Veidne:Strazdes pagasta ciemi

<includeonly>
Kategorija:Talsu novada ciemi
kategorija:Strazdes pagasts
</includeonly><noinclude>
kategorija:Talsu novada navigācijas veidnes
</noinclude>

Strasden

Strazde

Strazde


Strazde ir ciems Talsu novads Strazdes pagasts, pagasta centrs. Izvietojies pie autoceļa A10 no novada centra Talsiem un no Rīgas.
Strazde ''(Villa Stratzen)'' vēstures avotos pirmoreiz minēta 1253. vai 1291. gadā, kur kādam Hermanam Toranam pieder 14 arkli zemes kā ordeņa lēnis. 1324. gadā minēts ciema ''Strassze'', bet 1352. gadā — ''Stradze''. Ciems izveidojies ap bijušās Lielstrazdes muižas ''(Groß-Strasden)'' centru. No 1918. līdz 1974. gadam un pēc 1992. gada pagasta (ciema padomes) centrs. Strazdē atrodas pagasta pārvalde, veikals, pasts, bibliotēka, brīvā laika pavadīšanas centrs. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ir muižas komplekss ar parku.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.talsuvestis.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=8224:strazdes-pagasta-sirds-prtop-atbilstoi-laika-garam&catid=36:aktuli&Itemid=113 Talsu Vēstis. Strazdes pagasta sirds pārtop atbilstoši laika garam
Kategorija:Latvijas pagastu centri

Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca

Attēls:Katlakalna baznīca pie Rīgas 2000-03-05.jpg
Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņi dievnams Katlakalns (Ķekavas pagasts), Ķekavas novads.

Vēsture


Jau 17. gadsimtā Katlakalnā atradusies koka baznīca, kuras vietā 1732. gadā uzcelta jauna ēka — arī koka. Pašreizējā, Klasicisms formās ieturētā mūra baznīca celta 1791—92.gadā pēc Rīgas pilsētas arhitekta Kristofs Hāberlands projekta.
Baznīca tiek uzskatīta par vienu no labākajiem Hāberlanda realizētajiem projektiem. Baznīcas būvapjoms bija pilnīgi neraksturīgs tā laika izpratnei par kulta celtni. Tā ir apaļas formas celtne, kas pārsegta ar sfērisku kupolu un organiski iekļaujas apkārtnes ainavā. Katlakalna baznīcas projekts veidots Senā Roma Panteona klasiskajās proporcijās. Atsevišķās baznīcas detaļās vēl ir jūtama Baroks ietekme.
Ēkas unikālais risinājums vislabāk izjūtams iekštelpā, ko veido vienota, pārskatāma un gaiša zemkupola telpa. Kupola forma nodrošina baznīcā īpatnēju Akustika. Altāris novietots pretī ieejas durvīm un labi saredzams no jebkuras vietas. Starp kolonām novietotā altārglezna attēlo populāro sižetu par Jēzus Kristus un Svētais Pēteris satrakotajos viļņos. Koncentrēšanās uz altāri kā telpas idejisko centru panākta ar baznīcas solu izkārtojumu koncentriskos lokos ap mazo, iekšējo apli.
Katlakalna baznīcā atrodas vairāki 18.—19. gadsimtu dievkalpojumu piederumi (vīna kausi, svečturi u.c.). Netālu no baznīcas atrodas Katlakalna kapi, kuros apbedīts Vācbaltieši publicists Garlībs Merķelis.

Atsauces


Kategorija:Ķekavas novads
Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā

Tatjana Voronova


Tatjana Voronova (dzimusi Arhangeļskas apgabals) ir Latvijas starptautiskā meistare šahs (1993).

Šahistes karjera


Tatjana Voronova šahu sākusi spēlēt 14 gadu vecumā. 1978. gadā viņa izcīnīja bronzas medaļu PSRS sieviešu šaha čempionātā Nikolajeva. Tatjana Voronova laikā no 1980. gadam līdz 2006. gadam ir vairākkārt izcīnījusi medaļas Latvijas šaha čempionāts: 4 zelta (1980, 1985, 1986, 1987), 5 sudraba (1982, 1998, 1999, 2000, 2003) un 6 bronzas (1993, 1994, 1996, 1997, 2001, 2006).
Tāpat ilgus gadus Tatjana Voronova bija dažādu Latvijas šaha komandu dalībniece. PSRS Tautu spartakiādēs viņa spēlēja 1979. gadā un 1981. gadā.
"Daugavas" komandas sastāvā Tatjana Voronova piedalījās PSRS komandu kausā šahā 1980. gadā, izcīnot pirmo vietu pie sava galdiņa.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tatjana Voronova vairākkārt pārstāvējusi Latvijas komandu šaha olimpiādēs (1994, 1996, 1998, 2000) un Eiropas šaha komandu čempionātos (1997, 2001).

Trenere


Tatjana Voronova ir beigusi Valsts Centrālo fiziskās kultūras institūtu Maskava un ilgus gadus strādā par treneri Rīgas šaha skolā.

Nozīmīgākās sacensības


1978. gads, 3. vieta PSRS sieviešu šaha čempionātā.
1980. gads, 1. vieta 1980. gada Latvijas šaha čempionāts.
1982. gads, 2. vieta 1982. gada Latvijas šaha čempionāts.
1985. gads, 1. vieta 1985. gada Latvijas šaha čempionāts.
1986. gads, 1. vieta 1986. gada Latvijas šaha čempionāts.
1986. gads, 9. vieta PSRS sieviešu šaha čempionātā.
1987. gads, 1. vieta 1987. gada Latvijas šaha čempionāts.
1993. gads, 3. vieta 1993. gada Latvijas šaha čempionāts.
1994. gads, 3. vieta 1994. gada Latvijas šaha čempionāts.
1994. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 31. šaha olimpiādē Maskava pie 1. rezerves galdiņa (+5, =4, -0).
1996. gads, 3. vieta 1996. gada Latvijas šaha čempionāts.
1996. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 31. šaha olimpiādē Erevāna pie 1. rezerves galdiņa (+4, =5, -1).
1997. gads, 3. vieta 1997. gada Latvijas šaha čempionāts.
1997. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 2. Eiropas komandu šaha čempionātā Pula pie rezerves galdiņa (+4, =2, -1).
1998. gads, 2. vieta 1998. gada Latvijas šaha čempionāts.
1998. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 33. šaha olimpiādē Eliste pie 2. galdiņa (+3, =6, -2).
1999. gads, 2. vieta 1999. gada Latvijas šaha čempionāts.
2000. gads. gads, 2. vieta 2000. gada Latvijas šaha čempionāts.
2000. gads. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 34. šaha olimpiādē Stambula pie 2. galdiņa (+5, =4, -3).
2001. gads. gads, 3. vieta 2001. gada Latvijas šaha čempionāts.
2001. gads. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 3. Eiropas komandu šaha čempionātā Leona pie 2. galdiņa (+1, =2, -2).
2003. gads. gads, 2. vieta 2003. gada Latvijas šaha čempionāts.
2006. gads. gads, 3. vieta 2006. gada Latvijas šaha čempionāts.

Atsauces

Ārējās saites


šahista profils vietnē fide.com
šahista profils vietnē chessgames.com
šahista profils vietnē 365chess.com
šahista profils vietnē chesstempo.com
šahista profils vietnē olimpbase.org (Šaha olimpiādes)
šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu čempionāti)
Žuravļevs, N.; Dulbergs, I.; Kuzmičovs, G. (1980), Latvijas šahistu jaunrade, Rīga, Avots., 97. lpp.
Kategorija:1955. gadā dzimušie
Kategorija:Latvijas šahisti
Kategorija:PSRS šahisti
Kategorija:Latvijas krievi
en:Tatiana Voronova
ru:Воронова, Татьяна (шахматистка)

Zeķes

Attēls:Woolen socks on the floor.JPGs zeķes]]
Zeķes ir apģērbs gabals, kuru velk kāja. Tā uzdevums ir sildīt kājas un uzsūkt sviedri, kas izdalās no pēda, kā arī novērst kāju berzēšanos ar apaviem. Mūsdienās zeķes bieži vien ir neatņemama stils un modes sastāvdaļa. Zeķes var būt gan adīšana, gan aušana, gan pīšana. Arī materiāls, no kura izgatavo zeķes, var būt dažāds. Tas var būt neilons, vilna, kokvilna, akrils, poliesters. Zeķes gatavo arī lini un zīds audumiem.
Kategorija:Apģērbs
ar:جورب
az:Corab
bat-smg:Žekės
be:Шкарпэтка
be-x-old:Шкарпэткі
bg:Чорап
bo:རྐང་ཤུབས།
br:Berrloer
ca:Mitjó
cs:Ponožky
cv:Чăлха
cy:Hosan
da:Sok
de:Strumpf
el:Κάλτσα
en:Sock
eo:Ŝtrumpeto
es:Calcetín
eu:Galtzetin
fa:جوراب
fi:Sukka
fr:Chaussette
ga:Stocaí
gl:Calcetín
gv:Mynoashyr
he:גרב
hr:Čarapa
id:Kaus kaki
is:Sokkur
ja:靴下
kk:Байпақ
ko:양말
ku:Gore
la:Udo
lb:Strëmp
lt:Kojinė
mn:Оймс
mzn:جوراب (نیر)
ne:मोजा
nl:Sok (kledingstuk)
nn:Sokk
no:Sokk
pdc:Schtrump
pl:Skarpetki
pt:Meia
qu:Chankaku
ro:Ciorap
ru:Носок
scn:Quasetta
sh:Čarape
simple:Sock
sk:Ponožka
sl:Nogavice
sn:Sokisi
sr:Чарапа
sv:Strumpor
szl:Fuzekle
ta:காலுறை
tg:Ҷӯроб
th:ถุงเท้า
tr:Çorap
tt:Оекбаш
uk:Шкарпетки
vi:Bít tất
yi:שטרימפ
zh:短襪
zh-yue:襪

Zeķe

Zeķes

Jānis Serģis


Jānis Serģis (dzimis Cēsis) ir bijušais latvieši motokross braucējs.

Karjera


Karjeru sācis kā soloklases braucējs. Vienu gadus startējis arī starptautiskajā Šmerļa motokrosā. 1968. gadā sacensībās Igaunijā viņš guva kājas savainojumu un pārgāja uz blakusvāģu motokrosu.
Sākotnēji blakusvāģu motokrosā startējis ar brāli Pēteri, kurš pirms tam arī brauca soloklasē. Kopā ar brāli izcīnījuši otro vietu Baltijas čempionātā pirmajā gadā pēc pāriešanas uz blakusvāģu motokrosu. Karjeras laikā trīs reizes izcīnījis medaļu PSRS čempionātā — divas uzvaras un viena trešā vieta. Uzvaras tika gūtas 1971. gadā kopā ar Guntis Migla un 1974. gadā ar Aldis Jansons, savukārt 1982. gadā ar Jānis Suipe smagajā klasē tika izcīnīta bronza. Bijis sava dēla, pieckārtējā pasaules čempiona blakusvāģu motokrosā Kristers Serģis pirmais treneris. Pats J. Serģis karjeru beidzis 1992. gadā, kad panākumus sāka gūt viņa dēls Kristers.
1997. gadā viņš saņēma trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. 2011. gada decembrī viņš saņēma Latvijas Gada balva sportā par mūža ieguldījumu.

Atsauces


Kategorija:1938. gadā dzimušie
Kategorija:Cēsīs dzimušie
Kategorija:Latvijas motosportisti
Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji
da:Jānis Serģis

Katlakalna luterāņu baznīca

Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca

Eds Makolejs

Eds Makolijs

Makolejs

Eds Makolijs

Voronova

Tatjana Voronova

ČSSR

Čehoslovākija

Veidne:Lielbritānijas monarhi

<noinclude>
Category:Navigācijas veidnes
be:Шаблон:Манархі Вялікабрытаніі
cs:Šablona:Britští panovníci
el:Πρότυπο:Βρετανοί μονάρχες
en:Template:British monarchs
id:Templat:Monarki Britania Raya
ja:Template:連合王国国王
lt:Šablonas:Jungtinės Karalystės valdovai
ru:Шаблон:Монархи Великобритании
th:แม่แบบ:พระมหากษัตริย์สหราชอาณาจักร
yo:Àdàkọ:British monarchs
</noinclude>

Komārno


Komārno (, , , ) ir pilsēta Slovākijas dienvidrietumos, Donavas kreisajā krastā. Tā ir robežpilsēta ar Ungārija, pretējā Donavas krastā atrodas ungāri pilsēta Komāroma (vēsturiski tā bijusi viena pilsēta abos upes krastos). No vairāk kā 36 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju apmēram 60% ir ungāri un apmēram 35% slovāki.

Vēsture


1. gadsimtā mūsdienu Komārno apkārtnē atradās Romas impērijas Panonijas provinces apdzīvota vieta ''Brigetio''. 4. gadsimtā romiešus padzina barbari, 6. gadsimtā te ieradās avāri un slāvi. 9. gadsimtā šai teritorijā ieradās ungāri un 10. gadsimtā uzbūvēja savu cietoksni, kas rakstos pirmo reizi minēts 1075. gadā. 1265. gadā Ungārijas karalis Bēla IV Komāromai piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimtā, lai aizsargātos no Osmaņu impērijas iebrukumiem uzcelts varenais Vecais cietoksnis, bet 17. gadsimtā - otrs, Jaunais cietoksnis (19. gadsimtā pārbūvēts par vienu no nozīmīgākajiem cietokšņiem Austroungārijas aizsardzības sistēmā). 18. gadsimtā Komāroma bija viena no plaukstošākajām Austrijas pilsētām, 1745. gadā karaliene Marija Terēzija tai piešķīra brīvpilsētas tiesības.
Pēc Pirmais pasaules karš sekojošās Austroungārijas sadalīšanas, pilsēta tika sadalīta starp divām valstīm. Lielākā daļa nonāca Čehoslovākija (lai gan te dzīvoja pārsvarā ungāri), bet pilsētas daļa Donavas labajā krastā palika Ungārijai. Pēc Otrais pasaules karš Komārno bija ČSSR sastāvā, bet kopš šīs valsts sadalīšanas ietilpst Slovākija.

Ievērojamas personības


Komārno dzimuši:
Francs Lehārs (''Franz Lehár'', 1870—1948) — ungāru-austriešu komponists;
Ladislavs Postums (''Ladislaus Postumus'', 1440—1457) — Habsburgu dinastijas Austrijas hercogs, Ungārijas un Bohēmijas karalis;
Aivens Raitmens (''Ivan Reitman'', dzimis 1946) — ebreju izcelsmes Kanādas kinorežisors un producents.

Ārējās saites


http://www.komarno.sk Pilsētas oficiālā mājaslapa
Kategorija:Slovākijas pilsētas
ar:كومارنو
be:Горад Комарна
be-x-old:Комарна
bg:Комарно
cs:Komárno
cv:Комарно (Словаки)
da:Komárno
de:Komárno
en:Komárno
eo:Komárno
es:Komárno
et:Komárno
fr:Komárno
hr:Komárno
hu:Komárom (Szlovákia)
id:Komárno
it:Komárno
ja:コマールノ
ko:코마르노
lt:Komarnas
nl:Komárno
no:Komárno
pl:Komárno
ro:Komárno
ru:Комарно (Словакия)
simple:Komárno
sk:Komárno
sr:Коморан (град)
sv:Komárno
uk:Комарно (Словаччина)
war:Komárno
zh:科马尔诺

Veidne:Grmit

Veidne:Sengrieķu mitoloģija

Katlakalna baznīca

Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca

Krustpils luterāņu baznīca

Krustpils evaņģēliski luteriskā baznīca

Frederiks Stenlijs


Frederiks Artūrs Stenlijs (; — ), līdz 1886. gadam pazīstams kā Frederiks Stenlijs (''Frederick Stanley'') un laikā no 1886. līdz 1893. gadam kā Prestonas Lords Stenlijs (''Lord Stanley of Preston''), bija britu politiķis, pārstāvēja Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste). Viņš bija koloniju Valsts sekretārs un laikā no 1888. līdz 1893. gadam bija Kanādas ģenerālgubernators. Lords Stenlijs vislabāk pazīstams kā Stenlija kauss ieviesējs. Šo balvu sākotnēji tika paredzēts pasniegt Kanādas amatieru hokeja čempioniem, pašlaik tas tiek pasniegts NHL katras sezonas čempioniem, pats kauss viņam izmaksājis nedaudz mazāk kā 50 dolārus. Viņš bija brīvmūrnieks.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.legendsofhockey.net/LegendsOfHockey/jsp/LegendsMember.jsp?type=Builder&mem=B194502&list=ByName#photo Biogrāfija
Kategorija:1841. gadā dzimušie
Kategorija:1908. gadā mirušie
Kategorija:Britu politiķi
Kategorija:Hokejs
cs:Frederick Stanley, šestnáctý hrabě Derby
de:Frederick Arthur Stanley, 16. Earl of Derby
en:Frederick Stanley, 16th Earl of Derby
fr:Frederick Stanley
it:Frederick Arthur Stanley
he:פרדריק סטנלי, ארל דרבי ה-16
nl:Frederick Arthur Stanley
no:Frederick Stanley, 16. jarl av Derby
pl:Frederick Stanley, 16. hrabia Derby
pt:Frederick Stanley, 16.º Conde de Derby
ru:Стэнли, Фредерик
sv:Frederick Stanley, 16:e earl av Derby
uk:Фредерик Артур Стенлі
zh:弗雷德里克·斯坦利,第十六代德比伯爵

Stenlijs

Frederiks Stenlijs