Mājas vista


Mājas vista jeb vienkārši vista (''Gallus gallus domesticus'') ir fazānu dzimtas (''Phasianidae'') sarkanā savvaļas vista (''Gallus gallus'') viena no pasugām. Šīs sugas tēviņus sauc par gaiļiem, bet mātītes par vistām un jaunos putnus par cāļiem.
Vista ir viens no visizplatītākajiem mājdzīvnieks pasaulē, kā arī visdaudzskaitlīgākais putns pasaulē. Pēc statistikas datiem pasaule 2003. gads. gadā bija 24 miljardi vistu. Pasaulē ir apmēram 250 vistu šķirnes, no kurām Latvija ir selekcionēta viena - Latvijas pundurvista. Otra šķirne, ar kuru Latvijas vārds ir cieši saistīts, ir Pavlovas vista. Tā ir viena no vecākajām Krievijas vistu šķirnēm, kura gandrīz tika neatgriezeniski pazaudēta. Šķirni atjaunoja Latvijas vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts-tiesnesis Jurijs Dmitrijevs. Par šķirnes atjaunošanu viņš ir saņēmis Holandes putnkopju biedrības medaļu.
Vistas tiek galvenokārt audzētas, lai cilvēks iegūtu pārtikas produktus: olas un gaļa. Bet tiek izmantotas arī vistu spalvas un dūnas segu un spilvenu ražošanā. Latvija viens iedzīvotājs vidēji patērē ap 200 olām gads. Citās Eiropas valstīs vidēji 250 olas. Eiropā olas visvairāk patērē Portugāle, Spānija un Itālija. Pasaulē olu ēšanas rekordiste ir Japāna. Šajā valstī 1 cilvēks gada laikā apēd 450 olu.

Vistas pieradināšana


Attēls:Gallus gallus -Kaziranga National Park, Assam, India-8.jpg (attēlā)]]
Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka vistas pieradināšana sākusies Dienvidaustrumāzija: Taizeme un Vjetnama. Tas noticis pirms vairāk kā 10 000 gadiem. Daļēji pieradinātās vistas izplatījās tālāk uz kaimiņu zemēm, uz Ķīna un tālāk uz Indija, kur tās kļuva par tipiskiem mājdzīvniekiem. No Indijas pieradinātā vista nokļuva Persija un Mazāzija. Pirms 5000 gadiem mājas vista sasniedza Eiropa: Senā Grieķija, Rumānija, Turcija un Ukraina. Rietumeiropu mājas vista sasniedza vēlāk, tikai pirms 2000 gadiem. Senā Ēģipte mājas vista tiek iepazīta apmēram pirms 3400 gadiem, Senā Ēģipte laikā. To sauca par putnu, kas katru dienu dēj. Saskaņā ar Tutmoss III hroniku mājas vista tika ievesta no Sīrijas un Babilonijas.
Ķīnā ir atrasti daudzi seno mājas vistu kauli, kas ir 6000 - 8000 gadus veci. Toties šādi arhioloģiskie atradumi nav atklāti Taizemē un citur Dienvidaustrumāzijā. Apmēram 4000 - 5000 gadus veci kauli ir atrasti Pakistāna. Tā kā seno mājas vistu kaulu atradumi ir fragmentāri un daudzās teritorijās tie nav atrasti vispār, tad ir samērā grūti precīzi noteikt mājas vistas izplatīšanās vēsturi. Vairāk informācijas par šķirņu un mājas vistas attīstību sniedz ģenētiskie pētījumi.

Mājas vistas izcelšanās


Pamatā mājas vista ir cēlusies no sarkanā savvaļas vista (''Gallus gallus''), līdz ar to tā tiek klasificēta kā sarkanās savvaļas vistas pasuga. Joprojām mājas vistu var viegli sapārot ar sarkano savvaļas vistu. Tomēr pēdējo gadu ģenētika pētījumi ir atklājuši, ka pieradināšanas procesā, sarkanā savvaļas vista ir hibridizēta ar pelēkā savvaļas vista (''Gallus sonneratii'') no Indijas. Šīs hibridizācijas rezultātā mājas vista ieguva dzelganu āda.
Vista pēc savas izcelsmes ir vistuvāk radniecīgais putns tiranozaurs. Amerikas Savienotās Valstis zinātnieki noskaidrojuši, ka mājas vistas ir cēlušās no aizvēsturiskajiem plēsoņām. Izanalizējot molekulas, kas iegūtas no 68 miljonus gadus veciem tiranozaura kauliem, atklājās pārsteidzošā radniecība starp tiranozauriem un mūsdienu vistām. Molekulārā līmenī tiranozauri ir tuvākradniecīgāki vistām un strauss, kā aligators un ķirzaka.

Izskats un īpašības


Attēls:Rooster portrait2.jpg
Pasaulē ir apmēram 250 mājas vistu šķirne, kas ārēji viena no otras var būt diezgan atšķirīgas. Tās var būt gan liela auguma, gan maza. Tām var būt visdažādāko krāsu apspalvojums. Ir šķirnes, kurām uz kakla nav vispār spalvu (Ungāru plikkaklainā vista), ir šķirnes kurām aug kuplas, greznas bikses (Kohinhinas lielās formas vista), un ir šķirnes, kurām ir liels masas pieaugums, salīdzinot ar citām. Latvijas vienīgā selekcionētā šķirne - Latvijas pundurvista (arī krūpiņvistiņa jeb cukurvistiņa) ir maza auguma, spalvainām kājām.
Dažas īpašības visām mājas vistām tomēr ir kopīgas. Tām ir viegli atšķirt gaili no vistas, jo abi dzimumi izskatās diezgan atšķirīgi. Gailis ir krāsaināks un krāšņāks kā mātīte, kā arī tas ir lielāks augumā, spēcīgāks un muskuļotāks. Tā apspalvojumam uz garā kakls ir raksturīgas slaidas, nosmailinātas spalvas ar metālisku spīdumu. Tam ir gara, plīvojoša aste un uz muguras, salīdzinot ar tādas pašas šķirnes vistu, košs, piesātinātās krāsās apspalvojums, ko mēdz saukt par sedliem. Tomēr dažām šķirnēm, kā Sebraita vista, gaiļu kakla spalvas nav tik slaidas un smailas kā citiem gaiļiem, un tie ir vienā krāsa ar vistām. Viena no gaiļu galvenajām pazīmēm ir sekste. Abiem dzimumiem ir sekste un ādas bārda, bet gailim sekste un bārda ir daudz lielāka un izteiksmīgāka. Abiem dzimumiem uz kājām ir pieši, bet gailim pieši ir daudz lielāki un asāki.
Zinātnieki 2006. gads. gadā, veicot cāļu embrijs pētījumus, atklāja, ka tiem ir zobs aizmetņi tāpat kā aizvēsturisko putnu fosilija. Zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka pie noteiktiem apstākļiem cālim varētu attīstīties zobi.
Mājas vista nespēj lidot garas distances, lai gan vieglāku šķirņu putni īsas distances spēj lidot. Tās spēj uzlaisties uz sētas vai laktas, vai koks zarā.Mājas vista var skriet ar ātrumu 14,5 km/st. Arī briesmu gadījumā tā mēdz lidot īsas distances. Vistas pulss, kad tā ir mierīga, ir 280-315 sirds sitieni minūte.

Uzvedība


Attēls:Haushühner 1.jpg
Mājas vista ir sociāls putns un dzīvo baros, kas normālos apstākļos sastāv no gaiļa un vairākām vistām. Barā starp vistām pastāv hierarhija, un dominantā vista vienmēr pirmā paēd un ieņem ērtāko dēšanas vietu. Tās kooperējas olu perēšanā un cāļu audzināšanā. Bara vistas parasti dēj ligzdā, kur jau priekšā ir iedēta ola. Kā arī, ja vista ir sākusi perēt, tā savāc olas arī no blakus ligzdām, pievienojot savējām. Zemnieki bieži dēšanai paredzētajā vietā atstāj kādu olu vai noliek mākslīgu olu, lai vistas olas dētu viegli aizsniedzamās un zināmās vietās. Vista ir ļoti konservatīva un stūrgalvīga ligzdas izmantošanā. Reizēm, ja ligzda ir pārāk maza, ir novērots, ka, lai izdētu olu, viena vista uzkāpj otrai vistai virsū, kas ligzdu jau ir aizņēmusi īsi pirms tam un arī dēj olu. Ja no bara izņem dominanto vistu, barā īslaicīgi iestājas haoss līdz tiek noskaidrota nākamā dominantā vista. Baram ir grūti pievienot jaunus, svešus putnus. Reizēm bars var būt ļoti agresīvs un jauno putnu pat nopietni savainot.
Gaiļi bieži un skaļi dzied, signalizējot par savu teritoriju citiem gaiļiem, bet tas dzied arī tad, ja ir par kaut ko satraucies. Toties vistas klukst pēc tam , kad ir izdējušas olu, vai arī, lai sasauktu cālēnus. Vistām ir vairāk nekā 200 skaņa paveidu, ko tās izmanto savstarpējai komunikācijai.

Barība


Attēls:Volailles Bresse.JPG]]
Vista ir visēdājs. Lai arī vistas barošanās ir atkarīga no cilvēks, tomēr palaista savā vaļā tā, kašājot un rušinot irdina augsne, meklē kukaiņi un citus bezmugurkaulnieki, tā ēd arī sēklas un dažādus augi, kā arī medī lielākus dzīvnieki par kukaiņiem, kā ķirzakas un peles. Tā apēd arī savas olas, ja čaumala ir ieplīsusi.
Kad gailis atrod barību, tas sausauc vistas ēst pirmās. Tas vistas sauc ar augstu, klukstošu skaņu, kā arī uzlasa ēdienu un to atkal met zemē. Tāpat dara cāļu māte, kas sasauc cālēnus pie ēdiena.
Vistas, kuras dzīvo privātās saimniecībās, vidēji dzīvo 5-7 gadus, bet daži eksemplāri spēj sasniegt pat 20 gadu vecumu.

Vistu barošana mazās saimniecībās


Mājas vistas vasara līdz salna labprāt dzīvojas pa āru un mielojas ar to, ko var atrast, rušinoties pa zeme. Ja tās vasaras periodā tiek laukā ganīties, tad 1x dienā vistas piebaro ar kviešiem, auzas un miežiem. Vistām nedrīkst dot rudzi graudus. Tiek izbarota arī maize, klijas un putraimi putras. Laukos vistām bieži atdod arī to, kas palicis pāri no pašu ēdiena. Bet veikalos var iegādāties speciālas vistu barības.
Ir šķirnes, kurām jāuzmanās ar barošanu, jo tām nav sāta sajūtas un no pārēšanās var pārplīst kuņģis (Amroks vista). Turklāt, ja vistas pārāk daudz saēdas, tad mazāk dēj olas. Vistas neēd saldumus, toties tām noteikti ir vajadzīgs sāls, lai izskaustu kanibālisms. Kanibālisms mēdz parādīties pieaugušām vistām. Lai cīnītos ar šo parādību, vistām ir jāpotē selēns vai tas jāpievieno dzeramajam ūdens. Ja vistu aplokā nav zaļumu, tad tie ir jāpiebaro. Var dot dāžādas saknes, salātus, kāpostus un citus augus. Vistām notiekti jādod smalka grants, lai nodrošinātu gremošanu, kā arī kalcijs un citas minerālvielas. Kalcija piedevu iegūst, saberžot izlietoto olu čaumalas un gliemežvākus.

Reprodukcija


Attēls:Chicken eggs.jpg
Lai piesaistītu vistas uzmanību, gailis reizēm tai dejo apkārt. Dejas laikā tas nolaiž spārnu, kas atrodas vistas pusē. Gailis dejo tik ilgi līdz vista atsaucas aicinājumam, tad gailis uzkāpj vistai uz muguras un sapārojas.

Olas


Vista atšķirībā no daudziem citiem putniem olas spēj dēt visu gadu. Vienas dienas laikā tā izdēj tikai 1 olu, bet tā nedēj katru dienu. Vista dēj olas arī tad, ja barā nav neviena gaiļa. Šādas olas nav apaugļotas, un no tām nevar izšķilties cāļi. Dažādu šķirņu vistām ir dažādu krāsu olas, sākot no balts un brūns līdz pat zils, zaļš un sarkans olām. Sārtās olas dēj Arakaunas vista no Dienvidāzijas. Dažādas šķirnes dēj dažādu olu skaitu gadā. Gaļas vistas izdēj apmēram 2x mazāk olu kā dējējvistas. Pirms 100 gadiem vistas arī dēja mazāk, kā mūsdienu dējējvistas. Piemēram, 1925. gadā vistas izdēja vidēji 100 olas gadā, bet 1979. gadā tika uzstādīts rekords – 371 ola 364 dienās. Mūsdienu dējējvista gadā vidēji izdēj 300 olas. Kad vista sasniedz 20 nedēļu vecumu, tā sāk dēd olas. Reizēm vienā olā ir vairāki olu dzeltenumi. Datētais rekords ir 9 dzeltenumi vienā olā. Jaunās vistas salīdzinot ar vecajām vistām dēj mazas olas, bet biežāk, un, jo vecāka vista, jo tā dēj lielākas olas, bet retāk. Vidēji 1 vistas ola sver 63 - 65 grams, vieglākās sver 35 gramus, smagākās 80 gramu, olas garums vidēji ir ap 6 Centimetrs.

Perēšana un cālēnu šķilšanās


Attēls:Day old chick black background.jpg
Attēls:A fuzzy baby chicken and its mom.jpg ar cālēnu]]
Attēls:Egg incubator.jpg
Dabīgos apstākļos savvaļas vistas sadēj ligzdu pilnu ar olām, un pēc tam visas olas izperē. Daudzas mājas vistas arī vienā brīdī pārtrauc dēt olas un sēžas tās perēt. Inkubācijas periods ilgst 21 dienu. Lai arī olas netiek izdētas vienā dienā, cālēna attīstība olā sākas tikai tad, kad vista tās sāk perēt. Tādēļ cālēni izšķiļas apmēram vienā laikā, vienas vai divu dienu laikā. Lai vistu nestimulētu perēt, olas visu laiku ir jāaizvāc prom, vai, lai stimulētu perēšanu, ligzdā jāievieto vairākas mākslīgās olas. Ja kāda vista nolēmusi perēt, bet saimnieki nevēlas cālēnus, vista uz dažām dienām jāieliek būtrī ar metāla sieta grīdu. Pilna ligzda vistas izpratnē ir apmēram 12 olas. Perētājvista silda olas un skaļi protestē, ja to traucē. Tā reti pamet ligzdu, lai paēstu, padzertu vai izmagātos smilši vanniņā. Perēšanas laikā olām ir nemainīga temperatūra un mitrums.
Perēšanas laikā vista katru olu ligzdā apgroza vidēji 50 reizes dienā. Tas nepieciešams, lai piedzimtu vesels cālis.
Pirms izšķilšanās vista var dzirdēt cālēnu čiepstēšanu olā. Tā maigi pieklauvē pie čaumalas, lai rosinātu cālēnus pārsist čaumalu no iekšpuses. Šķiļoties cālēns vispirms izlauž nelielu elpošanas caurumiņu, parasti tas ir olas smailajā galā. Tad cālēns nedaudz atpūšas, uzsūcot pēdējo olas dzeltenumu. Tad cālēns izlauž lielāku caurumu un izrāpjas no olas. Tas ir slapšs, bet drīz vien ligzdas siltumā izžūst un kļūst pūkains.
Perētājvista parasti nepamet ligzdu apmēram 2 dienas pēc tam, kad pirmais cālēns ir izšķīlies. Pirmajās dienās cālēni iztiek ar dzeltenuma barības vielām, kas uzsūktas caur ādu īsi pirms izšķilšanās. Ja no kādas olas šo 2 dienu laikā neizšķiļas cālēns, vista zaudē par to interesi un ligzdu pamet. Vista ir bezbailīga mamma un rūpīgi sargā savus cālēnus. Tā tos silda zem spārniem, un pirmās naktis atgriežas gulēt ligzdā. Tā ierāda cālēniem, kur meklēt barību, kur ūdeni. Ar skaļiem klukstieniem vista sasauc cālīšus, ja atrod kaut ko ēdamu. Par cālēniem vista rūpējas vairākas nedēļas līdz pakāpeniski zaudē par tiem interesi un sāk atkal dēt olas.
Moderno šķirņu vistas reti sāk perēt, un tās, kas sākušas perēt ļoti bieži nepabeidz perēšanu. Ir šķirnes, kuru vistas ir labas perētājas, piemēram, zīda vista, Brama vista vai Kohinhinas vista. Reizēm vistu olu perēšanu uztic pīlei.

Mākslīgā inkubācija


Mūsdienās vistu fermās cāļus inkubē mākslīgi speciālās mašīnās, kuras sauc par inkubatoriem. Inkubators nodrošina pareizu vidi cāļu attīstībai. Inkubators automātiski regulē temperatūra un mitrums. Optimālā temperatūra, lai olā attīstītos cālēni, ir 37.5 °C. Pēdējās 3 dienās relatīvais mitrums ir jāpaceļ līdz 70%, lai olas membrāna neizžūtu pēc tam, kad cālēns olu ir pārplēsis. Pirmajās 18 dienās mitrums ir zemāks. Arī olu novietojums inkubatorā ietekmē cāļu izšķilšanos. Vislabākie rezultāti tiek sasniegti, ja olas inkubatora plauktiņos ir ievietotas ar smailo galu uz leju, un pēc tam tās tiek grozītas, vismaz 3x dienā. Tikai pēdējās trijās dienās olas vairs negroza. Ja ola netiek grozīta, embrijs var pielipt pie membrānas un attīstīties ar fiziskiem defektiem. Īnkubatora ventilācijai arī ir liela nozīmē, jo olas ir jāapgādā ar svaigu gaiss. Jo olas ir bijušas ilgāk inkubētas, jo vairāk skābeklis tām vajag.
Lielajos rūpnieciskajos inkubatoros var ievietot vairākus 10 000 olu. Visi procesi šādās mašīnās ir automatizēti. Mājas apstākļu inkubatori var būt paredzēti 6 - 75 olām.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.delfi.lv/news/world/other_events/britu-zinatnieki-vispirms-bija-vista-tad-ola.d?id=33042903 Britu zinātnieki: vispirms bija vista, tad ola
http://www.ltn.lv/~slanars/vistas.htm Rūpnīcas vistas dzīve nav nekāds joks
http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/cali.htm Ticējumi: Cāļi
http://diena.lv/lat/politics/hot/galas-razotaji-vairas-runat-par-gm-partiku-vistu-un-cuku-edienkarte Gaļas ražotāji vairās runāt par ĢM pārtiku vistu un cūku ēdienkartē
http://www.vidm.gov.lv/lat/informacija_presei/preses_relizes/?doc=221 Izstāde “Fazāns un citi” Latvijas Dabas muzejā
http://www.zveriem.lv/zinas/aktualitates/zinas/vista-izdej-xxxl-izmera-olu Vista izdēj XXXL izmēra olu
http://www2.la.lv/lat/praktiskais_latvietis/jaunakaja_numura/?doc=24229 Ganāmpulks aprīlī
http://diena.lv/lat/politics/focus/fokuss_lieldienas No dēšanas var atpūsties vienu dienu nedēļā
Kategorija:Vistveidīgie
Kategorija:Mājdzīvnieki
af:Hoender
am:ዶሮ
an:Gallus gallus domesticus
ang:Cicen
ar:دجاجة
arz:فرخه
av:ГӀанкӀу
ay:Chiwchi
az:Toyuq
bat-smg:Vėšta
bcl:Manok
be:Курыца
be-x-old:Курыца (птушка)
bg:Домашна кокошка
bjn:Hayam
bn:মুরগি
bo:བྱ་ཏེ་
br:Yar (evn)
bs:Kokoška
ca:Gall
ce:Kotam
chy:Kokêhéaxa
cs:Kur domácí
csb:Kùra
cy:Iâr (ddof)
da:Høns
de:Haushuhn
diq:Kerge
el:Όρνιθα
eml:Gal
en:Chicken
eo:Koko (birdo)
es:Gallus gallus domesticus
et:Kana
eu:Oilo
ext:Gallus gallus
fa:مرغ خانگی
fi:Kana
fiu-vro:Kana
fj:Toa
fr:Gallus gallus domesticus
frp:Gallus gallus domesticus
fur:Gjaline
ga:Sicín
gan:雞
gd:Cearc
gl:Galiña
ha:Kaza
hak:Kiê-é
he:תרנגול הבית
hi:मुर्गी
hif:Murgi
hr:Domaća kokoš
hu:Házityúk
id:Ayam
io:Hano
is:Kjúklingur
it:Gallus gallus domesticus
iu:ᐊ'ᐊ'ᐋᒃ
ja:ニワトリ
jv:Pitik
ka:ქათამი
kk:Тауық
ko:닭
koi:Курӧг
ks:کۄکَر
ku:Mirîşk
la:Gallus
lb:Haushong
lbe:АьнакӀи
lez:Верч
ln:Nsósó
lt:Višta
mdf:Сараз
ml:കോഴി
mr:कोंबडी
mrj:Цӹвӹ
ms:Ayam
mzn:کرک
nah:Cuānaca
nds:Hohn
ne:कुखुरा
nl:Kip (vogel)
nn:Høns
no:Tamhøns
nso:Kgogo
nv:Naaʼahóóhai
oc:Gallus gallus
pam:Manuk
pcd:Poulhe
pdc:Hinkel
pl:Kura domowa
pnb:ککڑ
pt:Gallus gallus domesticus
qu:Wallpa
ro:Găină
roa-tara:Jadde
ru:Курица
rue:Курка
rw:Inkoko
sc:Pudda
scn:Jaddina
sco:Chicken
sd:ڪڪڙ
sh:Domaća kokoš
simple:Chicken
sk:Kura domáca
sl:Domača kokoš
sn:Huku
so:Dooro
sq:Pula (shpend)
sr:Кокошка
su:Hayam
sv:Tamhöna
sw:Kuku
ta:கோழி
te:కోడి
tg:Мурғ
th:ไก่
tl:Manok
tr:Tavuk
tt:Өй тавыгы
tum:Nkhuku
udm:Курег
uk:Курка
ur:مرغی
vep:Kana
vi:Gà
vls:Henne
wa:Poye
war:Manók
wo:Ganaar
wuu:鸡
yi:האן
zh:鸡
zh-min-nan:Ke
zh-yue:雞

Vistas


Vistas, vistu ģints (''Gallus'') ir viena no vistveidīgie (''Galliformes'') putns ģintīm fazānu dzimta (''Phasianidae'').
Vistu ģintī ir 4 sugas, un tās visas dzīvo Āzija. Arī mājas vista (''Gallus gallus domesticus'') ir vistu ģints putns, tikai tā ir sarkanā savvaļas vista (''Gallus gallus'') pasuga. Tomēr ģenētika pētījumi ir atklājuši, ka pagātnē sarkanā savvaļas vista ir tikusi hibridizēta ar pelēkā savvaļas vista (''Gallus sonneratii'').
Par vistām latviešu valoda sauc arī vistveidīgie putnu mātītes, piemēram, mednis vista, rubenis vista vai fazāns vista.

Izskats un īpašības


Pamatā vistu ģints putni ir liela auguma putni. Izņēmums ir mājas vista, tās šķirnes var būt ļoti dažādas gan augumā, gan apspalvojumā. Visām vistām tēviņu var viegli atšķirt no mātītes. Ir pieņemts tēviņus saukt par gaiļiem, bet mātītes par vistām. Gaiļi vienmēr ir krāsaināki un lielāki par mātītēm.
Kā tas ir raksturīgs visiem fazānu dzimtas putniem tēviņi nepiedalās nedz olu perēšanā, nedz cāļu audzināšanā. Šos pienākumus veic vista, kurai apspalvojums ir klusinātās, kamuflāžas krāsa. Vistu ģints putni pamatā barojas ar sēklām un graudiem, bet uzlasa arī kukaiņi un citus bezmugurkaulnieki.

Klasifikācija


ģints Vistas (''Gallus'')
suga Pelēkā savvaļas vista (''Gallus sonneratii'')
suga Sarkanā savvaļas vista (''Gallus gallus'')
Mājas vista (''Gallus gallus domesticus'')
suga Šrilankas savvaļas vista (''Gallus lafayetii'')
suga Zaļā savvaļas vista (''Gallus varius'')

Atsauces

Ārējās saites


http://www.gallospedragliofarm.com/prehistoricspecies.html Junglefowl
Kategorija:Vistveidīgie
bg:Кокошки
bn:বনমোরগ
br:Gallus (genad)
ca:Gallus
da:Junglehøns
de:Kammhühner
en:Junglefowl
eo:Tipaj kokoj
es:Gallus
fi:Kanat
fr:Gallus (genre)
he:תרנגול (סוג)
hu:Gallus (állatnem)
id:Ayam Hutan
is:Kambhænsn
it:Gallus
ja:ヤケイ属
jv:Pitik alas
ko:닭속
lt:Vištos
ml:കാട്ടുകോഴി
ms:Ayam hutan
nl:Gallus (geslacht)
pl:Gallus (rodzaj)
pt:Gallus
ru:Джунглевые куры
simple:Junglefowl
tl:Gallus (biyolohiya)
vi:Gà rừng
zh:原鸡属

Gailis

Gailis var būt:
vista tēviņš
Māris Gailis, Latvijas politiķis, uzņēmējs (dzimis 1951.)
de:Gailis

Gaiļi

Gaiļi var būt:
Mājas vista tēviņi
Gaiļi (Bērzkalnes pagasts) — apdzīvota vieta Bērzkalnes pagastā
Gaiļi (Tumes pagasts) — apdzīvota vieta Tumes pagastā
Blāzma (Lestenes pagasts) Lestenes pagastā cits nosaukums

Skatīt arī


Gailis
Jaungaiļi
Silagaiļi
Gailīši

Cālis

Mājas vista

Cāļi

Mājas vista

Gallus gallus domesticus

Mājas vista

Veidne:LPE

} |}. sējums}}}} | page= } |&nbsp;}}}}}<noinclude>
Kategorija:Aizpildītās atsauču veidnes</noinclude>

Vista (nozīmju atdalīšana)

Vista var būt:
Vista — mājputns
Windows Vista — ''Microsoft'' operētājsistēma
ar:فيستا (توضيح)
bg:Виста (пояснение)
cs:Vista
de:Vista
en:Vista
es:Vista (desambiguación)
fr:Vista
hu:Vista (egyértelműsítő lap)
it:Vista
ja:ビスタ
ko:비스타
nl:Vista
pl:Vista
pt:Vista
ru:Vista
sk:Vista
sv:Vista
sw:Vista
vi:Vista
zh:Vista

RFK

RFK var būt:
Roberts Kenedijs — amerikāņu politiķis un cilvēktiesību aktīvists;
Rīgas FK saīsinājums;
FK Auda nosaukums 1992. un 1993. gadā.
de:RFK
en:RFK (disambiguation)
et:RFK
fr:RFK
it:RFK
ru:РФК

Anss Lerhis

Ansis Lerhis-Puškaitis

Lerhis-Puškaitis

Ansis Lerhis-Puškaitis

Ansis Lerhs-Puškaitis

Ansis Lerhis-Puškaitis

Lerhs-Puškaitis

Ansis Lerhis-Puškaitis

Vecā ebreju kapsēta

Attēls:Ebreju kapi.JPG
Vecā ebreju kapsēta jeb Ebreju kapi ir Rīgas parks, kas izveidots bijušās ebreji kapsētas teritorijā. Padomju laikā tas saukts Komunistisko brigāžu parks. Parks atrodas starp Tējas, Līksnas, Virsaišu, Ebreju un Lomonosova ielām. Parka platība 2,8 ha.

Vēsture


1725. gadā Rīgas varas iestādes atvēlēja vietu ebreju kapsētas ierīkošanai Kojusalas rajonā. Tas bija pirmais zemes gabals, ko ebrejiem izdevās iegūt Rīgā. Līdz tam Rīgā dzīvojošie ebreji savus mirušos veda glabāt uz Poliju, bet vēlāk uz Kurzemes hercogisti, uz ebreju kapiem pie Jelgavas. 1868. un 1896. gadā kapsētu paplašināja. Ieeja kapsētā atradās Līksnas un Ebreju ielas stūrī. 1883. gadā tika uzcelti ieejas vārti, bet 1884. gadā apkārt kapsētai tika uzbūvēta ķieģeļu siena, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. 1904. gadā pēc ebreju arhitekta Paula Mendelštama projekta tika uzbūvēts lūgšanu nams un kapliča. 1920. gados, līdz ar Jauno Ebreju kapu izveidi Šmerlī, apbedīšana šeit tika daļēji pārtraukta. 1941. gada 4. jūlijā, vācu karaspēkam okupējot Rīgu, visas kapsētas būves tika iznīcinātas. Vecā ebreju kapsēta tika iekļauta geto teritorijā. Geto teritorijā nošautos ebrejus šeit apglabāja masu apbedījumos. Pēc kara padomju varas gados kapi bija nolaisti un 1960. gados pilsētas valdība pieņema lēmumu kapsētu pārveidot par parku kuru nosauca par Komunistisko brigāžu parku. Parks tika veidots pēc K. Barona izstrādātā projekta un daļēji tas tika pabeigts 1963. gadā, kad tajā tika ierīkoti gājēju celiņi un atpūtas vietas. 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas parkam oficiāli tika piešķirts Vecās ebreju kapsētas nosaukums. 1994. gada 12. jūnijā pēc arhitektu Sergeja Riža un Guntas Svīkles, tēlnieka Ulda Stērgļa projekta šeit tika izveidots piemiņas akmens un rekonstruētas kāpnes vietā, kur agrāk atradās ieeja kapsētā. 2007. gads. gadā Rīgas pašvaldība uzstādīja vēl vienu piemiņas akmeni Lomonosova un Ebreju ielas stūrī.
Attēls:Ebreju kapi-1.JPG

Apstādījumi


Parkā atzīmējamas četras vietējās koku sugas (kļavas, ozols, vīksna un goba), kā arī deviņas introducetās koku un krūmu sugas. Pamatā ir vecie kapsētas stādījumi. Sevišķi daudz Holandes liepa. Stādītas arī kalnu kļavas, parastā zirgkastaņa. Gar ielām aug baltās apses, Merilendas un Petrovskas papeles. Krūmu ir samērā maz - tie ir Tatārijas sausserži, kārpainie filadelfi un rievainās rozes.

Ārējās saites


http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/14208/comments/ Pirmais ebreju īpašums Rīgā.
http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/parki/veca-ebreju-kapseta/ Vecā ebreju kapsēta portālā Cita Rīga
Kategorija:Rīgas dārzi un parki
de:Jüdische Friedhöfe in Riga

1206. gada uzbrukums Sāmsalai


Dāņu 1206. gada uzbrukums Sāmsalai notika 1206. gada vasarā. Tas bija atriebības karagājiens pret Sāmsalas vikingiem, kas iepriekš bija atkārtoti sirojuši dāņu zemēs un pirmais rakstos minētais dāņu mēģinājums kristīt sāmsaliešus. Tikai 1206.gada 13.janvārī Lundas arhibīskaps Andreass bija saņēmis no Romas pāvesta pilnvaru iecelt bīskapus kristījamās pagānu zemēs. Pēc bīskapa Alberts fon Bukshēvdens vienošanās ar Dānijas karali, Sāmsala, tāpat kā Ziemeļigaunija un Kurzeme, ietilpa viņam atvēlētajā kristāmajā teritorijā.
Dāņi uz salas uzcēla koka pili, bet krustneši nevēlējās tajā palikt, tādēļ pili atkal nodedzināja un daļa karotāju atgriezās Dānijā, bet daļa pārziemoja Rīgā. Karaļa Valdemāra II otrais karagājiens pret Sāmsalu notika tikai 1222.gadā.

Skatīt arī


Livonijas krusta kari
Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos
Kategorija:Kaujas Igaunijas teritorijā
Kategorija:Kari ar Dāniju
Kategorija:Kaujas ar Dānijas piedalīšanos
Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos
Kategorija:Sāres apriņķis
Kategorija:1206. gads
et:Taani sõjakäik Saaremaale

Viesceķis

Vetseke

Kokneses nodedzināšana (1208)


Kokneses nodedzināšana (1208) bija Livonijas krusta kari konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Koknese (valsts) kņaza Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Alberts fon Bukshēvdens 1207. gada vasarā. Par konflikta iemeslu kalpoja Lielvārdes bruņinieka Daniēla uzbrukums sava kaimiņa pilij, kaut arī uz doto brīdi abi bija bīskapa Alberta vasaļi. Tādēļ bīskaps nosodīja uzbrukumu, lika atbrīvot sagūstīto kņazu un apdāvināt viņu. Kā atlīdzību viņš nosūtīja arī 20 bruņniekus, stopniekus un mūrniekus pils nostiprināšanai.
Kņazs nolēma atriebties vāciešiem un aicināja Polockas kņazu Vladimiru uzbrukt Rīgai, jo domāja, ka bīskaps Alberts ar krustnešiem ir devies prom uz Vāciju un pilsēta ir neaizsargāta. Viņš lika nogalināt pilī esošos vāciešus un gaidīja papildspēku ierašanos. Tomēr bīskaps Alberts, kas pretvēja dēļ bija aizkavējies Daugavgrīvā, mobilizēja vairāk kā 300 krustnešu un kristīto līvu karaspēku prettriecienam. Kokneses kņazs nevēlējās uzsākt kauju, pats lika nodedzināt pili un kopā ar savu karadraudzi devās uz Polocku, vēlāk uz Pleskavu. 1223. gadā viņš kļuva par Tērbatas kņazu un krita kaujā ar krustnešiem 1224. gadā.

Skatīt arī


Livonijas krusta kari
Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos
Kategorija:Zobenbrāļu ordenis
Kategorija:Polockas kņaziste
Kategorija:Latgales vēsture
Kategorija:Latvijas militārā vēsture
Kategorija:Kokneses novads
Kategorija:1208. gads

Kauja pie Kokneses (1208)

Kokneses nodedzināšana (1208)

Attēls:Verman park Riga map.jpg

Vērmanes dārza Rīgā karte. Zīmējis A.Buks