-). Ārsts, medicīnas doktors, strādājis Rīgas lazaretē (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Treijs, Pēteris Ernsts (1757-). Bārddzinis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Trumpi, Fridrihs (). Šveicē dzimis tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Ventcels (von Wentzel), Otto Gustavs (1755-). Sāmsalā dzimis tirgotājs. Limbažu birģermeistars (1790). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Vestfāls (Westphal), Johans Kārlis (1754-). Cēsis skolas rektors (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Vihoffs (Wihoff), Gotfrīds Georgs (). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Vilke, Johans Benjamins (1764-). Aptiekārs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Zengebušs (Sengebusch), Konrāds Heinrihs (1768-?). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Zīverss, Kārlis (1745-?). Cēsu muižnieks. Galma padomnieks (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Pēteris fon Zīverss, grāfs (1754-?). Vidzemes guberņas maģistrs, galma padomnieks (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds. Rīgas augstāko grādu (vecskotu) ložas „Zum goldenen Füllhorn” virsmeistars (1790).

Atsauces


ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija. Ф.1412, oп.1., Д. 4353, Д. 5556
Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908
Heinrich Bosse. The Establishment of the German Theatre in Eighteenth-Century Riga. ''Journal of Baltic Studies'', vol. 20 (1989): 207-22.
Andrew Swinton. Travels into Norway, Denmark and Russia in the Years 1788, 1789, 1790 and 1791. London, 1792; 114 p.

Ārējās saites


http://www.masonicum.lv/index.php?langs=77 Latvijas lielložas mājas lapa
http://www.e-misterija.lv/print.php?sid=531 Brīvmūrniecība un dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Skatīt arī


Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Rīgas loža "Apollo"
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Liepājas loža "Enkurs"

Atsauces


Kategorija:Brīvmūrnieku ložas Latvijā

Cos

COS

11. oktobris

11. oktobris ir gada 284. diena pēc Gregora kalendārs (285. garais gads). Līdz gada beigām ir atlikusi 81 diena.

Notikumi


1899. — sākās Angļu-būru karš
1922. — parakstīts Mudanjas pamiers, ar to izbeidzot Turcijas neatkarības karš.
1944. — Padomju Savienība anektēja Tuva.
1954. — Vjetmiņi pārņēma kontroli visā Vjetnama.
1968. — Amerikas Savienotās Valstis palaida pirmo pilotējamo Apollo progrmma kosmosa kuģi Apollo 7.
1986. — Reikjavīka tikās Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība vadītāji Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

Dzimuši


1848. — Ādolfs Alunāns, latviešu aktieris, režisors un dramaturgs (miris 1912.)
1884. — Frīdrihs Bergiuss (''Friedrich Bergius''), vācu ķīmiķis (miris 1949.)
1885. — Fransuā Moriaks (''François Mauriac''), franču rakstnieks (miris 1970.)
1895. — Jakovs Gotovacs (''Jakov Gotovac''), horvātu komponists un diriģents (miris 1982.)
1937. — Bobijs Čarltons (''Bobby Charlton''), Anglijas futbolists
1959. — Kārlis Šadurskis, latviešu politiķis
1974. — Kriss Prongers (''Chris Pronger''), Kanādas hokejists
1976. — Emīlija Dešanela (''Emily Deschanel''), amerikāņu aktrise
1983. — Ruslans Ponomarjovs (''Русла́н Пономарьо́в''), Ukrainas šahists, FIDE pasaules čempions (2002—2004)

Miruši


1188. — Roberts I (Drē grāfs) (''Robert I''), Drē grāfs (dzimis ap 1123. gadu)
1531. — Ulrihs Cvinglijs (''Ulrich Zwingli''), Šveices mācītājs, reformācijas līderis (dzimis 1484.)
1707. — Johans Reinholds fon Patkuls (''Johann Reinhold von Patkul''), vācbaltiešu jurists un politiķis (dzimis 1660.)
1889. — Džeimss Preskots Džouls (''James Prescott Joule''), angļu fiziķis (dzimis 1818.)
1896. — Antons Brukners (''Anton Bruckner''), Austrijas komponists (dzimis 1824.)
1944. — Ervins Rommels (''Erwin Rommel''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891.)
1996. — Larss Ālforss, (''Lars Valerian Ahlfors''), zviedru izcelsmes Somijas matemātiķis (dzimis 1907.)
2008. gads. — Vija Artmane, Latvijas aktrise (dzimusi 1929.)
Kategorija:Oktobris
af:11 Oktober
an:11 d'octubre
ar:ملحق:11 أكتوبر
arz:11 اكتوبر
ast:11 d'ochobre
az:11 oktyabr
bat-smg:Spalė 11
bcl:Oktobre 11
be:11 кастрычніка
be-x-old:11 кастрычніка
bg:11 октомври
bn:অক্টোবর ১১
bpy:অক্টোবর ১১
br:11 Here
bs:11. oktobar
ca:11 d'octubre
ceb:Oktubre 11
ckb:١١ی تشرینی یەکەم
co:11 uttrovi
cs:11. říjen
csb:11 rujana
cv:Юпа, 11
cy:11 Hydref
da:11. oktober
de:11. Oktober
diq:11 Tışrino Verên
dv:އޮކްޓޫބަރު 11
el:11 Οκτωβρίου
en:October 11
eo:11-a de oktobro
es:11 de octubre
et:11. oktoober
eu:Urriaren 11
ext:11 outubri
fa:۱۱ اکتبر
fi:11. lokakuuta
fiu-vro:11. rehekuu päiv
fo:11. oktober
fr:11 octobre
frp:11 octobro
fur:11 di Otubar
fy:11 oktober
ga:11 Deireadh Fómhair
gan:10月11號
gd:11 an Dàmhair
gl:11 de outubro
gu:ઓક્ટોબર ૧૧
gv:11 Jerrey Fouyir
he:11 באוקטובר
hi:११ अक्टूबर
hif:11 October
hr:11. listopada
ht:11 oktòb
hu:Október 11.
hy:Հոկտեմբերի 11
ia:11 de octobre
id:11 Oktober
ilo:Oktubre 11
io:11 di oktobro
is:11. október
it:11 ottobre
ja:10月11日
jv:11 Oktober
ka:11 ოქტომბერი
kk:11 қазан
kl:Oktoberi 11
kn:ಅಕ್ಟೋಬರ್ ೧೧
ko:10월 11일
ksh:11. Oktoober
ku:11'ê kewçêrê
kv:11 йирым
la:11 Octobris
lb:11. Oktober
li:11 oktober
lmo:11 10
lt:Spalio 11
mg:11 Oktobra
mhr:11 Шыжа
mk:11 октомври
ml:ഒക്ടോബർ 11
mn:10 сарын 11
mr:ऑक्टोबर ११
ms:11 Oktober
myv:Ожоковонь 11 чи
nah:Tlamahtlācti 11
nap:11 'e ottovre
nds:11. Oktober
nds-nl:11 oktober
ne:११ अक्टोबर
new:अक्टोबर ११
nl:11 oktober
nn:11. oktober
no:11. oktober
nov:11 de oktobre
nrm:11 Octobre
oc:11 d'octobre
pa:੧੧ ਅਕਤੂਬਰ
pag:October 11
pam:Octubri 11
pl:11 października
pnt:11 Τρυγομηνά
pt:11 de outubro
qu:11 ñiqin kantaray killapi
ro:11 octombrie
ru:11 октября
rue:11. октобер
sah:Алтынньы 11
scn:11 di uttùviru
sco:11 October
se:Golggotmánu 11.
sh:11. 10.
simple:October 11
sk:11. október
sl:11. oktober
sq:11 tetor
sr:11. октобар
su:11 Oktober
sv:11 oktober
sw:11 Oktoba
ta:அக்டோபர் 11
te:అక్టోబర్ 11
tg:11 октябр
th:11 ตุลาคม
tk:11 oktýabr
tl:Oktubre 11
tr:11 Ekim
tt:11 октябрь
uk:11 жовтня
ur:11 اکتوبر
uz:11-oktabr
vec:11 de otobre
vi:11 tháng 10
vls:11 oktober
vo:Tobul 11
wa:11 d' octôbe
war:Oktubre 11
xal:Хулһн сарин 11
xmf:11 გჷმათუთა
yi:11טן אקטאבער
yo:11 October
zea:11 oktober
zh:10月11日
zh-min-nan:10 goe̍h 11 ji̍t
zh-yue:10月11號

Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"

Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („''Zum Nordstern''”) bija pirmā brīvmūrnieki loža Rīgā, ko 1750. gadā dibināja Pēterburgas ložas „''Zur Verschwiegenheit''” brāļi Johans Cukerbekers (Zuckerbecker) un Johans Dītrihs fon der Heide (von der Heyde). Ložas nosaukums atvasināts no Kopenhāgenas ložas „''St. Martin zum Nordstern''”, jo ložas „''Zur Verschwiegenheit''” pirmais vadītājs bija šīs ložas brālis Johans Lotariuss fon Malcāns. Loža "Ziemeļzvaigzne" strādājusi Anglijas provinciālložas sastāvā līdz 1765. gadam, kad tās locekļi nodibināja jaunu ložu ar nosaukumu Rīgas loža "Pie zobena" Striktās observances sistēmā. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" atjaunoja darbību 2002. gada pavasarī Seno, brīvo un akceptēto mūrnieku (AF&AM) sistēmā, bet 2003. gada 8. martā tā kopā ar Rīgas ložām Rīgas loža "Jāņuguns" un Rīgas loža "Pie zobena" nodibināja Latvijas lielložu.

Brīvo un akceptēto mūrnieku provinciālložas dibināšana


Senākās autentiskās ziņas par brīvmūrnieku obediences dobināšanu mūsdienu Latvijas teritorijā ir atrodamas Londonas lielložas pierakstos 1731.gada 24.jūnijā: „Lielmeistars un viņa lielamatvīri parakstīja deputāciju mūsu godājamam brālim eskvairam Džonam Filipsam, lai tas kļūtu par lielmeistaru brīvajiem un akceptētajiem mūrniekiem Krievijas un Vācijas impērijās, to domīnijās un tām piederošajās teritorijās, un uz ko tika uzdzerts, vēlot amata uzplaukumu šajās pasaules daļās”. Otrais lielmeistars no 1740. gada bija trimdā izraidītais skotu muižnieks Džeimss Keits (''James Keith'', 1696-1758), Anglijas lielmeistara (1740) Kintoras grāfa Džona Keita brālis. Viņš bija Stjuartu dinastijas piekritējs, atbalstījis jakobītu sacelšanos. No 1728. gada Krievijas armijas ģenerālis, piedalījies Krievijas karā pret Zviedriju (1741-43), veicis diplomātiskos uzdevumus Zviedrijā (1743-44), vēlāk komandējis Krievijas armijas spēkus Tallinā un Rīga (1745-47).

Ložas dibināšana


Latvijas vecāko ložu "Zum Nordstern" Rīgā 1750.gada septembrī dibināja Lielās ģildes tirgotāji, kas joprojām atcerējās Hanzas savienības tradīcijas. Iespējams, ka ložas dibināšanas ideja nākusi no Krievijas provinciālložas lielmeistara ģenerāļa Džeimsa Keita, kas līdz 1747. gadam bija uzturējies Rīgā. Ložas pirmie vadītāji bija prominenti Rīgas pilsoņi Johans Dīters fon der Heide (von der Heyde, vadīja ložu no 1750. līdz 1760. gadam) un Johans Cukerbekers (Zuckerbecker, vadīja ložu no 1760. līdz 1765. gadam), kurus ložā „Zur Verschweigenheit” (Pie klusēšanas) Sankt-Pēterburgā bija iniciējis barons Johans Lotarius fon Malcāns. Loža acīmredzot ir strādājusi trīs grādos pēc Anglijas lielložas dibinātās Hamburgas provinciāložas vāciski tulkotā brīvo un akceptēto mūrnieku rituāla. Ložas nosaukums nepārprotami norāda uz visiem tā laika kuģotājiem pazīstamo vadzvaigzni, kas vienmēr norādīja uz ziemeļiem.

Ložas īsā vēsture


"Gars nāca no Dānijas caur Sv.Pēterburgu pie mums uz Livoniju: 1750.gada aprīlī Rīgas tirgotāji Johans Dītrihs fon der Heide un Johans Cukerbekers tika uzņemti barona Malcāna — dāņu ministra Krievijas ķeizariskajā galmā un jau toreiz Kopenhāgenā ziedošās Ziemeļzvaigznes ložas dēla un locekļa — Pēterburgā dibinātajā tāda paša nosaukuma ložā. Tūlīt pēc atgriešanās no Sv.Pēterburgas Rīgā brālis fon der Heide dibināja šeit pirmo ložu, kurai tika dots Ziemeļzvaigznes vārds, un tā sāka savu darbību 1750.gada septembrī".
Par pirmo uzraugu ložā kļuva Labadī, par otro Fītinghofs jeb „Kurländer”, kā ierakstīts iekavās aiz viņa uzvārda ložas „Īsajā vēsturē”. Pirmās Rīgas ložas locekļi kā vienīgo atšķirības zīmi pie platmales nēsājuši melnu spalvu (http://www.e-misterija.lv/print.php?sid=531 1).

Ložas locekļi


Arhīvos nav pieejami visi ložas "Ziemeļzvaigzne" brāļu vārdi, jo tās darbības laikā varas iestādes neprasīja uzrādīt ložas locekļu sarakstus. Var pieņemt,ka visi ložas "Pie zobena" vecākā gadagājuma locekļi bijuši "Ziemeļzvaigzne" locekļi pirms tās pārejas Striktās Observances sistēmā.

Krēsla meistari


fon der Heide (von der Heyde/ van der Heyde), Johans Dītrihs (). Tirgotājs. Sv.Pēterburgas ložas „Klusēšana” (Zur Verschwiegenheit) brālis (1750), ko ložā iniciējis dāņu diplomāts un ložas pirmais krēsla meistars barons Johans Lotariuss fon Malcāns, Kopenhāgenas ložas „Zarobabel zum Nordstern” brālis (līdz 1750). Rīgas ložas „Zum Nordstern“ dibinātājs un pirmais krēsla meistars (1750-60).
Johans Cukerbekers (1727-1775). Tirgotājs, kuģu īpašnieks. Sv.Pēterburgas ložas „Zur Verschwiegenheit” brālis (1750). Rīgas ložas „Zum Nordstern“ dibinātājs (1750) un krēsla meistars (1760-65). Pēc viņa uzaicinājuma ložā "Pie zobena" 1766. gadā iestājies Johans Gotfrīds Herders.

Pārraugi


Labadī. Pirmais pārraugs.
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (von Vietinghoff-Scheel, 1722-1792) ar iesauku "Kurländer". Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Katrīna II valdīšanas laikā Krievijas impērijas Medicīnas kolēģijas ģenerāldirektors Pēterburgā. Otrais pārraugs.

Ložas dibinātājs


Barons Johans Lotarius fon Malcāns (von Malzahn), dāņu diplomāts Krievijā. Kopenhāgenas ložas „Zorobabel zum Nordstern” loceklis. Pirmās Pēterburgas ložas „Zur Verschweigenheit” ("Pie klusēšanas") dibinātājs un pirmais krēsla meistars (1750). Miris 1754. gadā.

Atsauces


http://www.e-misterija.lv/print.php?sid=531 Gvido Straube par brīvmūrniecību un dzimtbūšanas atcelšanu Latvijā
Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908

Ārējās saites


http://www.masonicum.lv/index.php?langs=77 Latvijas lielložas mājas lapa

Skatīt arī


Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas loža "Apollo"
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Liepājas loža "Enkurs"
Kategorija:Brīvmūrnieku ložas Latvijā

Rīgas loža „Pie zobena“

Rīgas loža "Pie zobena"

Tors (ģeometrija)


Attēls:Torus.png
Tors ( - izcilnis, izliekums) ir ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo virsma, kas rodas, riņķis rotējot ap savā plakne esošu ārēju (riņķi nekrustojošu) asi. Šī ķermeņa virsma ir toroidāla (gredzens vai barankai līdzīga) un pieder pie rotācijas virsma.

Tora parametriskais vienādojums


<math>
\left\{
\begin{matrix}
x(\phi,\psi) = & (R + r \cos \phi) \cos \psi \\
y(\phi,\psi) = & (R + r \cos \phi) \sin \psi \\
z(\phi,\psi) = & r \sin \phi \\
\end{matrix}
\right.
\qquad \phi, \psi \in [0,2\pi)
</math>
''R'' — attālums no riņķa centra līdz rotācijas asij, ''r'' — riņķa rādiuss.

Tora neparametriskais vienādojums


Toru tajās pašās koordinātās un ar tiem pašiem rādiusiem var izteikt ar ceturtās pakāpes vienādojumu:
: <math>\left( x^2+y^2+z^2+R^2-r^2 \right)^2-4R^2\left(x^2+y^2\right)=0</math>

Formulas


Virsmas laukumu un tilpumu šādam toram var viegli aprēķinot izmantojot Papusa teorēmas, iegūstot formulas
:<math>S = 4 \pi^2 R r = 2 \pi r \cdot 2 \pi R, \,</math>
:<math>V = 2 \pi^2 R r^2 = \pi r^2 \cdot 2 \pi R. \,</math>
Šīs formulas ir tādas pašas kā cilindram ar augstumu 2π''R'' un rādiusu ''r'', izveidotam pārgriežot toru un atritinot to, iztaisnojot līniju, kas iet "pa tora centru". Zudumi virsmas laukumam un tilpumam tora iekšējā pusē precīzi kompensē pārpalikumus tora ārpusē.

Tors topoloģijā


Attēls:Inside-out torus (animated, small).gif
Topoloģija toru definē kā divu riņķu topoloģisko reizinājumu:
<math>S^1\times S^1.</math>

Skatīt arī


Cilindrs
Riņķis
Kategorija:Virsmas
Kategorija:Ģeometriski ķermeņi
ar:طارة (رياضيات)
bg:Тор (геометрия)
ca:Tor (geometria)
cs:Torus
da:Torus
de:Torus
el:Τόρος
en:Torus
eo:Toro (geometrio)
es:Toro (geometría)
eu:Toru (geometria)
fa:چنبره
fi:Torus
fr:Tore
he:טורוס
hi:टॉरस
hu:Tórusz
id:Torus
io:Toro
it:Toro (geometria)
ja:トーラス
ko:원환체
lb:Torus
lt:Toras (geometrija)
mk:Тор
nl:Torus
nn:Torus
no:Torus
oc:Tòr (geometria)
pl:Torus (matematyka)
pt:Toro (topologia)
ro:Tor
ru:Тор (поверхность)
scn:Toru (giometrìa)
sk:Torus (geometria)
sl:Torus
sr:Торус
sv:Torus
th:ทอรัส (เรขาคณิต)
tr:Simit (geometri)
uk:Тор (геометрія)
xal:Тор
zh:环面

Kategorija:Ģeometriski ķermeņi

Kategorija:Ģeometrija

Rīgas loža "Jāņuguns"

Attēls:Liela Gilde.jpg pirms pārbūves 20. gs. sākumā]]
Rīgas loža "Jāņuguns" („''Johannisfeuer''”) bija vienīgā brīvmūrnieki loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņš Sniķers ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas „''Hanseatentreue''” brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās Ģildes nams. Ložas brāļu vairākumu veidoja Lielā ģilde un Mazā ģilde locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.
Dibināšanas patentu loža saņēma no Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, bet drīz vien pasludināja sevi par no ārzemju lielložām neatkarīgu ložu. Rīgas loža "Jāņuguns" strādāja Cinnendorfa rituāla pirmajos trīs grādos, augstākos grādos esošie brāļi brauca uz Kēnigsbergas Andreja ložu un kapitulu. Pēc brīvmūrniecības aizlieguma Vācijā 1935. gadā Rīgas loža "Jāņuguns" mēģināja pievienoties Zviedrijas lielložai, bet nesaņēmusi atbalstu, apturēja darbību 1938.gadā.
Galvenais ložas aktīvās darbības pārtraukšanas iemesls bija tas, ka lielākais vairums tās biedru bija vācbaltiešu tirgotāji un rūpnieki, kas baidījās, ka viņu tālākā līdzdalība brīvmūrnieku ložā var izsaukt Vācijas partneru morālu nosodījumu un saimnieciskas represijas. Tāpēc "Jāņuguns" biedru skaits strauji samazinājās no 60 līdz 30. Sakarā ar finansu grūtībām ložai nācās atteikties no savām telpām Lielās ģildes namā un mitināties kādā mednieku klubā. Rīgas loža "Jāņuguns" atjaunoja darbību 1993. gada 8. maijā, tika regularizēta Seno, brīvo un akceptēto mūrnieku (AF&AM) sistēmā 1996. gada maijā. 2003. gada 8. martā tā kopā ar Rīgas ložām Rīgas loža "Pie zobena" un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" nodibināja Latvijas lielložu.

Ložas amatvīri

Ložas meistari


Vilhelms Reimerss (1857-). Tirgotājs, bankas direktors, Lielā ģilde vecākais. Dzīvojis Šveicē, bijis Lašodefonas (''La Chaux-de-Fonds'') ložas „L’Amitie“ brālis (1891). Vācu karaspēka lauka ložas "Hanseatentreue" brālis (1918-19), Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) vadītājs (1918-19), Rīgas ložas „Jāņuguns“ dibinātājs un pirmais ložas meistars (1924-29). Mēmeles ložas „Memphis“ un Liepājas ložas „Enkurs“ (1929) goda loceklis. Andreja ložas meistars Rīgā (1931).
Jakšs, Oskars (1877-). Tirgotājs, Lielā ģilde vecākais. Spānijas vicekonsuls. Rīgas vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" ("Hanseatentreue") brālis (1918-19). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs, mantzinis, meistara vietnieks, meistars (1929-1938). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „tirgotājs, pēc tautības vācietis, ar krietnu pilsoniskās vīrišķības devu, kam bija jābūt, lai varētu būt ložas meistars tajā atmosfērā, kādā toreiz dzīvoja mūsu vācu minoritāte. Antihitleriski noskaņots, taču tomēr 1939.g. repatriējās.”

Meistara vietnieki


Fišers, Oskars (1876-). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” meistara vietnieks (1924). Brīvmūrniekos uzņemts 1918.gadā.

Pārraugi


Buksels (Buxel), Heinrihs (1876-). Tirgotājs, Lielā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926). Andreja ložas meistars (1931).
Jakšs (Jaksch), Alfrēds (1870-). Tirgotājs, bankas direktors, Lielā ģilde kasieris un ģildes vecākais. Rīgas vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" ("Hanseatentreue") brālis (1918-19). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs, 1.pārraugs, meistara vietnieks (1924). Rīgas militārās ložas „Hanseatentreue” brālis (1918). Andreja ložas meistars (1931).
Andrejs Krastkalns (1868-1939). Zvērināts advokāts un sabiedrisks darbinieks. Jaunībā atradies Krišjānis Valdemārs ideju stiprā ietekmē. Studentu korporācijas "Fraternitas Moscoviensis" ("Fraternitas Lettica" no 1920) dibinātājs. Rīgas Latviešu biedrības sekretārs, priekšnieka biedrs, priekšnieks (1898-1939). Pirmais latvietis Rīgas pilsētas valdē (1907), Rīgas pilsētas galvas biedrs (1916-17), Vidzemes komisārs Pagaidu valdības laikā (1917). Kopā ar Fr.Veinbergu iestājās par Baltijas valsts dibināšanu un ticis ievēlēts Vidzemes landesrātā, panācis latviešu valodas atļaušanu miertiesās (1918). A.Niedras valdībā ieņēmis apgādes ministra vietu, pēc lielinieku padzīšanas palīdzējis apgādāt ar pārtiku bada cietējus Rīgā (1919). Latvijas 3. Saeimas deputāts no Kristīgās Nacionālās savienības. Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1928). Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārraugs (1924-1939), palīdzējis reģistrēt tās statūtus. Vadījis Liepājas ložas "Enkurs" aizstāvību sakarā ar apsūdzību atkarībā no Vācijas lielložas (1926-27). Andreja ložas meistars (1931).
Kerkoviuss, Ernests (1881-). Tirgotājs, Lielā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārraugs (1929).
Leja (Leya), Ādams (1879-). ‘International Harvester Company’ direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926).
Mosebahs (Mosebach), Alberts (1868-). Aptieku īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926). Andreja ložas meistars (1931). Karlsbādes ložas (Čehoslovākijā) „Munificentia” goda loceklis.
Reimans (Reymann), Harijs (1878-). Tirgotājs, Lielā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārrauga 2.vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931).
Rēns (Röns), Kārlis (1873-). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1. pārrauga vietnieks (1926), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).
Rihters, Augusts (1857-). Fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924). Brīvmūrniekos uzņemts Zviedrijā (1907).
Sāje, Ludvigs (1871-). Skārdnieku meistars, bankas direktors, Mazā ģilde eltermanis. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārraugs (1925). Andreja ložas meistars (1931).

Sekretāri


Kronbergs, Alfreds (1884-). Tirgotājs, ‘Baltic Chartering Co.’ direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārraugs, sekretārs, brālis ievedējs (1924). Andreja ložas meistars (1931). Brīvmūrniekos uzņemts 1922.gadā.
Lonfelds (Lohnfeld), Andrejs (1879-1950). Kuģa kapteinis, rēders. Latvijas jūrniecības departamenta direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” sekretāra vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „latvietis, kapteinis un kuģu īpašnieks; kādu laiku atradās valsts dienestā, bet tika atbrīvots kā nederīgs.”
Valters, Ādolfs (1889-). Apriņķa tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs, oratora vietnieks, sekretārs (1925-1938). Uzņemts brīvmūrniekos jau 1920.gadā.

Ceremonijmeistari


fon Strickis (von Stritzky), Erihs (1881-). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” ceremonijmeistars (1925). Rīgas militārās ložas „Hanseatentreue” brālis (1918). Andreja ložas meistars (1931). No Vilhelms Munters ziņojuma: „Vācietis; alusdarītavas īpašnieks; īpaši negatīvi atsaucās par hitlerismu, tomēr repatriējās.”
Bekmanis (Beckmann), Georgs (1877-). Tirgotājs, Rīgas ložas „Jāņuguns” 2. ceremonijmeistars (1929).
Mārtiņš Sniķers (1867-1928). Kuģa kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” ierosinātājs un dibinātājs, ceremonijmeistara vietnieks (1924-27). Brīvmūrniekos uzņemts Skotijā.

Oratori


Raštedts, Konrāds (1876-). Tirgotājs, inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” orators (1926). Andreja ložas meistars (1931).
Klumbergs (Klumberg), Arveds (1882-). Zvērināts advokāts, somu misijas juriskonsults. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks (1928). Vilhelma Muntera liecībā minēts: „Zvērināts advokāts, ar praksi gandrīz nemaz nenodarbojās, bet, neraugoties uz to, bija ļoti bagāts, viņam piederēja nami un akcijas. Viņa brālis bija Herdera institūta - vācu propagandas un izlūkdienesta cietokšņa - rektors. Interesanti, Klumbergs nerepatriējās, bet viņa brālis, protams, aizbrauca, un viss institūts tika likvidēts. Interesanti ir arī tas, ka viņš ļoti draudzējās ar Balodi un Skujenieku. Balodis vēl š.g. sākumā lūdza manu piekrišanu, lai nozīmētu Klumbergu par somu goda konsulu. Balodis toreiz runāja, nedaudz samulsis un kautrējoties, un centās pasvītrot, ka viņš ar Klumbergu nejauši ticies pie Skujenieka. Taču es zināju, ka vēl pašā beidzamajā laikā (un vēl arī pēc aiziešanas no valdības sastāva) viņš mēdza būt Klumberga mājās, par ko stāstīja citi viesi. Nozīmēšanai es nepiekritu.”
Mozebahs (Mosebach), Alberts (1868-). Aptiekas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks (1929).
Valters, Ādolfs (1889-). Apriņķa tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs, oratora vietnieks, sekretārs (1925-1938). Uzņemts brīvmūrniekos jau 1920.gadā.

Mantziņi


Ģērmanis (Germann), Alberts (1880-). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” mantziņa vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931).
Laus (Lau), Ferdinands (1883-). Bankas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” mantzinis (1925). Andreja ložas meistars (1931).

Nabago aizbildnis


Haffelbergs, Hermanis (1879-). Grāmatsējējs, Mazā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” nabago aizbildnis (1925-1938). Andreja ložas meistars (1931).

Sargi


Šteinerts (Steinert), Aleksandrs (1874-1939?). Būvmeistars, bankas direktors, Mazā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” sarga vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „Būvuzņēmējs un koktirgotājs. Daudzkārtīgs miljonārs, bet cietsirdīgs un alkatīgs. Vācietis, repatriējās. Ja nekļūdos, tad nomira ceļā vai arī tūlīt pēc aizbraukšanas galā.”

Bibliotekārs


Valters, Ādolfs (1889-). Apriņķa tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs, oratora vietnieks, sekretārs (1925-1938). Uzņemts brīvmūrniekos 1920.gadā.
Valters, Roderihs (1879-). Izglītības ministra padomnieks vācu skolu lietās. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs (1929).

Vārtnieks


Hvīds (Hviid), Haralds (1888-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” vārtnieks. (1926). Andreja ložas meistars (1931).
Špehts (Specht), Justus (1880-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” vārtnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931).
Raute (Rauthe), Ernests (1864-). Būvmeistars, Mazā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Krastiņš, Mārtiņš (1864-). Kuģa kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.

Goda padomes locekļi


Bergs, Jūlijs (1886-). Kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).
Cērpe (Zehrpe), Kārlis (1875-1931). Tālbraucējkapteinis, Krievijas kara flotes virsnieks (1914-1920), ledlauža „Krišjānis Valdemārs” kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924), Goda padomes loceklis.
Fēge (Föge), Frīdrihs (1883-). Miesnieku meistars, desu fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).
Frīdrihs Konradi (1881-). Augstākās tiesas senators. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927), ložas goda padomes loceklis.
Lēmans (Lehmann), Eižens (1863-). A/S papīrfabrika „Līgatne” direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928), ložas goda padomes loceklis.
Roens, (Rouens) Kārlis (1873-). Fabrikas direktors, Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928), goda padomes 2. priekšsēdētajs.
Raute (Rauthe), Ernests (1864-). Būvmeistars, Mazā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).

Viesbrāļi


Alfrēds Bīlmanis Dr. (1887-1948). Skolotājs, žurnālists, diplomāts. Zemnieku savienības Rīgas nodaļas priekšnieks, Latvijas Preses kluba un PEN kluba dibinātājs. Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs (1920-32), vēlāk sūtnis Krievijā (1932-35), sūtnis ASV (1935-48). Piešķirot ārkārtējas pilnvaras K.Zariņam, Latvijas valdība Dr.A.Bīlmani iecēla par viņa aizvietotāju. Izmantojot savus labos sakarus, ļoti aktīvi cīnījies pret Latvijas okupāciju ASV politiskajā presē un žurnālos. Pēc viņa protesta ASV iesaldēja Baltijas valstu zeltu ASV bankās un pieņēma Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas deklarāciju 1940. gada jūlijā (Samnera Vellesa deklarācija), kas ievadīja Rietumu valstu 50 gadus ilgo Baltijas inkorporācijas neatzīšanas politiku. A.Bīlmanis nodeva ASV Valsts departamentam Latvijas Centrālās Padomes deklarāciju un platformu, kas konkrēti nostiprināja ASV principiālo pamatu neatzīt Latvijas aneksiju. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis ar K.Zariņa ieteikumu (1929). Andreja ložas loceklis Stokholmā (1938). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.
Brakmans, Dāvids. Tirgotājs, Portugāles konsuls.
Henzels (Hensell), Maksis. Šokolādes fabrikas "Th. Riegert" direktors.
Hininens (Hyninnen), Pavo. Somijas vēstnieks Latvijā.
Langbergs, Mihaels Arentzs (). Dānijas karalistes sūtnis Latvijā. Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs. Vēstulē Zviedrijas brīvmūrnieku ordeņa kancleram Arvidam Lindmanam ierosinājis veidot Latvijas lielložu ar rituāliem latviešu valodā (1936).
Kolmens (Coleman), Fredriks V.B. (1874-1947). Amerikas Savienotās Valstis sūtnis Latvijā (1922-31). Piedalījies Rīgas ložas "Jāņuguns" uguns ienešanas svinībās Lielajā ģildē (1925), un apsveicis tās brāļus Amerikas brīvmūrnieku vārdā.
Kristiansens, Kristians Egils (). A/S "Pollok" direktors.
Vilhelms Munters (1898-1967). Sabiedrisks darbinieks, karjeras diplomāts. Latvijas Ārlietu ministrijas preses nodaļas sekretārs (1920-36), Baltijas valstu nodaļas vadītājs, administratīvi-juridiskā departamenta direktors, ģenerālsekretārs, beidzot Latvijas ārlietu ministrs (1936-40). Sagatavoja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienības padomē (1936) un bijis šīs padomes 101. sesijas prezidents (1938). Parakstījis līgumu par militārajām bāzēm ar PSRS (1939), deportēts uz Krieviju, kur atradies politiskā izsūtījumā (1940-59). Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis pēc K.Zariņa un P. fon Reitersvērda galvojuma (1929). Andreja ložas un kapitula loceklis Stokholmā, sasniedzis 8.pakāpi (1838). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.
fon Reitersvērds (von Reuterswaerd), Patriks, Kārlis Reinholds. Zviedrijas vēstnieks Latvijā.
Kārlis Reinholds Zariņš (1879-1963). Sabiedrisks darbinieks, diplomāts. Latviešu labdarības biedrības priekšnieks, Tautas padomes loceklis (1919), tās pilnvarotais pārstāvis Zviedrijā (1919). Latvijas Republikas sūtnis Somijā (1919-23), sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1923-30), sūtnis Igaunijā (1930-31), Latvijas ārlietu ministrs (1931-33), sūtnis Lielbritānijā (1933-63), Latvijas nacionalās valdības ārkārtējo pilnvaru nesējs pēc Latvijas okupācijas (1940). Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis (1928). Uzaicinājis iestāties savā ložā vairakiem Latvijas pilsoņiem, ieskaitot A.Bīlmanim un V.Munteram (1929), M.Antonam (1931), R.Slokenbergam (1935), G.Feigmanim (1936) un H.Bērziņam (1937). Andreja ložas un kapitula loceklis Stokholmā (1938). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.

Goda locekļi


Tomaški (Tomaschki), Pauls (). Kēnigsbergas mācītājs. Vācijas brīvmūrnieku ordeņa kapitulmeistars. Piedalījies Rīgas ložas „Jāņuguns” dibināšanas svinībās (1924), tās goda loceklis.

Ložas brāļi


Kurds Abshāgens (Abshagen) (1889-). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931). Brīvmūrniekos uzņemts ārzemēs 1923.g.
Alfrēds Andersons (1879-1937). Rīgas pilsētas galva (1921-28). Skolotājs, dzejnieks un sabiedrisks darbinieks, Viļa Olava draugs un centienu biedrs. Ar pseudonīmu Andrass sarakstījis drāmu "Ķēniņš Dāvids", tulkojis Riharda Vāgnera operas. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks, brāļa ievedēja vietnieks (1927-1937).
Andersons, Roberts (1889-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927).
Antons, Vilis (1874-). Kuģa "Venta" kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Eižens Arnals (1873-). Fabrikas īpašnieks, Lielā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925). Andreja ložas meistars (1931).
Beiermanis (Beyermann) Heinrihs (1867-1929). Mazā ģilde vecākais, juvelieris un stikla meistars. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Bēkers (Beeker), Villems (1877-). Diriģents, operas dziedātājs. Berlīnes ložas “Friedrich Ludwig Schroeder” brālis (1913). Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), 2.sargs (1922). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).
Bergs, Juliuss (1886-). Kapteinis, kuģu būvētavas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
fon Betihers (von Boeticher), Erihs (1880-). Inženieris no Cēsīm. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929), uzņemts Štetinas ložā.
Brunnerts, Roberts (1877-1928). Lielā ģilde vecākais. Rīgas kredītbankas valdes priekšsedētājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).
Burhards, Jūlijs (1873-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Cepfs (Zöpf), Frīdrihs (1894-). Grāmatu tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” bālis (1927).
Dannebergs, Pēteris (1878-1925). Rēders un kuģu īpašnieks. Rīgas biržas vecākais un komitejas loceklis, Latvijas kuģu īpašnieku savienības priekšnieka biedrs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Jānis Dzirne, profesors (1861-). Ķirurgs, pedagogs. Dzimis Tērbatā latviešu draudzes mācītāja ģimenē. Studējis medicīnu Tērbatā (1881-88), Samāras zemstes slimnīcas vadītājs (1895-04), Maskavas universitātes privātdocents, vēlāk profesors ķirurģijā un uroloģijā (1906-17), Lietuvas universitātes profesors (1922-23), Abesīnijas (Etiopijas) galma ārsts (1923-24), Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs (1925-26), Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes profesors (1926-29). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).
Džonsons (Johnson), Vilhelms (1883-). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931).
Fidora, Francis (1879-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Fogels (Vogel), Albīns (1867-1929). Maiznieku meistars, Mazā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).
Frejs (Frey), Arturs (1872-). Bankas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Frišenbrūders, Oskars (1893-). Inženieris tehnologs. A/S „Kvadrāts” darbinieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Gediņš, Herberts (1896-1938). Dr.med. Viesītes ārsts. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Grimms, Herberts (1879-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927-1939?). Brīvmūrniekos uzņemts Skotijā 1907.g.
Jēkabs Grots (1888-1942). Apelācijas tiesas tiesnesis, senators. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929). Studentu korporācijas “Letonija” filistris.
Hartmanis, Voldemārs (1891-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Haselbaums, Hermanis (1887-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
fon Hedenstrēms (von Hedenstroem), Alfrēds (1869-1927). Dr. phil., virsskolotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).
Jansons (Jannsohn), Haralds (1904-). Bankas ierēdnis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931).
Kadiķis (Kadick), Eduards (1880-). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Ādolfs Kaktiņš (1885-1965). Operdziedonis. Aktieris dažādos Rīgas teātros (1903-11), operas solists Rīgā (1912), Nirnbergas operā (1913), Sv.Pēterburgas muzikalā drāmā (1915-17), koncertējis latviešu bēgļu kolonijās. Viens no Latvijas Nacionālās operas izcilākajiem solistiem (1918-40). Izceļojis uz Vāciju (1944), vēlāk uz ASV (1949). Izcilākās lomas: Mefistofelis, Jago, Lāčplēsis, Skarpija, Karalis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).
Kilovskis (Kilowsky), Jānis Vilhelms (1876-). Kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926). Andreja ložas brālis (1931).
Krēmers (Kraemer), Vilhelms (1882-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Kūravs (Kurau), Eduards (1882-). Akmeņkaļu meistars. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Līdeke (Lüdecke), Ernsts (1882-). Maiznieku meistars, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Losons (Lawson), Džeimss (1879-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Lūts (Lüth), Eižens (1883-). Fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).
Masts, Kārlis (1872-). Tirgotājs, Lielā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Milius (Mylius), Gotthards (1869-). Apelācijas tiesas tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).
Muške, Jānis Ekarts (1868-). Tirgotājs un fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).
Nilsons (Nilsson), Svens Pēteris (1897-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Pēteris Ozoliņš (1864-). Aktieris un teātra direktors. Mācījies Drēzdenes konservatorijas dramatiskajā nodaļā (1889-91), aktieris Vācijā (1891-93), Rīgas latviešu teātra direktors un galvenais režisors (1893-1903/1905-13) pie Rīgas Latviešu biedrības, ko tajā laikā vadīja Andrejs Krastkalns. P.Ozoliņa vadībā latviešu teātris no šaura iesācēju teātra izauga par visas tautas tēatri. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927).
Pēters, Pauls (1879-). Tirgotājs, Krievijas—Baltijas tvaikoņu sabiedrības direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926). Andreja ložas brālis (1931).
Pops, Otto (1861-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Rauhs (Rauch), E. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Reiners, Voldemārs (1874-). Konditors un kafejnīcas īpašnieks. Mazā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Štrauss, Fridrihs (1870-1928). Desu fabrikas īpašnieks, Mazā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Sumbergs, Kristaps (1868-). Publiskais notārs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).
fon Šillings (von Schilling), Kārlis (1873-). Dr.jur., tieslietu profesors, apelācijas tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Švalbe (Schwalbe), Jūlijs (1875-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Edgars Švēde (1880—1967). Tirgotājs, Latvijas ģenerālkonsuls Berlīnē (10.1920. – 10.1923.). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).
Tode, Jūlijs (1867-). Kapteinis k. ‘Katie’. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927).
Torčiani (Torchiani), Kārlis (1880-). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Torps, Arveds (1867-). Mazā ģilde vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
fon Ulots (von Uhlot), Gastons (1888-). Ierēdnis ķīmiskajā fabrikā "Anspach". Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925). Brīvmūrniekos uzņemts Vācijā (pirms 1920). Andreja ložas brālis (1931).
Uslēbers (Ussleber), Augusts (1890-). Būvmeistars. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Valdispīls (Waldispühl), Gotfrīds (1874-). Inženieris, fabrikas īpašnieks, Šveices konsuls. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Vegners (Wegner), Kurts (1886-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Veidemanis (Weidemann), Kārlis (1887-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Vindišs (Windisch), Ādolfs (1872-). Tirgotājs, inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).

Kalpotāji


Veide (Weide), Georgs (1856-). Rīgas biržas darbinieks.
Ludendorfs, Haralds (1881-). Rīgas biržas darbinieks.
Hermans, Harijs (1889-). Maiznieku meistars.
Lēns (Lehn), Oskars (1873-). Grāmatu sējējs Valsts spiestuvē.
Kulikovskis, Eduards (1891-). Konditors.

Atsauces


Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.
Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
Sarakste starp Zviedrijas lielložu (Svenska Frimurare Orden) un Rīgas ložas „Jāņuguns” meistaru Oskaru Jakšu. 1936.
Kārlis Johans Alfrēds Kronbergs, rasējums ložas „Jāņuguns” dibināšanas piecu gadu jubilejā, 1929

Ārējās saites


http://www.masonicum.lv/index.php?langs=77 Latvijas lielložas mājas lapa

Skatīt arī


Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Rīgas loža "Apollo"
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Liepājas loža "Enkurs"
Kategorija:Brīvmūrnieku ložas Latvijā

Rīgas loža "Apollo"

Attēls:Rigas_lozas_Pie_zobena_un_Apolons.jpg
Rīgas loža "Apollo" („''Apolons''”, vācu: "Zum Apoll") bija pirmā un lielākā brīvmūrnieki Cinnendorfa zviedru rituāla (1772.-1794.) loža Rīgā. Atjaunotā "Apollo" loža strādā angļu emulācijas rituālā.

Ložas dibināšana


Pirmo Rīgas zviedru rituāla ložu „Apollo” (Apolons) ar Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža patentu iesvētīja 1772.gada 30.septembrī. Ar mērķi nodibināt savu provinces lielložu bijušajās Livonijas ordeņa zemēs, jaunās sistēmas pārstāvji enerģiski strādāja pie jaunu zviedru rituāla ložu dibināšanas Baltijas provincēs un 1773. gadā nodibināja ložu „Isis” (Izīda) Tallinā. Kā vēsta Ernests Frīdrihs: „… Sākotnēji piederot vācu zemei, viņi ticēja, ka to galvenais uzdevums ir veicināt vācu civilizāciju tur, kur agrāk bijušas vācu teritorijas, un domāja, ka to var efektīvāk paveikt nelielā lokā”. Kad Krievijas provinces lielmeistars Jelagins izlēma apvienot visas impērijā esošās ložas un tādēļ 1776.gadā atteicās no angļu sistēmas un pieņēma Cinendorfa zviedru sistēmu, loža „Apollo” atteicās pievienoties viņa lielložai.

Zviedru sistēmas izplešanās


Drīz vien loža „Apollo” bija tik stipra, ka 1777.gadā vienlaicīgi atvēra divas ložas Livonijas provincē, dodot tām mitoloģiskos dvīņu vārdus - „Castor” (Kastors, saukta arī "Ozols") Rīgā un „Pollux” (Polukss, saukta arī "Liepa") Tērbatā. Savukārt Tallinā tika iesvētīta vēl viena Cinendorfa zviedru sistēmas loža „Trīs āmuri”. Pēc tam, kad Rīgas loža "Pie zobena" pēc 1778. gada sakarā ar Straiktās Observances sistēmas sabrukumu nokļuva starptautiskā izolācijā, visai liels to biedru skaits pievienojās ložām „Apollo” un „Castor”, arī brāļi, kas bija saņēmuši augstākos grādus.

Domstarpības ar mātes lielložu Berlīnē


Rīgas brāļu atkārtotais lūgums Vācijas brīvmūrnieku lielajai zemes ložai atļaut strādāt augstākos grādos atdūrās pret noraidījumu, par iemeslu tagad minot ieilgušo konfliktu starp „Apollo” ložas meistaru Danielu Betfīru (''Böthführ'') un ložas brāļiem.
Pēdējo punktu pielika tas, ka mātes lielloža spītīgi neļāva dibināt Andreja ložu. Tā rezultātā 1785.gada 12.decembrī ložas „Apollo” un „Castor” atteicās no Vācijas Brīvmūrnieku Lielā zemes ložas virsvadības un aizsardzības un pakļāvās Krievijas provinciālložai Jelagina vadībā, kas pa to laiku bija pārgājusi atpakaļ angļu sistēmā.

Ungernu-Šternbergu dzimtas nozīme


Abu ložu kodolu tajā laikā veidoja Vidzemes landrāts barons Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (von Ungern-Sternberg, 1726-1793), ložas „Castor” krēsla meistars (1786) ar četriem dēliem - tiesnesi Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, ložas „Apollo” krēsla meistaru (1784), Krievijas armijas virsniekiem Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs, ložas „Apollo” brāli, Gustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, ložas „Apollo” brāli un Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs, ložas „Castor” brāli.

Jaunu ložu dibināšana


Konflikta rezultātā no ložas „Apollo” aizgājušie brāļi 1785.gadā izveidoja jaunu ložu „Asträa” Rīgā (patents Nr.413) Krievijas provinciālložas pakļautībā. Visai drīz loža „Apollo” atkal pārgāja zviedru rituālā kopā ar tās jauno ložas meistaru baronu Vilhelmu Fridrihu Ungernu-Šternbergu (1752-1832). Tā vietā Krievijas provinciālložas lielmeistars Jelagins Rīgā nodibināja divas jaunas ložas — „Konstantin zum gekrönten Löwe” ("Konstantīns pie kronētās lauvas") 1787.gadā un „Zur kleinen Welt” ("Mazā pasaule") 1790.gadā.

Ložas apturēšana un atjaunošana


"Apollo" loža strādājusi līdz 1794. gadam, kad tā pārtrauca darbību pēc Rīgas gubernatora neoficiāla ieteikuma sakarā ar Krievijas ķeizarienes Katrīna II vēlēšanos. Rīgas loža "Apollo" atjaunoja darbību 2007. gads. gadā angļu emulācijas sistēmā un tā kopā ar Rīgas ložām Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", tā kopā ar Rīgas ložām Rīgas loža "Jāņuguns", Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīgas loža "Pie zobena" ietilpst Latvijas lielložas satāvā. Rituālie darbi notiek angļu valodā.

Ložas amatvīri

Krēsla meistari


Betfīrs (Böthführ), Daniels (). Tirgotājs, Rīgas maģistrāta loceklis (1784). Rīgas ložas „Apollo” dibinātājs un brālis (1772-1784), krēsla meistars (1772-1778). Tērbatas (Tartu) ložas „Pollukss“ dibinātājs (1778).
Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, barons (1752-1832). Zemes tiesas asesors (1784-85), Vidzemes provinces padomnieks. Vidzemes landrātu kolēģijas un hoftiesas loceklis (1821), galma padomnieks. Rīgas ložas „Apollo” krēsla meistars (1784-1794). 6.grāds (1785). Vidzemes ložu provinciālais lielmeistars (1787-94) Anglijas lielložas savienības sastāvā.
fon Budenbroks (von Buddenbrock), Gustavs Johans (1758-1821). Vidzemes muižnieks, jurists. Studējis Karaļaučos un Getingenē. Vidzemes bruņniecības sekretārs, landrāts un Rīgas hoftiesas loceklis (1800). Vidzemes zemnieku lietu komitejas loceklis Sv. Pēterburgā (1803-1813), Iekšlietu ministrijas darbinieks (1813-1815). Tērbatas universitātes goda doktors (1816). Rīgas ložas „Castor” un Tērbatas ložas „Pollukss“ vecskotu meistars. Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1786), krēsla meistars (1787), 1.pārraugs (1792). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” sekretārs ar vārdu „Liesmas bruņinieks” (1812). Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” meistara vietnieks (1816), krēsla meistars (1816). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ goda loceklis (1818).

Meistara vietnieki


Vindhorsts (Windhorst), Kārlis Kristofors (-1785?). Aktieris. Rīgas ložas „Apollo” meistara vietnieks (1778).
Nissens, Heinrihs Kristofors Augusts (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” 2.pārraugs (1787), ložas meistara vietnieks (1791).

Pārraugi


Teblers, Johans Kristofors (). Ārsts, medicīnas doktors (1784-85), štāba ķirurgs. Polijas galma padomnieks, Polijas karaļa ārsts (1788). Rīgas ložas „Apollo” 1.pārraugs (1778). 4.grāds (1785).
fon Holsts, Johans Valentīns (). Tirgotājs. Vidzemes guberņas maģistrāta advokāts (1784). Rīgas ložas „Apollo” 2.pārraugs (1780), 1.pārraugs (1784). Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs, 2.pārraugs (1785), krēsla meistars. Vidzemes landrāts (1817-21).
Bettegers, Kristiāns Albrehts Ludvigs (?-1787). Ķirurgs Rīgā (1778-1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778-1787). 1.pārraugs (1785-1786). 4.grāds (1785).
Hennings, Andreass Vilhelms (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis. Mantzinis 1784, 2.pārraugs 1785-1786, 1.pārraugs 1787.
Nissens, Heinrihs Kristofors Augusts (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” 2.pārraugs (1787), ložas meistara vietnieks (1791).
Bīnemans (Bienemann), Hermans Dītrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778-1791), meistara vietnieks (1784-1785), 2.pārraugs (1791). 4.grāds (1785).

Sekretāri


Širmeisters (Schirmeister), Jakobs Kristiāns (). Būvdarbu vadītājs (1778). Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1778).
Bulmerinks (Bulmerincq), Johans Valentīns (). Vidzemes guberņas maģistrāta advokāts (1784), Rīgas maģistrāta burgomistrs (1806). Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1784). Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs un sekretārs (1785).
fon Neientāls (von Neuenthal), Rūdolfs (). Vidzemes muižnieks. Guberņas maģistrāta sekretārs (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1785-1787). Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” brālis (1817-19)
fon Budenbroks (von Buddenbrock), Gustavs Johans (1758-1821). Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1786) un krēsla meistars (1787).
Fermanns, Gerhards Konrāds (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1787-1791).
Kārlis Gotlobs Zontāgs (1765-1827). Teologs un vēsturnieks. Rīgas Jēkaba baznīcas mācītājs, Rīgas Domskolas rektors (1788), Vidzemes luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents, viens no Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likumu sagatavošanas komisijas locekļiem. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1789-1793), sekretārs (1792).

Oratori


Holsts, Nataniels (-1784). Rīgas maģistrāta notārs (1778-83). Rīgas ložas „Apollo” orators (1778).
Holsts, Kristiāns Heinrihs (). Teologs. Rīgas ložas „Apollo” orators (1784). Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs un orators (1785).

Ceremonijmeistari


Bulmerinks (Bulmerinq), Mihaels (1750-1786). Tirgotājs, Melngalvju brālības loceklis. Rīgas ložas „Apollo” ceremonijmeistars (1778).
Fleijs, Johans Gothards (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” ceremonijmeistars (1784).
fon Štakelbergs (von Stackelberg), Kārlis Gustavs, barons (). Vidzemes apriņķa tiesas asesors (1785), Vidzemes hoftiesas asesors (1803), titulāroadomnieks. Rīgas ložas „Apollo” ceremonijmeistars (1785).

Sargi


fon Špalhabers (von Spalhaber), Heralds Gustavs (). Vidzemes apriņķa tiesas asesors (1778-85). Rīgas ložas „Apollo” 1.sargs (1785-1787).

Mantziņi


Hilzens (Hülsen), Karls Frīdrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” mantzinis (1778).
Hennings, Andreass Vilhelms (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis. Mantzinis 1784, 2.pārraugs 1785-1786, 1.pārraugs 1787.

Ložas brāļi


Kārlis Gustavs Magnus fon Anreps. Tiesnesis. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778-1785).
fon Bergs, Georgs (1765-1838). Krievijas armijas virsnieks, ģenerālmajors (1789). Tallinas komendants un kara gubernators (1828). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1786). Tallinas ložas „Izīda” brālis (1787), ložas meistara vietnieks (1815).
fon Bergs, Kristiāns Vilhelms (1760-1789). Krievijas armijas virsnieks, pulkvedis (1786). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778-1786).
Bettigers (Böttiger), Vilhelms (). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1787).
Bressiuss, Kr. Johans (). Advokāts. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1786).
fon der Briggens (von der Brüggen), barons (). Kurzemes muižnieks. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1786).
fon Brimmers (von Brümmer), Adrians Kristofors (). Cēsu apriņķa tiesas asesors (1784-1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Brinkmans, Kārlis Gustavs (). Tirgotājs. Rīgas Domskolas subrektors (1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1784-1785).
fon Buholcs (von Buchholtz), Ernsts Kristiāns, barons (). Prūsijas armijas virsnieks, dzīvojis Kurzemē (1784-1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Bulmerinks (von Bulmerincq), Persejs Baltazars, barons (). Kambarsulainis (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778).
Detenhofs, Johans Dītrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis. Rīgas ložas „Castor” dibinātājs brālis un ložas meistara vietnieks (1778), krēsla meistars (1794). 5.grāds (1786).
Dobihts, Karls Johans (). Rīgas apriņķa tiesas ierēdnis (1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Ebels, Ernsts (1723-1803). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais (1747). Rīgas ložas „Apollo” brālis. Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs (1785).
Eištadts (Eistadt), Johans Heinrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Eks, Mihaels Benjamins (). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Elsigks (Elsingk), Tomass, Berends (?-1787). Tirgotājs, Melngalvju brālības loceklis (1723). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Falks, Gothards (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1777). Rīgas ložas „Castor” dibinātājs, 1.pārraugs 1781, 2.pārraugs (1782).
Fogdts (Vogdt), Andreass (-1785). Kolēģijas asesors, guberņas rentmeistars (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778).
Gambie, Jakobs Andreass (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1784-1787).
Gērike, Johans Gothards (?-1784?). Teologs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Gildenhofs (von Gildenhoff), Ernsts Vilhelms, barons (-1784?). Kavalieris. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Glazenaps (von Glasenap), Kārlis Reinholds (). Vidzemes muižnieks. Krievijas armijas virsnieks. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Glazenaps (von Glasenap), Kristians Johans ().Vidzemes muižnieks. Krievijas armijas virsnieks (1778-84). Vidzemes zemes tiesas asesors (1786). Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1777). Rīgas ložas „Castor” dibinātājs.
Groots (Groot), Emmanuels Frīdrihs. Tirgotājs (1778-85). Valsts notārs (1791-93), Rīgas pilsētas tiesas notārs (1793). Rīgas ložas „Apollo” brālis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791).
Grossmanns, Hanss Gotlībs (). Literāts. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Hagemeisters, Adrians Baltazars (). Krievijas armijas kavalērijas majors (1778-84). Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1777). Rīgas ložas „Castor” dibinātājs un krēsla meistars (1778-1784). Pēc 1786.gada ierēdnis Ufā (Krievijā).
fon Hartviss (von Hartwiss), Anhorns Heinrihs Ernsts (). Vidzemes guberņas apriņķa landrāts (1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778-1785).
Hermans, Albrehts (). Rīgas Doma baznīcas konrektors (1784-85), vēlāk Domskolas subrektors. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Hilgers, Johans Albrehts (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Hūns, Kristiāns Melhiors (-1794). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais (1775). Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1777). Rīgas ložas „Castor” dibinātājs.
fon Kellers, Karls Gustavs, barons (1785-). Krievijas armijas virsnieks (1778-1785. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Kiters, Samuels Ludvigs Kr. (). Bāriņtiesas sekretārs (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Klodts, Burhards Ernsts, barons (). Burtnieku muižas īpašnieks (1784). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Kohs, Zigfrīds Gothards Ekhards (). Aktieris. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Korella, Johans (). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778-1785).
Korneliuss, Johans Ādams (). Literāts, mācītājs (1821). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Kraftings, Johans Kristofors (). Kalpotājs (1778), kalpojis Sv.Pētera draudzē (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Krauze, Ernsts Johans (). Apriņķa ārsts Cēsīs (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Krēgers (Kröger), Johans Georgs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Krēgers (Krüger), Johans Jakobs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Landmans, Ernsts Mihaels (). Medicīnas doktors. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Lange, Daniels (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Loppenovs, Johans (). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege), Eberhards, barons (). Krievijas armijas virsnieks. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778). Tērbatas ložas „Pollux/Morgenstern” brālis (1786).
fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege), Ludvigs Vilhelms, barons (1721-1793). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778). Rīgas ložas „Castor” brālis. 4.grāds (1786). Tērbatas ložas „Pollux/Morgenstern” brālis (1786).
fon Mēdems (von Medem), Georgs (). Krievijas armijas virsnieks (1778-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Meiers, Kārlis Kristiāns (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Mengdens (von Mengden), Ernsts Burhards, barons (). Krievijas vēstniecības padomnieks (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Merders (Mörder), Johans Frīdrihs (). Krievijas armijas virsnieks (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Minihs (von Münnich), Andrejs, barons (). Polijas galma kambarkungs (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Nimanns, Baltazars Bernhards (). Krievijas armijas virsnieks (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Notbeks, Tomass (). Advokāts Rēvelē (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Olivers, Heinrihs Ludvigs (). Filantropijas skolotājs (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Omancovs, Pēteris Aleksandrs, barons (). Krievijas armijas kapteinis (1778-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Offenbergs, Kārlis Gustavs (). Krievijas armijas virsnieks (1778-84), dzīvojis Griezes muižā Kurzemē. Slepenpadomnieks, Piltenes landrātu kolēģijas landrāts (1803-06). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778). Mēmeles/Liepājas ložas „Irene” meistara vietnieks (1782).
Pelks, Johans (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Petersons, Kārlis Johans (). Literāts. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Poršs, Augusts (). Aktieris. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Prens, Johans Jakobs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis. Rīgas ložas „Castor” dibinātājs. Izstājies 1782.
Rihters, Hermans Dāvids (). Hercoga inspektors Ventspils pakhauzam (noliktavai) (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Rīlers (von Rüler), Kārlis Gustavs, barons (). Krievijas armijas majors (1784), dzīvoja Vidzemē. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Romanus, Johans Georgs Frīdrihs (). Zemes virstiesas advokāts (1784-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Rozenplanters (Rosenplanter), Johans Heinrihs (). Valmieras pastmeistars (1788). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Silinskis, Pēteris (). Kambarsulainis (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Šacleins (Schatzlein), Johans Jakobs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Šnobels (Schnobel), (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Šrēders (Schröder), Kristiāns Frīdrihs (). Teoloģijas students (1784-85), literāts. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Štēvers (Stöver), Gotfrīds Georgs (). Maģistrāta kancelejas virssekretārs (1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Štēvers (Stöver), Frīdrihs Ferdinands (). Maģistrāta kancelejas ierēdnis (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Štoppe, Kristiāns Gotlībs (). Literāts (1778-84), tieslietu doktors, dzīvojis Leipcigā. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Šuings (Schuing), Johans Martins (). Advokāts (1778), sekretārs (1786). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Šulcs (von Schulz), Magnus Johans, barons (). Armijas virsnieks. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Šulinus (Schulinus), Augusts Gerhards (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Švābe (Schwabe), Johans (). Baletmeistars. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Švarcs (Schwarz), Ādams Heinrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis. Rīgas ložas „Astreja” dibinātājs un mantzinis (1785).
Švarcs (Schwarz), Johans Bernhards (). Maģistrāta sekretārs (1781-85). Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1777). Rīgas ložas „Castor” dibinātājs, 2.pārraugs (1781), 1.pārraugs (1782). Izstājies līdz 1784. Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs un krēsla meistars (1785).
Terrassons, Johans Francs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Torklers, Gotlībs Arnolds (). Viesnīcas īpašnieks (1778-84). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Tranzē (von Transehe), Kārlis Otto (-1787). Asesors (1786). Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1787).
Trompovskis, Kristiāns Gotlobs (). Rīgas ložas „Apollo” brālis. Rīgas ložas „Castor” dibinātājs un ceremonijmeistars (1784).
Ulmans, Georgs Otto (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs (von Ungern-Sternberg, 1753-96). Vidzemes muižnieks, Krievijas armijas pulkvedis. Rīgas ložas „Apollo” brālis. 5.grāds (1785).
Gustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (von Ungern-Sternberg), barons (1760-). Vidzemes muižnieks, Krievijas armijas ģenerālmajors. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Valters, Kārlis Frīdrihs (). Ropažu draudzes mācītājs (1784). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778-1785).
Veigands, Johans Eliass (). Pērnavas apriņķa ārsts (1785), medicīnas doktors. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Ventcels (von Wentzel), Otto Gustavs (1755-). Sāmsalā dzimis tirgotājs. Limbažu birģermeistars (1790). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Vilkens (Wilkens), Mihaels Gerhards (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778-86), ceremonijmeistars (1786).
fon Volfs (von Wolf), Kārlis Ādams, barons (-1785?). Jāņamuižas īpašnieks Vidzemē (1778-84). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778).
fon Zīverss (von Sivers), Johans, grāfs (). Krievijas armijas pulkvedis (1778-1784). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Kārlis Gotlobs Zontāgs (1765-1827). Teologs un vēsturnieks. Rīgas Domskolas rektors (1788), Vidzemes luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents, viens no Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likumu sagatavošanas komisijas locekļiem. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1789-1793).

Literatūra


Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908

Atsauces

Ārējās saites


http://www.masonicum.lv/index.php?langs=77 Latvijas lielložas mājas lapa
Kategorija:Brīvmūrnieku ložas Latvijā

Rotācijas virsma

Attēls:Surface of revolution illustration.png
Rotācijas virsma ir virsma, ko var iegūt, griežot plaknes līkne ap rotācijas ass, kura atrodas griežamās līknes plaknē.

Rotācijas virsmu piemēri


Sfēra
Tors (ģeometrija)
Cilindrs
Konuss
Katenoīds
Kategorija:Virsmas
ar:سطح دوراني
ca:Superfície de revolució
de:Rotationsfläche
en:Surface of revolution
es:Superficie de revolución
eu:Biraketa-gainazal
fr:Surface de révolution
hu:Forgásfelület
it:Superficie di rotazione
kk:Айналу беті
ky:Айлануу бети
pt:Superfície de revolução
ru:Поверхность вращения
sl:Rotacijska ploskev
th:พื้นผิวที่ได้จากการหมุน
zh:旋轉曲面

12. oktobris

12. oktobris ir gada 285. diena pēc Gregora kalendārs (286. garais gads). Līdz gada beigām ir atlikušas 80 dienas.

Notikumi


1822. — par Brazīlijas imperators kļuva Pedro I.
1954. — pieņemts pašreizējais Somālijas karogs.
1964. — Padomju Savienība palaists kosmosa kuģis Voshod-1 ar pirmo pasaulē 3 cilvēku apkalpi.
1968. — Ekvatoriālā Gvineja ieguva neatkarību no Spānijas.
2005. gads. — Ķīna palaists 2. pilotētais kosmosa kuģis Šeņdžou 7.

Dzimuši


1537. — Eduards VI Tjudors (''Edward VI''), Anglijas un Īrijas karalis (miris 1553.)
1772. — Semjuels Kolridžs (''Samuel Taylor Coleridge''), angļu dzejnieks, kritiķis un filozofs (miris 1834.)
1858. — Vilhelms Bokslafs, vācbaltu arhitekts (miris 1945.)
1875. — Alisters Kraulijs (''Aleister Crowley''), britu okultists, rakstnieks, alpīnists (miris 1947.)
1891. — Edīte Šteina (''Edith Stein''), vācu filozofe un svētā (mirusi 1942.)
1906. — Arvīds Grigulis, latviešu rakstnieks (miris 1989.)
1912. — Fernando Belaunde (''Fernando Belaúnde Terry''), Peru prezidents (miris 2002.)
1935. — Lučāno Pavaroti (''Luciano Pavarotti''), itāliešu operdziedātājs, tenors (miris 2007. gads.)
1939. — Elvīra Ozoliņa, latviešu šķēpmetēja
1943. — Jakobs Kūns (''Jakob Kuhn''), Šveices futbolists, treneris
1955. — Ante Gotovina, Horvātijas armijas virsnieks
1962. — Branko Crvenkovskis (''Бранко Црвенковски''), Maķedonijas prezidents
1971. — Oļegs Novickis (''Олег Викторович Новицкий''), Krievijas kosmonauts
1975. — Meriona Džonsa (''Marion Lois Jones''), ASV vieglatlēte, basketboliste
1976. — Kajsa Bergkvista (''Kajsa Margareta Bergqvist''), zviedru augstlēcēja
1977. — Bode Millers (''Bode Miller''), ASV kalnu slēpotājs
1980. — Nadzeja Astapčuka (''Надзея Астапчук''), baltkrievu lodes grūdēja

Miruši


1196. — Meinards (''Meinnardus'', ''Meynhart''), katoļu misionārs Livonijā (dzimis ap 1125. gadu)
1576. — Maksimiliāns II Habsburgs (''Maximilian II.''), Svētās Romas impērijas imperastors (dzimis 1527.)
1924. gads. — Anatols Franss, franču rakstnieks (dzimis 1844. gads.)
1934. — Jānis Pommers, Latvijas pareizticīgās baznīcas arhibīskaps (dzimis 1876.)
1969. — Sonja Henī (''Sonja Henie''), norvēģu daiļslidotāja un aktrise (dzimusi 1912.)
1976. — Jānis Peive, latviešu agroķīmiķis un politiķis (dzimis 1906.)
1987. — Fahri Koruturks (''Fahri Korutürk''), 6. Turcijas prezidents (dzimis 1903.)
1994. — Džons Denvers (''John Denver''), amerikāņu kantrī mūziķis (dzimis 1943.)
1999. — Vilts Čemberlens, ASV basketbolists (dzimis 1936.)
2010. gads. — Henriks Gureckis (''Henryk Górecki''), poļu komponists (dzimis 1933.)

Svētku un piemiņas dienas


Ekvatoriālā Gvineja — Neatkarības diena
Kategorija:Oktobris
af:12 Oktober
an:12 d'octubre
ar:ملحق:12 أكتوبر
arz:12 اكتوبر
ast:12 d'ochobre
az:12 oktyabr
bat-smg:Spalė 12
bcl:Oktobre 12
be:12 кастрычніка
be-x-old:12 кастрычніка
bg:12 октомври
bn:অক্টোবর ১২
bpy:অক্টোবর ১২
br:12 Here
bs:12. oktobar
ca:12 d'octubre
ceb:Oktubre 12
ckb:١٢ی تشرینی یەکەم
co:12 uttrovi
cs:12. říjen
csb:12 rujana
cv:Юпа, 12
cy:12 Hydref
da:12. oktober
de:12. Oktober
diq:12 Tışrino Verên
dv:އޮކްޓޫބަރު 12
el:12 Οκτωβρίου
en:October 12
eo:12-a de oktobro
es:12 de octubre
et:12. oktoober
eu:Urriaren 12
ext:12 outubri
fa:۱۲ اکتبر
fi:12. lokakuuta
fiu-vro:12. rehekuu päiv
fo:12. oktober
fr:12 octobre
frp:12 octobro
fur:12 di Otubar
fy:12 oktober
ga:12 Deireadh Fómhair
gan:10月12號
gd:12 an Dàmhair
gl:12 de outubro
gu:ઓક્ટોબર ૧૨
gv:12 Jerrey Fouyir
he:12 באוקטובר
hi:१२ अक्तूबर
hif:12 October
hr:12. listopada
ht:12 oktòb
hu:Október 12.
hy:Հոկտեմբերի 12
ia:12 de octobre
id:12 Oktober
ilo:Oktubre 12
io:12 di oktobro
is:12. október
it:12 ottobre
ja:10月12日
jv:12 Oktober
ka:12 ოქტომბერი
kk:12 қазан
kl:Oktoberi 12
kn:ಅಕ್ಟೋಬರ್ ೧೨
ko:10월 12일
ksh:12. Oktoober
ku:12'ê kewçêrê
kv:12 йирым
la:12 Octobris
lb:12. Oktober
li:12 oktober
lmo:12 10
lt:Spalio 12
mg:12 Oktobra
mhr:12 Шыжа
mk:12 октомври
ml:ഒക്ടോബർ 12
mn:10 сарын 12
mr:ऑक्टोबर १२
ms:12 Oktober
my:12 October
myv:Ожоковонь 12 чи
nah:Tlamahtlācti 12
nap:12 'e ottovre
nds:12. Oktober
nds-nl:12 oktober
ne:१२ अक्टोबर
new:अक्टोबर १२
nl:12 oktober
nn:12. oktober
no:12. oktober
nov:12 de oktobre
nrm:12 Octobre
oc:12 d'octobre
pa:੧੨ ਅਕਤੂਬਰ
pag:October 12
pam:Octubri 12
pl:12 października
pnt:12 Τρυγομηνά
pt:12 de outubro
qu:12 ñiqin kantaray killapi
ro:12 octombrie
ru:12 октября
rue:12. октобер
sah:Алтынньы 12
scn:12 di uttùviru
sco:12 October
se:Golggotmánu 12.
sh:12. 10.
simple:October 12
sk:12. október
sl:12. oktober
sq:12 tetor
sr:12. октобар
su:12 Oktober
sv:12 oktober
sw:12 Oktoba
ta:அக்டோபர் 12
te:అక్టోబర్ 12
th:12 ตุลาคม
tk:12 oktýabr
tl:Oktubre 12
tr:12 Ekim
tt:12 октябрь
uk:12 жовтня
ur:12 اکتوبر
uz:12-oktabr
vec:12 de otobre
vi:12 tháng 10
vls:12 oktober
vo:Tobul 12
wa:12 d' octôbe
war:Oktubre 12
xal:Хулһн сарин 12
xmf:12 გჷმათუთა
yi:12טן אקטאבער
yo:12 October
zh:10月12日
zh-min-nan:10 goe̍h 12 ji̍t
zh-yue:10月12號

Veidne:Valoda aizmetnis

Veidne:Valoda-aizmetnis

Krī valoda


Krī valodas ir tuvu radniecīgu Algonkinu valodas saimes valoda grupa, kurā runā ap 117 000 Kanādas pamatiedzīvotāju joslā no Ziemeļrietumu teritorijas līdz Labradorai. Tā ir visplašāk lietotā indiāņu valoda Kanādā.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.atlas-ling.ca/ Krī-inuitu lingvistiskais atlants
http://www.giftoflanguageandculture.ca/ ''The Gift of Language and Culture''
http://www.nisto.com/cree/ ''Nehinawe: Speak Cree''
http://www.eastcree.org/ Austrumkrī valodas mājaslapa
http://www.sicc.sk.ca/heritage/sils/ourlanguages/cree.html ''Our Languages: Cree''
http://www.languagegeek.com/algon/cree/nehiyawewin.html ''Languagegeek: Cree'' ''OpenType'' fonti
Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi
Kategorija:Indiāņu valodas
Kategorija:Algonkinu valodas
Kategorija:Algonkini
bar:Kri-Sproch
br:Kreeg
cr:ᐃᔨᔫ ᐊᔨᒧᐎᓐ
cs:Kríjština
de:Cree (Sprache)
en:Cree language
eo:Kria lingvo
es:Idioma cree
eu:Cree hizkuntza
fi:Cree
fr:Cri (langue)
gl:Lingua cree
gv:Creeish
he:קרי (שפה)
hr:Cree jezik
is:Cree
it:Lingua cree
ja:クリー語
ko:크리어
kv:Кри (кыв)
nl:Cree (taal)
nn:Cree-montagnais-naskapi-språket
no:Cree (språk)
oc:Cree (lenga)
pl:Język kri
pt:Língua cree
qu:Kri simi
ru:Кри (языки)
sv:Cree (språk)
ta:கிறீ மொழி
th:ภาษาครี
tr:Krice
uk:Мова крі
zh:克里语

Kategorija:Algiskās valodas

Kategorija:Indiāņu valodas

Vitālijs Kovaļs


Vitālijs Kovaļs (; dzimis 1980. gada 31. marts Perma) ir Baltkrievijas hokejs, vārtsargs (hokejā), Baltkrievijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2012) viņš spēlē Kontinentālā hokeja līga klubā Ņižņijnovgorodas "Torpedo".

Spēlētāja karjera


Profesionāļa karjeru Kovaļs uzsāka 2000.—01. gada sezonā, kad debitēja Krievijas Superlīga hokejā kluba Permas "Molot-Prikamie" sastāvā. Lai gan kluba sistēmā Kovaļs spēlēja līdz pat 2005.—06. gada sezonai, šajā laikā Krievijas Superlīgā hokejists aizvadīja vien 20 spēles. 2004.—05. gada sezonā Kovaļs aizvadīja vienu spēli arī Latvijas hokeja līgas kluba HK Liepājas Metalurgs rindās.
2005.—06. gada sezonā Kovaļs pievienojās Baltkrievijas Ekstralīgas klubam Grodņas "Neman", tajā spēlējot līdz pat 2007.—08. gada sezonas izskaņai, kad hokejists pievienojās jaunizveidotajam KHL klubam Minskas "Dinamo".
2010. gads. gada vasarā Kovaļs pievienojās Mitišču "Atlant" rindām, taču pēc gada noslēdza līgumu ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo".
Kovaļs tika izvēlēts dalībai 2012. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle, taču tajā nepiedalījās īsi pirms spēles gūtās traumas dēļ.
Baltkrievijas hokeja izlases rindās spēlējis Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs. gada Hokejs Olimpiskajās spēlēs turnīrā, kā arī 2008. gada Pasaules čempionāts hokejā., 2009. gada Pasaules čempionāts hokejā., 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā. un 2012. gada Pasaules čempionāts hokejā. gada Pasaules čempionāts hokejā.

Ārējās saites


Kategorija:1980. gadā dzimušie
Kategorija:Baltkrievijas hokejisti
Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji
Kategorija:Minskas "Dinamo" spēlētāji
Kategorija:Mitišču "Atlant" spēlētāji
Kategorija:Ņižņijnovgorodas "Torpedo" spēlētāji
Kategorija:2010. gada Ziemas Olimpisko spēļu dalībnieki
cs:Vitalij Koval
de:Wital Kowal
en:Vitali Koval
fi:Vital Koval
fr:Vitali Koval
pl:Wital Kowal
ru:Коваль, Виталий Николаевич
uk:Коваль Віталій Миколайович

Kategorija:Minskas "Dinamo" spēlētāji

Kategorija:Minskas "Dinamo"
Kategorija:Kontinentālās hokeja līgas spēlētāji

Veidne:Futbols SUI-LVA 11-10-2008

<div style="position: relative;">
Image:Soccer.Field Transparant.png
</div>
<noinclude>
Kategorija:Latvijas futbola izlases spēļu izvietojumi
</noinclude>

Marks Hartigans


Marks Hartigans (; dzimis Fortsentdžona, Kanāda) ir kanādiešu hokejs, spēlē uzbrucējs (hokejs) pozīcijā. Pašlaik (2012) pārstāv Zviedrijas Elitsērijas klubu Linköpings HC.

Karjera


2002. gadā M. Hartigans parakstīja līgumu ar NHL klubu Atlantas "Thrashers", kuras rindās nākamajās divās sezonās aizvadīja 25 spēles, pārējo laiku pavadot AHL klubā Čikāgas "Wolves". 2003. gads. gadā viņš nonācā Kolumbusas "Blue Jackets" sistēmā, pašā "Blue Jackets" aizvadot vienīgi 48 spēles. 2007. gads. gada 26. janvāris viņš tika aizmainīts uz Anaheimas "Ducks", kuras rindās kļuva par Stenlija kauss ieguvēju. 16. jūlijs viņš parakstīja vienas sezonas līgumu ar Detroitas "Red Wings", kuras sastāvā vēlreiz kļuva par Stenlija kausa ieguvēju.
Kontinentālā hokeja līga 2008-09 M. Hartigans aizvadīja jaunizveidotās Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas "Dinamo" rindās. 2009. gads. gada 25. jūnijs viņš parakstīja līgumu ar citu Kontinentālā hokeja līga klubu Maskavas "CSKA" (hokejs). Pirms Kontinentālā hokeja līga 2010-11 viņš atgriezās Rīgas "Dinamo". 2010. gada 27. septembrī viņš tika atzīts par KHL nedēļas labāko uzbrucēju.
2011.—12. gada sezonu hokejists uzsāka Šveices hokeja līgas kluba HC Rapperswil rindās, taču noslēdza Zviedrijas Elitsērijas klubā Linköpings HC.

Karjeras statistika

Atsauces

Ārējās saites


http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=49639 The Internet Hockey Database profils

Intervijas


http://www.tvnet.lv/sports/hokejs/348653-divi_gadi_vesture_marks_hartigans Divi gadi vēsturē - Marks Hartigans
Kategorija:1977. gadā dzimušie
Kategorija:Kanādas hokejisti
Kategorija:Atlantas "Thrashers" spēlētāji
Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji
Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji
Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji
Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji
Kategorija:Maskavas "CSKA" spēlētāji
Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji
de:Mark Hartigan
en:Mark Hartigan
fi:Mark Hartigan
fr:Mark Hartigan
ru:Хартиган, Марк
sv:Mark Hartigan

Cre

Krī valoda