Dimenhidrināts


Dimenhidrināts (DMH) ir viela, ko izmanto nelabums un vemšanas novēršanai. Ķīmiski tas ir difenhidramīns un 8-hlorteofilīns sāls. Dimenhidrinātam ir arī sedatīva un lielās devās arī antiholīnerģiska iedarbība, tāpēc to mēdz izmantot arī nemedicīniskos, apreibināšanās nolūkos.

Etimoloģija un izplatība


Dimenhidrināts tiek visbiežāk izplatīts tablete un šķidrums veidā. To parasti lieto ieēdot.
Medikamenti, kas satur dimenhidrinātu, tiek pārdoti ar dažādiem nosaukumiem, visbiežāk ''Dramamine'', ''Driminate'', ''Gravol'', ''Gravamin'', ''Vomex'' un ''Vertirosan''. Dimenhidrinātam kā narkotiskai vielai var būt arī dažādi slenga nosaukumi, tai skaitā ''dime'', ''drams'', ''D-Q'', ''substance D'', ''d-house''. Latvijā vienīgais izplatītais dimenhidrinātu saturošais medikaments ir bezrecepšu zāles ''Vertirosan''.

Terapeitiskās īpašības


Dimenhidrināts devās ap 50—100 mg tiek izmantots, lai pilnībā novērstu nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar līdzsvars traucējumiem: reibonis, nelabumu un vemšanu. To lieto, lai novērstu un mazinātu šos simptomus jūras slimības gadījumā, rīta nelabumu grūtniecības laikā un kopā ar citām psihotropajām vielām, it īpaši opioīdiem, lai mazinātu šo vielu izraisīto nelabumu un vemšanu.

Psihotropās īpašības


Dimenhidrināts ir psihotropi aktīvs jau terapeitiskās devās. Dimenhidrināts sāk iedarboties aptuveni 30 minūšu laikā pēc devas ieņemšanas. Kopējā iedarbība ilgst aptuveni 10 stundas.
Dimenhidrinātam mazās devās ir nomierinošie līdzekļi un narkotikas iedarbība. Devās zem 100 mg tas izsauc miegainība un atslābumu. Palielinātās devās ap 200 mg to izmanto kā spēcīgu miegu izraisošu līdzekli.
Vidējā aktīvā halucinogēnā deva svārstās no aptuveni 300 mg līdz 2000 mg. Devās no ~300—500 mg galvenie iedarbības efekti ir ķermeņa izjūtas maiņas — smagnējība, apdullums, sausa mute un acis, iespējamas arī nelielas audiālas halucinācijas. Devās virs ~500 mg sāk parādīties vizuālās un cita veida halucinācijas. Audiālās halucinācijas kļūst pilnībā izteiktas. Paplašinās acu zīlītes, paātrinās sirdsdarbība, sāk parādīties arī īslaicīgās atmiņas traucējumi. Devās ~900—1500 mg iestājas delīrijs stāvoklis. Apziņa aptumšojas, vielas lietotājs vairs nespēj atšķirt halucinācijas no reālās pasaules.
Izplatītākās audiālās halucinācijas ir dzirdamas pazīstamu un nepazīstamu cilvēku balsis, kas bieži sauc vielas lietotāju vārdā. Vizuālās halucinācijas izpaužas kā sapnis nomoda stāvoklī un tās var būt gan patīkamas, gan tikpat bieži arī ļoti nepatīkamas, baisas un dīvainas. Izplatītas ir halucinācijas, kur vielas lietotājs sastopas un ilgi runā ar citiem cilvēkiem, kas nemaz īstenībā neeksistē. Tāpat izpatīts halucināciju veids ir zirnekļi, kas masveidā rāpo pa istabas sienām vai pa lietotāja ķermeni. Ne vienmēr, pieskaroties halucinācijām, var saprast, ka tās neeksistē, jo vizuālās halucinācijas mēdz pavadīt arī taustes halucinācijas.
Dimenhidrināts izraisa arī laika uztveres traucējumus. Lietotājam parādās irracionāla loģika, apkārtējiem cilvēkiem vielas lietotāja runa un izturēšanās ir nesaprotama un ļoti dīvaina. Lielās devās var zust arī telpas izjūta, un lietotājam vairs nav nojausmas, kur viņš patiesībā atrodas. Halucinācijas var pavadīt paranoja un apjukums.
Devās virs 1200—1400 mg amnēzija var būt ļoti spēcīga, ka vielas lietotājs var neatcerēties, ka atrodas vielas iedarbībā. Īslaicīgie atmiņas traucējumi var kļūt tik smagi, ka lietotājs vairs nav spējīgs pabeigt runāto teikumu — aizmirst, par ko runā. Pēc iedarbības beigām lielāko daļu vielas iedarbības laikā piedzīvoto nav iespējams atcerēties.
Dimenhidrināts izraisa fizisku atkarību — ir novērota šīs vielas hroniska lietošana, galvenokārt lietojot to kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli. Pēc atkārtotām vielas lietošanas reizēm rodas vielu tolerance, kuras laikā lietotājs iedarbības aktīvo devu var palielināt pat līdz 5000 mg. Pēc hroniskas dimenhidrināta lietošanas pārtraukšanas vai akūtas augstas halucinogēnās devas lietošanas ir novērojami pēcefekti un paģiras, kas izpaužas kā depresija, letarģija, aizkaitinātība, apetītes zudums un amnēzija.
Dimenhidrināta letālā deva (LD<sub>50</sub>) žurkas ir 500 mg/kg.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.erowid.org/pharms/dimenhydrinate/ ''Erowid'' informācija
http://www.lycaeum.org/leda/docs/13358.shtml?ID=13358 Psihotropās lietošanas papildinformācija
Kategorija:Halucinogēni
Kategorija:Zāles
Kategorija:Heterocikliskie savienojumi
ca:Dimenhidrinat
de:Dimenhydrinat
en:Dimenhydrinate
et:Dimenhüdrinaat
fa:دیمن هیدرینات
fr:Diménhydrinate
hu:Dimenhidrinát
it:Dimenidrinato
pl:Dimenhydrynat
pt:Dimenidrinato
ru:Дименгидринат
th:ไดเมนไฮดริเนท

DMH

Dimenhidrināts

Dramamine

Dimenhidrināts

Driminate

Dimenhidrināts

Gravol

Dimenhidrināts

Gravamin

Dimenhidrināts

Vomex

Dimenhidrināts

Vertirosan

Dimenhidrināts

Dime

Dimenhidrināts

Drams

Dimenhidrināts

D-Q

Dimenhidrināts

Substance D

Dimenhidrināts

D-house

Dimenhidrināts

Gunārs Priede


Gunārs Priede (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu dramaturgs. Latvijas PSR Tautas rakstnieki (1988).

Biogrāfija


Dzimis valsts ierēdņa ģimenē. Beidzis Rīgas 10. pamatskolu Čiekurkalns (1942), Ventspils 1. vidusskolu (1947), LVU Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1953).
Strādājis Zinātņu akadēmijas Arhitektūras un celtniecības institūtā par zinātnisko sekretāru (1953 -1955), Rīgas lauksaimniecības tehnikumā par arhitektūras un celtniecības pasniedzēju (1955 - 1957), Latvijas republikāniskajā neklātienes lauksaimniecības tehnikumā (1955), Rīgas celtniecības tehnikumā (1957 - 1958).
Rakstnieku savienībā dramaturģijas konsultants (1958 - 1960), Rīgas kinostudija (1960 - 1964), Kultūras ministrijā (1964 - 1965), Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes 1. sekretārs (1965 - 1968), Rakstnieku savienības valdes sekretārs (1972 - 1974), Rakstnieku savienības valdes 1. sekretārs (1974 - 1984), Ļeņina un PSRS Valsts prēmiju komitejas loceklis (1975 - 1989), Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs (no 1989).
Apbedīts Lielvārdes kapos.

Bibliogrāfija


Lugas


Jaunākā brāļa vasara (1955)
Lai arī rudens (1956)
Normunda meitene (1958)
Vikas pirmā balle (1960)
Miks un Dzilna (1963)
Tava labā slava (1965)
Pa valzivju ceļu (1965)
Trīspadsmitā (1966)
Smaržo sēnes (1967)
Otīlija un viņas bērnubērni (1971)
Ugunskurs lejā pie stacijas (1972)
Žagatas dziesma (1978)
Vai mēs viņu pazīsim? (1980)
Mācību trauksme (1980)
Saniknotā slieka (1983)
Filiāle (1983)
Centrifūga (1985)
Sniegotie kalni (1986)

Kinoscenāriji


Kārkli pelēkie zied (1961)
Nekur vairs nav jāiet (1963)
Četri balti krekli (Elpojiet dziļi) (1967)
Kategorija:Rīgā dzimušie
Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki
Kategorija:Latvijas dramaturgi
ru:Приеде, Гунарс

Portugāles valdnieku uzskaitījums


Attēls:Armoires portugal 1160.svg

Portugāles grāfi


Vimara Perešs (''Vímara Peres'', 868 – 73) Astūrijas karaļa Alfonsa III vasalis
Lusidiu Vimaraņešs (''Lucídio Vimaranes'', 873 – ap 895)
Ermenežildu Guterešs (''Hermenegildo Guterres'', ap 895 — ap 899)
Ermenežildu Gonsalvešs (''Hermenegildo Gonçalves'', ap 924 — ap 950)
Gonsalu Mendešs vai Menendešs (''Gonçalo Mendes/Gonzalo Menéndez'', ap 950 – 997)
Mendu Gonsalvešs (''Mendo Gonçalves'', 997 – 1008)
Alvitu Nunješs (''Alvito Nunes'', 1008–1015)
Nunju Alvitešs (''Nuno Alvites'', 1017–1028)
Ilduaru Mendešs (''Ilduara Mendes'', 1017–1028 kā reģents)
Mendu Nunješs (''Mendo Nunes'', 1028–1050)
Nunju Mendešs (''Nuno Mendes'', 1050–1071)
Anrī Burgundietis (''Henrique de Borgonha'', , 1066-1112) Portugāles grāfs (1095-1112)

Portugāles karaļi


Attēls:Armoiries Portugal 1230.svg
Attēls:Armoiries Portugal 1247.svg

Burgundijas dinastija (1139-1383)


Alfonsu I Lielais (''Afonso I o Grande, Afonso Henriques'', , 1094-1185), Portugāles grāfs (1112-1139), Portugāles karalis (1139-1185)
Sanču I Iekarotājs (''Sancho I o Povoador'', , 1154-1211), Portugāles karalis (1185-1211)
Alfonsu II Resnais (''Afonso II de Portugal o Gordo'', , 1185-1223), Portugāles karalis (1211-1223)
Sanču II Tikumīgais ('' Sancho II o Pio'', , ?-1248), Portugāles karalis (1223-1247)
Alfonso III no Boloņas (''Afonso III Bolonhês'', , 1210-1279), reģents (1245-1247), Portugāles karalis (1248-1279)
Dinišs I Zemkopis (''Dinis I O Lavrador'', , 1261-1325), Portugāles karalis (1279-1325)
Alfonsu IV Drosmīgais (''Afonso IV o Bravo'', , 1291-1357) Portugāles karalis (1325-1357)
Pedru I Taisnīgais (''Pedro I o Justiceiro'', , 1320-1367), Portugāles karalis (1357-1367)
Fernandu I Skaistais (''Fernando I o Formoso'', , 1345-1383), Portugāles karalis (1367-1383)

starpdinastiju laiks (1383-1385)


Beatrise (''Beatrice de Portugal'', 1370-1409), Portugāles karaliene (1383-1385) - viņas reģente bija Leonora Teleša de Menezeša (''Leonor Teles de Menezes'') un reģents bija Avisas bruņinieku ordeņa lielmestrs dons Žuans (''João'').

Avisas dinastija (1385-1580)


Attēls:Armoires portugal 1385.svg
Žuau I Labatminīgais (''João I o de Boa Memória'', 1357-1433), Portugāles karalis (1385-1433)
Duarte I Daiļrunātājs (''Duarte I o Eloquente'', 1391-1438), Portugāles karalis (1433-1438)
Alfonso V Āfrikānis (''Afonso V o Africano'', 1432-1481), Portugāles karalis (1438-1477), atteicās no troņa par labu savam dēlam; otru reizi karalis (1477-1481)
Žuau II Perfektais (''João II o Príncipe Perfeito'', 1455-1495), Portugāles karalis (1477), atteicās no troņa par labu savam tēvam; otru reizi karalis (1481-1495)
Manuels I Laimīgais (''Manuel I o Venturoso''), Portugāles karalis (1495-1521)
Žuau III Dievbijīgais (''João III o Piedoso''), Portugāles karalis (1521-1557)
Sebastjans I Gaidītais (''Sebastião I o Desejado''), Portugāles karalis (1557-1578)
Enrike I Tīrais (''Henrique I o Casto''), Portugāles karalis (1578-1580)
gubernatoru padome (''Conselho de Governadores''), vadīja valsti laikā no 31.01 1580. līdz 24.06 1580.
Antonio I Izlēmīgais (''António I Determinado''), Krētas priors (''O Prior do Crato'', 24.06 1580.-25.08 1580.)

Habsburgu dinastija (1581-1640)


Attēls:Armoiries Philippe II d'Espagne.svg
No 1581. gada līdz 1640. gadam pār Portugāles karalisti valda Spānijas Habsburgu dinastijas karaļi, pareizāk, to ieceltie vicekaraļi.
Filips II: 1580-1598
Filips III: 1598-1621
Filips IV: 1621-1640

Bragansas dinastija (1640-1853)


Attēls:Coat of arms of Portugal (1640).svg
1640. gadā sākās sacelšanās - Karš par restaurāciju (''Guerra da Restauração''), kura rezultātā Portugāles karaliste atguva suverenitāte un tronī kāpa Bragansas dinastija (''Dinastia de Bragança'').
Žuau IV Atjaunotājs (''João IV o Restaurador'', 1640—1656)
Alfonsu VI Uzvarētājs (''Afonso VI o Vitorioso'', 1656—1683)
Pedru I Mierīgais (''Pedro II o Pacífico'', 1683—1706)
Žuau V (''João V o Magnânimo'', 1706—1750)
Žuzē I (''José I o Reformador'', 1750—1777)
Marija I (''Maria I a Piedosa'', 1777—1816)
Žuau VI (''João VI o Clemente'', 1816—1826)
Pedru IV (''Pedro IV o Rei-soldado'', 1826), valdīja arī Brazīlijā kā imperators Pedru I (1822—1831)
Marija II (''Maria II a Educadora'', 1826—1828)
Migels I (''Miguel I o Absolutista, o Tradicionalista'', 1828—1834)
Marija II (atkārtoti 1834—1853), valdīja kopā ar savu vīru Fernandu II no Saksijas-Koburgas-Gotas dinastijas

Koburgas-Bragansas dinastija (1853-1910)


Pedru V (''Pedro V o Esperançoso'', 1853—1861)
Luišs I (''Luís I o Popular'', 1861—1889)
Karlušs I (''Carlos I o Diplomata, o Martirizado'', 1889—1908)
Manuels II (''Manuel II o Patriota, o Desventurado'', 1908—1910)

Portugāles prezidenti (no 1910)


Attēls:Coat of arms of Portugal.svg

Pirmā republika


Teofilu Braga (''Joaquim Teófilo Fernandes Braga'', 1910—1911)
Manuels Žuzē di Ariaga (''Manuel José de Arriaga Brum da Silveira'', 1911—1915)
Teofilu Braga (atkārtoti 1915)
Bernardinu Mašadu (''Bernardino Luis Machado Guimarães'', 1915—1917)
Sidoniu Paišs (''Sidónio Bernardino da Silva Pais'', 1918)
Žuau du Kantu i Kaštru (''João do Canto e Castro Silva Antunes'', 1918-1919)
Antoniu Žuzē di Almeida (''António José de Almeida'', 1919-1923)
Manuels Teišeira Gomišs (''Manuel Teixeira Gomes'', 1923-1925)
Bernardinu Mašadu (atkārtoti, 1925—1926)

Otrā republika ("Jaunā valsts")


Mendišs Kabesadašs (''José Mendes Cabeçadas Júnior, 1926)
Gomišs da Košta (''Manuel de Oliveira Gomes da Costa'', 1926)
Antoniu Oškars Karmona (''António Óscar de Fragoso Carmona'', 1926—1951)
Antoniu di Oliveira Salazars (''António de Oliveira Salazar'', 1951) valdīja kā dikatators (1932 — 1968)
Kraveiru Lopišs (''Francisco Higino Craveiro Lopes'', 1951-1958)
Ameriku Tomašs (''Américo de Deus Rodrigues Tomás'', 1959-1974)

Trešā republika


Antoniu di Spinola (''António Sebastião Ribeiro de Spinola'', 1974)
Fransišku Košta Gomišs (''Francisco Costa Gomes'', 1974-1976)
Ramaļju Eanišs (''António dos Santos Ramalho Eanes'', 1976-1986)
Mariu Suarišs (''Mário Alberto Nobre Lopes Soares'', 1986-1996)
Žorži Sampaiju (''Jorge Fernando Branco de Sampaio'', 1996-2006)
Anibals Kavaku Silva (''Aníbal Cavaco Silva'', no 2006)
Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi
Kategorija:Portugāle
ast:Llista de reis de Portugal
be:Спіс кіраўнікоў Партугаліі
be-x-old:Сьпіс партугальскіх манархаў
bg:Списък на кралете на Португалия
br:Rouaned Portugal
bs:Spisak portugalskih kraljeva
ca:Llista de reis de Portugal
cs:Seznam portugalských panovníků
cy:Brenhinoedd Portiwgal
da:Portugisiske konger
de:Liste der Könige von Portugal
el:Μονάρχες της Πορτογαλίας
en:List of Portuguese monarchs
eo:Listo de reĝoj de Portugalio
es:Anexo:Monarcas de Portugal
fi:Portugalin kuningas
fr:Liste des rois de Portugal
gl:Lista de reis de Portugal
he:מלכי פורטוגל
hu:Portugália uralkodóinak listája
id:Daftar penguasa Portugal
io:Listo di monarki di Portugal
it:Sovrani del Portogallo
ja:ポルトガル君主一覧
ka:პორტუგალიის მეფეების სია
ko:포르투갈의 군주
la:Reges Lusitaniae
lmo:Re del Portogall
ms:Senarai raja Portugal
mwl:Lhista de reis de Pertual
nl:Lijst van koningen van Portugal
no:Liste over Portugals monarker
pl:Władcy Portugalii
pt:Anexo:Lista de reis de Portugal
ro:Regii Portugaliei
ru:Список правителей Португалии
sk:Zoznam portugalských panovníkov
sv:Lista över Portugals regenter
th:รายพระนามพระมหากษัตริย์โปรตุเกส
tr:Portekiz hükümdarları listesi
uk:Список португальских монархів
zh:葡萄牙君主列表

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs filiāle Rīga, Elizabetes iela (Rīga) 57a. Muzejs atvērts 2008. gads. gada oktobrī latviešu mākslinieku Romans Suta un Aleksandra Beļcova memoriālajā dzīvoklī, kurā mākslinieki dzīvoja kopš 1935. gada.
Muzeju izveidoja pēc mākslinieku meitas Tatjana Suta iniciatīvas, ekspozīciju balstot uz mantojumā iegūtajiem abu mākslinieku darbiem un personisko arhīvu. Muzeja ekspozīcija izvietota trīs istabās. Ekspozīcijā ietverti mākslinieku darbi, skices, grafika un citas ar māksliniekiem saistītas lietas.

Muzeja atrašanās vieta


Rīga, Elizabetes iela (Rīga) 57a, 27. dzīvoklis, ieeja caur pagalmu, 5.stāvs.

Ārējās saites


http://www.lnmm.lv/lv/sbm/ Muzeja mājaslapa
Kategorija:Rīgas muzeji
Kategorija:Muzeji Latvijā
ru:Музей Романа Суты и Александры Бельцовой

Senangļu valoda


Senangļu valoda jeb anglosakšu valoda (''Ænglisc'', ''Anglisc'', ''Englisc'') ir valoda, kurā runāja un rakstīja anglosakši ciltis Anglija pirms 1100. gada. Uz šīs valodas pamata ir veidojusies viduslaiku angļu valoda un mūsdienu angļu valoda. Tā ir viena no rietumģermāņu valodas grupas angļu-frīzu valodas atzara valodām.
Ir zināmi četri senangļu valodas dialekts: nortambriešu dialekts (''Northumbrian''; Anglijas ziemeļos un Skotijas dienvidaustrumos), mersiešu dialekts (''Mercian''; Anglijas centrālajā daļā), kentu dialekts (''Kentish''; Anglijas dienvidaustrumos) un rietumsakšu dialekts (''West Saxon''; Anglijas dienvidos un dienvidrietumos). Nortambriešu un mersiešu dialekti dažreiz tiek klasificēti vienā dialektā kā ''Anglian'' dialekts. Visvairāk rakstiskās liecības ir saglabājušās rietumsakšu dialektā. Literārās aktivitātes pirmais lielais periods bija 9. gadsimtā Alfrēds Lielais valdīšanas laikā. Vieni no slavenākajiem darbiem, kas uzrakstīts senangļu valodā, ir "Beovulfs" un "Anglosakšu hronika".
Atšķirībā no mūsdienu angļu valodas, senangļu valodā lietvārds un īpašības vārds bija trīs dzimtes: vīriešu dzimte, sieviešu dzimte un nekatrā dzimta; vajadzības gadījumā lietvārdus, vietniekvārds un īpašības vārdus varēja arī locīt četrās formās: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs un akuzatīvs. Mūsdienu angļu valoda tiek locīta minimāli tikai nominatīvā, ģenitīvā un akuzatīvā.

Atsauces


Kategorija:Rietumģermāņu valodas
am:ጥንታዊ እንግሊዝኛ
ang:Ænglisc sprǣc
ar:إنجليزية عتيقة
ast:Inglés antiguu
bar:Anglsaxische Sproch
be:Старажытнаанглійская мова
be-x-old:Стараангельская мова
bg:Староанглийски език
bn:প্রাচীন ইংরেজি
ca:Anglès antic
cs:Stará angličtina
da:Angelsaksisk
de:Altenglische Sprache
el:Αρχαία αγγλική γλώσσα
en:Old English
eo:Anglosaksa lingvo
es:Idioma anglosajón
et:Vanainglise keel
eu:Anglosaxoiera
fa:زبان انگلیسی باستان
fi:Muinaisenglanti
fr:Vieil anglais
fy:Aldingelsk
gl:Inglés antigo
glk:قدیمی اینگیلیسی
he:אנגלית עתיקה
hi:ऐंग्लो-सैक्सन भाषा
hr:Staroengleski jezik
hu:Óangol nyelv
id:Bahasa Inggris Kuno
io:Ancien Angliana
is:Fornenska
it:Antico inglese
ja:古英語
ka:ძველი ინგლისური ენა
ko:고대 영어
la:Lingua Anglica antiqua
lad:Lingua Anglo-saksona
lt:Senoji anglų kalba
mi:Reo Ingarihi Inamata
mk:Староанглиски јазик
ms:Bahasa Inggeris Kuno
nah:Huehcāuh Inglatlahtōlli
nds:Angelsassische Sprake
nl:Oudengels
nn:Gammalengelsk
no:Gammelengelsk
oc:Anglosaxon
os:Рагон англисаг æвзаг
pl:Język staroangielski
pt:Inglês antigo
ro:Limba engleză veche
ru:Древнеанглийский язык
sco:Auld Inglis leid
sh:Staroengleski jezik
simple:Old English
sk:Anglosaština
sl:Stara angleščina
sr:Староенглески језик
sv:Fornengelska
sw:Kiingereza cha Kale
ta:பண்டைய ஆங்கிலம்
th:ภาษาอังกฤษโบราณ
tr:Eski İngilizce
uk:Давньоанглійська мова
vi:Tiếng Anh thượng cổ
vls:Oudiengels
zh:古英语
zh-min-nan:Kó͘ Eng-gí

Anglosakšu valoda

Senangļu valoda

Vecangļu valoda

Senangļu valoda

Senā angļu valoda

Senangļu valoda