Intel

Intel Corporation

Hronoloģisks filozofu uzskaitījums

Šajā lapā ir filozofija uzskaitījums hronoloģiskā secībā.

Uzskaitījums


700.g.p.m.ē.


Taless (ap 625 - ap 547)
Anaksimandrs (ap 610 - pēc 546)
Laodzi (604 - pēc 517)

600. g.p.m.ē.


Anaksimēns (ap 580 - ap 525)
Pitagors (ap 570 - ap 500)
Ksenofans (ap 570 - 475)
Konfūcijs (551 - 479)
Parmenīds (ap 540 - 470)
Hēraklīts (ap 544 - ap 483)
Mendzi (5.gs.p.m.ē)
Alkmeons (gs. otrā puse)

500. g.p.m.ē.


Anaksagors (ap 500 - 428)
Leikips (ap 500 - 440)
Empedokls (ap 490 - ap 430)
Protagors (ap 490 - 420)
Zēnons (ap 490 - 430)
Filolajs (ap 480 - ap 385)
Gorgijs (ap 483 - ap 375)
Hipijs (? - ?)
Prodiks (? -?)
Antifonts (? - ?)
Alkidams (5 gs.otra puse)
Trasimahs (? - ?)
Kritijs (? - ?)
Kalliks (? - ?)
Meliss (470? - ?)
Sokrats (469 - 399)
Antistens (445 - 365)
Eiklīds (450 - 380)
Dēmokrits (460 - 370)
Aristips (435. - 366.)
Ksenofonts (ap 430. - 354.)
Platons (427 vai 428 - 347 vai 348)
Ksenofons (427 - 355)
Diogēns (ap 412 - ap 323)
Jans Džū (4.gs. p.m.ē)
Mendzi (4. gs. p.m.ē)
Sjundzi (4.gs.otrais ceturksnis līdz 4.gs. beigām)
I Veņs (4.gs otrais ceturksnis līdz 4 gs. beigām)

400. g.p.m.ē.


Ksenokrats (396 - 314)
Teofrasts (390 - 305)
Aristotelis (384 - 322)
Speusips (394 - 334)
Nausifans (4. gs beigas)
Stilpons (370 - 290)
Pīrons (360 - 270)
Epikūrs (341 vai 342 - 270 vai 271)
Kleants (331 - 251)
Zenons (starp 336 un 332 - starp 264 un 262)
Džuandži (4. gs. vidus -3 gs. sākums)
Hsindzi (4. gs otra puse - 3 gs. vidus)
Arkesilājs (315 - 240)

300. g.p.m.ē.


Teodors (ap 300. p.m.ē.)
Hrīsips (276 - 204)
Hieronims (3.gs.vidus p.m.ē.)
Haņs Fejs (? - 223)
Bions (ap 250. g.p.m.ē.)
Karneads (214 -129)

200. g.p.m.ē.


Panaitijs (ap 185 - 110)
Diogēns Babilonietis (2.gs.p.m.ē.)
Rufs Publijs Rutīlijs (154 - 74)
Poseidonijs (ap 135 - 51)
Marks Terentijs Varrons (116 - 27)
Cicerons (106 - 43)
Jūlijs Cēzars (102 vai 100 - 44)

100. g.p.m.ē.


Tits Lukrēcijs Kārs (ap 99 - 55)
Atēnodors (? - ?)
Kvints Sekstijs Nigrs (70. p.m.ē. - ?)
Hekatons (1.gs p.m.ē.)
Enesidēms (? - ?)
Aleksandrijas Filons (ap 25.gadu p.m.ē - ap 50. gadu m.ē)
Seneka (ap 4. gadu p.m.ē. - 65.gads m.ē.)
----

Ēras sākums


----
Papīrijs Fabiāns (1.gs. m.ē.)
Epiktēts (55. - 135.)
Dēmetrijs (1.gs. m.ē.)
Aristīds (1.gs. beigas - ap 134.)
Ptolemajs (90. - 168.)

100.gads


Valentīns (? - 161)
Marks Aurēlijs (121 - 180)
Justīns Moceklis (? - 165)
Tatiāns (? - ?)
Aleksandrijas Klements (ap 150 - ap 215)
Tertulliāns (ap 160 - pēc 220)
Seksts Empīriķis (2.gs.)
Origens (ap 185-253)

200.gads


Plotīns (205. - 270.)
Porfirijs (ap 233 - ap 304)
Jamblihs (pirms 280 - ap 330)

300.gads


Basilijs Lielais (ap 330 - 379)
Nazianzas Gregors (ap 330 - ap 390)
Nisas Gregors (ap 335 - ap 394)
Aurēlijs Augustīns (354. - 430.)
Hipātija (ap 370. - 415.)
Ambrozijs Teodosijs (395. - 423.)

400.gads


Prokls (ap 410 - 485)
Severīns Boēcijs (480. - 525.)

500.gads


600.gads


Beda Cienījamais (Venerabilis) (672 - 735)
Damaskas Joans (676 - 749)

700.gads


Alkvins (735 - 804)
Adi Šankara (788 — 820)

800.gads


Kindī (800. - 870.)
Johans Skots Erigena (810. - 877.)
Razess (865. - 926.)
Farabī (870. - 950.)

900.gads


Alhazens (965 - 1039)
Avicenna (980 - 1037)

1000.gads


Peters Damiani (1007 - 1072)
Ibn Gebriols (1022 - 1070)
Tūras Berenharijs (? - 1088)
Kenterberijas Anselms (1033. - 1109.)
Roscelins (1050. - 1120.)
Al Gazāli (1058. - 1111.)
Ibn Badža (Avempass) (1070./90. - 1138.)
Pjērs Abelārs (1079. - 1142.)
Omārs Haijams (1084. - 1131.)
Bernārs no Klervo (1090. - 1153.)
Abrahams ibn Ezra (1092./93. - 1167.)
Hugo (1096. - 1141.)
Bingenes Hildegarde (1098. - 1179.)

1100.gads


Averoess (1126 - 1198)
Džu Sji (1130 - 1200)
Maimonīds (1135 - 1204)
Floras Joahims (1145 - 1202)
Roberts Grosetests (1175. - 1253.)
Asīzes Francisks (1181. - 1226.)
Alberts Lielais (1193 vai 1206 - 1280)

1200. gads


Ibn Nafīss (1213. - 1288.)
Rodžers Bēkons (1214. - 1294.)
Bonaventūra (1221 - 1274)
Akvīnas Toms (1225. - 1274.)
Raimunds Lullijs (1235 - 1315)
Brabantes Sigērs (1240 - 1281/84)
Meistars Ekharts (1260 - 1327)
Teodors Metohits (ap 1260 - 1360)
Joans Dunss Skots (1266 - 1308)
Padujas Marsīlijs (1278 - 1248)
Gregors Sinaits (~ 14.gs sākums ~)
Greors Palama (1269 - 1359)
Kalabrijas Barlaāms (ap 1290 -1348)
Johans Taulers (1290 - 1361)
Viljams Okams (1290 - 1349)
Jans van Reisbrūks (1293 - 1381)
Nīkefons Gregors (ap 1295 - 1360)

1300.gads


Heinrihs Suzo (1300 - 1365)
Žans Buridāns (1300 - 1358)
Otrekūras Nikolajs (? - 1353)
Frančesko Petrarka (1304 -1374)
Džons Viklifs (1320./1324. - 1384.)
Kolučo Salutati (1331 - 1406)
Ibn Haldūns (1332 - 1406)
Sjēnas Katrīna(1347 - 1380)
Pjetro Paolo Verdžerio (1349 - 1420)
Manuelu Hrisoloru (ap 1350 - 1415)
Gasparino Barcica (1359 - 1437)
Georgs Gemists Pletons (1360 - 1452)
Nikolo Nikoli (ap 1365 - 1437)
Aretīno (1369 - 1444)
Jans Huss (ap 1369 - 1415)
Podžo Bračolīni (1380 - 1459)
Bartolomeo da Montepulčano (? - 1429)
Džovanni Aurispa (14.gs.b -15. gs, sāk.)
Kempenes Toms (1380 - 1471)
Džanoco Maneti (1395 - 1459)
Frančesko Filelfo (1398 - 1481)

1400.gads


Nikolajs Kūzietis (1401 - 1464)
Leons Batista Alberti (1404 - 1472)
Frančesko Filelfo (1405 - 1457)
Mateo Palmeieri (1406 - 1475)
Lorenco Valla (1406. - 1457.)
Leonardo Dati (1408 - 1472)
Peters Luders (ap 1415 -?)
Vesels Gansforts (1419 - 1489)
Kristoforo Landīno (1424 - 1498)
Alamanno Rinučīni (1426 - 1499)
Džovanni Džoviāno Pontano (1426 - 1499)
Donato Ačaijoli (1429 - 1478)
Bartolomeo Skala (1430 - 1497)
Marsīlo Fičīno (1433. - 1499.)
Rūdolfs Agrikola (1443 -1485)
Johans fon Dālbergs (1445 - 1503)
Jākobs Vimfelings (1450 - 1528)
Ermalao Barbaro (1453 - 1493)
Andželo Policiano (1454 - 1494)
Konrāds Celtiss (1459 - 1508)
Domeniko Benivjeni (1460 - 1500)
Džovanni Piko della Mirandola (1463. - 1494.)
Paolo Kortēze (1465 - 1510)
Roterdamas Erasms (1466/69. - 1536.)
Nikolo Makiavelli (1469. - 1527.)

1500. gads


Mišels de Monteņs (1533. - 1592.)
Džordāno Bruno (1548. - 1600.)
Frānsiss Bēkons (1561. - 1626.)
Galileo Galilejs (1564. - 1642.)
Jākobs Bēme (1575. - 1624.)
Hugo Grocijs (1583. - 1645.)
Tomass Hobss (1588. - 1679.)
Marēns Mersēns (1588. - 1648.)
Renē Dekarts (1596. - 1650.)

1600.gads


Blēzs Paskāls (1623. - 1662.)
Džons Loks (1632. - 1704.)
Baruhs Benedikts Spinoza (1632. - 1677.)
Gotfrīds Vilhelms Leibnics (1646. - 1716.)
Kristiāns Volfs (1679. - 1754.)
Džambatista Viko (1668. - 1744.)
Džordžs Bērklijs (1685. - 1753.)
Emanuels Svēdenborgs (1688. - 1772.)
Monteskjē (1689. - 1755.)
Fransuā Marija Voltērs (1694. - 1778.)

1700.gads


Deivids Hjūms (1711. - 1776.)
Žans Žaks Ruso (1712. - 1778.)
Denī Didro (1713. - 1784.)
Klods Adrians Helvēcijs (1715. - 1771.)
Pols Anrī Holbahs (1723. - 1789.)
Adams Smits (1723. - 1790.)
Imanuels Kants (1724. - 1804.)
Edmunds Bērks (1729. - 1797.)
Gotholds Efraims Lesings (1729. - 1787.)
Mozess Mendelsons (1729. - 1786.)
Johans Georgs Hāmanis (1730. - 1788.)
Tomass Džefersons (1743. - 1826.)
Johans Gotfrīds Herders (1744. - 1803.)
Džeremijs Bentems (1748. - 1832.)
Johans Gotlībs Fihte (1762. - 1814.)
Vilhelms Humbolts (1767. - 1835.)
Frīdrihs Šleiermahers (1768. - 1834.)
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (1770. - 1831.)
Frīdrihs Šlēgelis (1772. - 1829.)
Frīdrihs Vilhelms Jozefs Šellings (1775. - 1854.)
Johans Frīdrihs Herbarts (1776. - 1814.)
Artūrs Šopenhauers (1788. - 1860.)
Ogists Konts (1798. - 1857.)

1800.gads


Ralfs Valdo Emersons (1803. - 1882.)
Ludvigs Feierbahs (1804. - 1872.)
Aleksis de Tokvils (1805. - 1859.)
Džons Stjuarts Mills (1806. - 1873.)
Makss Štirners (1806. - 1856.)
Bruno Bauers (1809. - 1882.)
Čārlzs Darvins (1809. - 1882.)
Pjērs Žozefs Prudons (1809. - 1865.)
Sērens Kirkegors (1813. - 1855.)
Mihails Bakuņins (1814. - 1876.)
Henrijs Deivids Toro (1817. - 1862.)
Kārlis Markss (1818. - 1883.)
Frīdrihs Engelss (1820. - 1895.)
Anrī-Frederiks Amjēls (1821. - 1881.)
Vilhelms Diltejs (1833. - 1911.)
Francs Brentāno (1838. - 1917.)
Čārlzs Sanders Pīrss (1839. - 1914.)
Viljams Džeimss (1842. - 1910.)
Frīdrihs Vilhelms Nīče (1844. - 1900.)
Gotlobs Frēge (1848. - 1925.)
Vladimirs Solovjovs (1853. - 1900.)
Ferdinands Tennīss (1855. - 1936.)
Zigmunds Freids (1856. - 1939.)
Ferdinands Sosīrs (1857. - 1913.)
Georgs Zimmels (1858. - 1918.)
Anrī Bergsons (1859. - 1941.)
Džons Djūijs (1859. - 1952.)
Edmunds Huserls (1859. - 1938.)
Rūdolfs Šteiners (1861. - 1925.)
Alfrēds Vaitheds (1861. - 1947.)
Benedeto Kroče (1866. - 1952.)
Alfrēds Adlers (1870. - 1937.)
Bertrans Rasels (1872. - 1970.)
Šāndors Ferenci (1873. - 1933.)
Džordžs Edvards Mūrs (1873. - 1958.)
Nikolajs Berdjajevs (1874. - 1948.)
Ernsts Kasīrers (1874. - 1945.)
Markss Šēlers (1874. - 1928.)
Karls Gustavs Jungs (1875. - 1961.)
Muhameds Ikbāls (1877. - 1938.)
Martins Bubers (1878. - 1965.)
Osvalds Špenglers (1880. - 1936.)
Nikolajs Hartmanis (1882 - 1950)
Kārlis Jasperss (1883. - 1969.)
Hosē Ortega i Gasets (1883. - 1955.)
Rūdolfs Bultmanis (1884. - 1976.)
Pauls Tillihs (1886. - 1965.)
Sarvepalli Rādhakrišnans (1888. - 1975.)
Ludvigs Vitgenšteins (1889. - 1951.)
Martins Heidegers (1889. - 1976.)
Dītrihs fon Hildebrands (1889. - 1977.)
Gabriels Marsels (1889. - 1972.)
Milda Paleviča (1889. - 1972.)
Antonio Gramši (1891. - 1937.)
Rūdolfs Karnaps (1891. - 1970.)
Edīte Šteina (1891. - 1942.)
Valters Benjamins (1892. - 1940.)
Karls Manheims (1893. - 1947.)
Mihails Bahtins (1895. - 1975.)
Ernsts Jingers (1895. - 1998.)
Herberts Markūze (1898. - 1979.)
Frīdrihs Hajeks (1899. - 1992.)
Leo Štrauss (1899. - 1973.)

1900.gads


Hanss Georgs Gādamers (1900. - 2002.)
Ērihs Fromms (1900. - 1980.)
Gilberts Rails (1900. - 1976.)
Žaks Lakāns (1901. - 1981.)
Anrī Malno (1901. - 1976.)
Alfrēds Tarskis (1901. - 1983.)
Karls Popers (1902. - 1994.)
Ēriks Eriksons (1902. - 1994.)
Aina Renda (1905. - 1982.)
Žans Pols Sartrs (1905. - 1980.)
Hanna Ārente (1906. - 1975.)
Dītrihs Bonhēfers (1906. - 1945.)
Emanuels Levins (1906. - 1995.)
Mirča Eliade (1907. - 1986.)
Simona de Bovuāra (1908. - 1986.)
Moriss Merlo-Pontī (1908. - 1961.)
Jesaja Berlins (1909. - 1997.)
Simona Veila (1909. - 1943.)
Alfrēds Ajers (1910. - 1989.)
Džons Ostins (1911. - 1960.)
Albērs Kamī (1913. - 1960.)
Pols Rikērs (1913. - 2005.)
Rolāns Barts (1915. - 1980.)
Aļģirds Greims (1917. - 1992.)
Luijs Altisērs (1919. - 2001.)
Elizabete Anskomba (1919. - 2001.)
Džons Rolss (1921. - 2002.)
Pauls Fejerabends (1924. - 1994.)
Žans Fransuā Liotārs (1924. - 1998.)
Zigmunds Baumans (1925. - )
Žils Delēzs (1925. - 1995.)
Mišels Fuko (1926. - 1984.)
Noams Homskis (1928.)
Žans Bodrijārs (1929. - 2007.)
Jirgens Hābermass (1929.)
Žaks Deridā (1930. - 2004.)
Ričards Rortijs (1931. - 2007.)
Čārlzs Teilors (filosofs) (1931.)
Umberto Eko (1932. -)
Antonio Negri (1933. -)
Edvards Saīds (1934. - 2003.)
Roberts Noziks (1938. - 2002.)
Daniels Denets (1942.)
Pīters Singers (1946.)
Slavojs Žižeks (1949.)
Džudīta Batlere (1956.)
Kategorija:Filozofi

Filosofijas vēsture

Hronoloģisks filozofu uzskaitījums

Liberālisms

Jēdziens liberālisms atkarībā no vēstures posma var apzīmēt ekonomiskajos uzskatos diametrāli pretējas ideoloģijas. 19. gs. liberālisms (mūsdienās saukts par "klasisko liberālimsu") iestājās par privātīpašumu un minimālu valsts iejaukšanos ekonomikā. Mūsdienās, it īpaši Amerikas Savienotās Valstis lietotajā nozīmē, vārds liberālisms ir sinonīms ar sociāldemokrātija,<ref group="P">
Vienīgā izteikti liberālā partija Latvijā (apelē gan latviešu, gan krievu vēlētājiem, atbalsta viendzimuma laulības u.tml.) Pēdējā partija ir izteikti sociāldemokrātiska savās ekonomiskajās nostādnēs.</ref> kas iestājas par valsts organizētu vienlīdzības veicināšanu ("no bagātajiem uz nabagajiem") un valsts pārvaldes aparāta palielināšanu.
Kaut arī ASV ar vārdu liberāls saprot sociālistisku, kreisu politiku, Eiropā šis vārds dažkārt tiek joprojām lietots tā sākotnējā nozīmē. Mūsdienu ASV konservatīvisms ir līdzīgs "klasiskajam liberālismam" savās ekonomiskās politikas nostādnēs (piemēram, atbalstot samazinātu pārvaldes aparātu), tomēr tas nav "liberāls" kulturālos jautājumos. Libertārisms ir līdzīgs mūsdienu konservatīvismam un klasiskajam liberālismam ekonomiskos jautājumos, taču atšķirībā no konservatīvisma ir pieļāvīgāks kulturālos jautājumos vai arī tos vispār nediskutē.

Nozīmju maiņa


Dažādi autori ir novērojuši jēdziena "liberālisms" nozīmju maiņu laika gaitā, vārdam tiekot pārnestam no sākotnējās nozīmes, kas bija labēja uz mūsdienu nozīmi, kas ir kreisa.
Tā, jau 20. gs. sākumā ekonomists Jozefs Šumpēters citēts sakām:
Šīs nozīmju maiņas rezultātā centienos nošķirt "labējo liberālismu" ir tikuši radīti dažādi termini, to vidū: klasiskais liberālisms (19. gs. liberālisms), neoklasiskais liberālisms (20. gs. sākuma liberālisms, kas līdzīgs klasiskajam), neoliberālisms un pēdējās dekādēs libertārisms.
Dīns Rasels (''Dean Russell'') par vārdu "libertārisms" savā esejā "Kas ir libertārieši" izteicies sekojoši:

Definīcija


Liberālisms dažādos laikos ir ticis definēts dažādi.
Jānis Ikstens rakstījis:
<blockquote>"Liberālisms ir modernā laikmeta senākā ideoloģija, kuras pamatprincipi tika formulēti 17. gadsimta liberāļu cīņas ar feodālo valsti un monarhu dievišķajām tiesībām valdīt pār to. Liberāļi atbalstīja brīvā tirgus saimniecību, uzsverot indivīda lomu sabiedriskajā dzīvē un politikā. Liberālisma ideoloģijai pilnveidojoties tajā tika iekļauta ideja par konstitucionālas un vēlāk arī pārstāvnieciskas pārvaldes sistēmas nepieciešamību. ... Par vienu no liberālisma stūrakmeņiem uzskatāms individuālisms. Liberālajā ideoloģijā indivīds un viņa brīvība ir nozīmīgāka par jebkuras grupas vai kolektīva interesēm."</blockquote>
Salīdzinājumam, piemēram, no komunisms ideoloģijas puses liberālisms tiek definēts šādi:
<blockquote>"Buržuāzisks politisks virziens, kas parādījās kapitālisma uzplaukuma periodā, tai laikā, kad notika buržuāzijas cīņa pret feodālo muižniecību. Liberāļi izvirzīja sev uzdevumu ierobežot monarhijas varu, centās panākt, lai tiktu nedaudz paplašinātas iedzīvotāju vēlēšanu tiesības un tiem piešķirtas ierobežotas politiskās brīvības. Imperiālisma un proletārisko revolūciju laikmetā buržuāziskais liberālisms ir reakcionārs virziens politikā. Parastajā sarunu valodā par liberālismu sauc iecietīgu, miermīlīgu attieksmi pret kādu negatīvu parādību."</blockquote>

Rašanās


Liberālisms radies no Apgaismības teorētiskajām idejām, un Franču revolūcija praktiskajiem ieguvumiem. XIX gs. bija liberālisma ziedu laiks (šajā laikā noformējās arī citas politiskās ideoloģijas: sociālisms, anarhisms, komunisms, konservatīvisms). Liberālisma pamatnostādnes:
indivīda personas brīvība un neaizskaramība;
politiska un tiesiska vienlīdzība;
personas īpašuma neaizskaramība, tiesības brīvi paust iniciatīvu, uzkrāt kapitālu;
valsts pamatuzdevums ir aizsargāt savu pilsoņu brīvību (ticības, juridisko, vārda, preses utt.);
ierobežot valsts varu pār indivīdu un tā īpašumu, ko garantēt var tikai pilsoņu priekšā atbildīga valdība;
brīva ražošana, tirdzniecība, darbaspēks, iespējas utt.
Adams Smits "Tautu bagātība" - tā laika liberālā buržuā ''bībele''. Taču liberālisms nav demokrātija - jo lielāks īpašums, jo lielākas privilēģijas. Liberāļi distancējās no vienkāršās tautas. Sāka veidoties liberālās politiskās partijas. Itālijā liberāļi bija par valsts apvienošanu; Spānijā - pret baznīcu; Ungārijā - par neatkarību; Latīņamerikā - par republiku; Vācijā - par reformām. Ekstrēmajā spārnā izveidojās sociālisti, anarhisti vai nacionālisti.

Vēsture


Liberālisms kā politiska ideoloģija plašu popularitāti ieguva 18. gs. Liberālisms tiecās atbrīvot sabiedrību no valsts uzraudzības un kontroles sistēmas, kas tolaik bija raksturīga Rietumu pasaulei. Tā ievirzi kopsavilkumā izteica slavenais lozungs ''laissez faire'' - atstājiet cilvēkus savā ziņā, lieciet viņus mierā ekonomiskajā darbībā, reliģiskajā jomā, domāšanā un kultūrā, visā darbībā, kas ir viņu pašu dzīves piepildījums.
Šajā kustībā, kas aptvēra visu Ziemeļatlantijas sabiedrību iesaistījās daudzi lieli domātāji. Kustībā, kuru var apzīmēt par liberālisma "priekšvēsturi" 16. un 17. gadusimtenī, darbojās vēlīnie sholastiķi - ekonomisti Spānijā, reliģiskās iecietības aizstāvji Holandē un Britu Ziemeļamerikā un daudzi cilvēki Anglijā, kuru starpā minami Džons Miltons, leveleri un Džons Loks.
Šīs atbrīvošanās filozofijas vadmotīvu ieskandināja 1646.gadā Ričards Overtons - viens no leveleru vadītājiem:
"Katram indivīdam no dabas ir piešķirts personiskais īpašums, ko neviens cits nevar sagrābt vai piesavināties: ikvienam, tā kā viņš ir viņš pats, pieder īpašuma tiesības uz sevi, pretējā gadījumā viņš nevar būt viņš pats, un šai ziņā neviens nevar lolot cerību kādu deprivatizēt, nepasludinot vardarbību un atklātu pretestību dabas pamatprincipiem, kā arī taisnīguma un tiesiskuma valdīšanai cilvēku vidū. Nevar pastāvēt mans un tavs, ja tas tiek noraidīts. Nevienam cilvēkam nav varas pār manām tiesībām un brīvībām, un man nav tās ne pār vienu…"
Līdz 18.gs. beigām kustība neizmērojami pieauga. to vārdu un domas virzienu vidū, kas izvirzījušies pat šajā intelektuālajā ziņā brīnumainajā laikmetā, minami Ādams Smits, Džeremijs Bentams un radikālisma filozofi Tomass Peins, Voltērs, Tirgo, fiziokrāti, Kondorsē, Vilhelms fon Humbolts, Tomass Džefersons un Džeims Medisons. Šie domātāji, saprotams, nebija vienis prātis visos jautājumos: mēs runājam par viņu domas vispārējo ievirzi. Viņi nenošķīrās, nenodalījās no sabiedrības plūsmas kādā akadēmiskās abstrakcijas veidotā ziloņkaula tornī. Sabiedriskās dzīves jaunās, brīvās formas, kuru rašanos viņi vētoja savas dzīves laikā, pirmām kārtām, stimulēja un noteica jaunās idejas.
Un, otrkārt, viņi nebija pamesti vientulībā: liberālās idejas izplatījās visās izglītotajās un sociāli apzinīgajās iedzīvotāju šķirās, tā ka ar laiku universitāšu lektori un literārie pulciņi, žurnāli un laikraksti palīdzēja radīt nākamās uz reformu orientētās masu kustības un politiskās partijas.
Liela daļa simtgadu vēstures no aptuveni 1780. līdz 1880.gadam stāsta par to, kā tradicionālās institūcijas tika lielākā vai mazākā mērā pārveidotas liberālo ideju iespaida rezultātā. Verdzības un dzimtbūšanas atcelšana, darba brīvība, kur visas nodarbošanās ir plaši pieejamas atbilstoši nopelniem un talantiem, likuma valdīšana un policijas varas ierobežošana, īpašuma tiesības, kas garantētas pret patvaļīgu iejaukšanos tajās, preses un ticības brīvības, sieviešu tiesiskās vienlīdzības pieaugošā atzīšana, neierobežota iekšējā un starptautiskā tirdzniecība: tādas bija dažas no liberālisma izraisītajām pārmaiņām. Tur, kur tās norisinājās, pieauga noraidoša attieksme pret karu un cerība uz mieru, kas balstītos uz brīvās tirdzniecības pamata, pastiprinājās cieņas sajūta pret tiem, kas nebija dzimuši varai un privilēģijām, visiem pavērās necerētu iespēju pasaule, un pirmo reizi cilvēces vēsturē lielais ļaužu vairums sasniedza uzplaukumu vai arī ieguva izredzes to sasniegt. Saskaņā ar terminoloģiju, ko lietoja daudzi liberālie domātāji, sabiedrība virzījās no statusa režīma, kas balstījās uz piespiešanu, uz līguma režīmu, kura pamats bija brīvprātīga asociācija. Modernā pasaule bija piedzimusi.
Par šīs jaunās pasaules spilgtu iezīmi kļuva darba tautas masu, kas agrāk bija nolemtas trūkuma un posta dzīvei, dzīves līmeņa celšanās. Svarīgi saprast to, ka liberāļu galvenais mērķis bija visu sabiedrības šķiru, bet it īpaši laukstrādnieku un rūpnīcas strādnieku, kas sastādīja vairākumu, materiālo apstākļu uzlabošanu. Liberāļi ticēja, ka šo mērķi var sasniegt ar ekonomiskās brīvības palīdzību, kura varētu, viņu skatījumā, veicināt vēl nepieredzētu augšupeju. Darba brīvība, strauja kapitāla uzkrāšana, ražošanas organizācijas efektīvākās formas, brīvā tirdzniecība, lēta valdība un sociālais klimats, kas sekmētu jaunievedumus - tie bija drošākie līdzekļi, lai padarītu bagātus visus sabiedrības ražotājus.

Liberālisma teorētiskie pamati


Dzožefs Razs (dz. 1939)
Frīdrihs Hajeks (1899 - 1992)
Ronalds M. Dvorkins
Džons Rolzs
Jesaja Berlins (1909 - 1997)
Rolfs Sartrius
Roberts Leidensons
Herberts Harts
Tomass Hobss
Ričards Fletmens
Roberts Pols Volfs
Hanna Ārente
Maikls Oukšots
Ričards Frīdmens
Dāvids Gotjē
Džons Loks
Žans Žaks Ruso

Piezīmes

Atsauces


Kategorija:Politiskās ideoloģijas
Kategorija:Liberālisms
Kategorija:Ekonomika
als:Liberalismus
an:Liberalismo
ar:ليبرالية
arz:ليبراليه
ast:Lliberalismu
az:Liberalizm
bat-smg:Liberalėzmos
be:Лібералізм
be-x-old:Лібэралізм
bg:Либерализъм
br:Frankizouriezh
bs:Liberalizam
ca:Liberalisme
ckb:لیبرالیزم
cs:Liberalismus
cy:Rhyddfrydiaeth
da:Liberalisme
de:Liberalismus
el:Φιλελευθερισμός
en:Liberalism
eo:Liberalismo
es:Liberalismo
et:Liberalism
eu:Liberalismo
fa:لیبرالیسم
fi:Liberalismi
fiu-vro:Liberalism
fo:Liberalisma
fr:Libéralisme
fy:Liberalisme
ga:Liobrálachas
gd:Lachasachd
gl:Liberalismo
he:ליברליזם
hi:उदारतावाद
hif:Udarwaad
hr:Liberalizam
hu:Liberalizmus
hy:Ազատականություն
id:Liberalisme
ig:Liberalism
io:Liberalismo
is:Frjálslyndisstefna
it:Liberalismo
ja:自由主義
jv:Liberalisme
ka:ლიბერალიზმი
kk:Либерализм
ko:자유주의
krc:Либерализм
ku:Lîberalîzm
ky:Либерализм
la:Liberalismus
lmo:Liberalism
lt:Liberalizmas
mk:Либерализам
ml:ഉദാരതാവാദം
ms:Liberalisme
mwl:Liberalismo
nl:Liberalisme
nn:Liberalisme
no:Liberalisme
oc:Liberalisme
pl:Liberalizm
pnb:لبرلزم
ps:لېبراليزم
pt:Liberalismo
ro:Liberalism
ru:Либерализм
rue:Лібералізм
sah:Либерализм
sc:Liberalismu
sh:Liberalizam
simple:Liberalism
sk:Liberalizmus
sl:Liberalizem
so:Liberalinimo
sr:Либерализам
sv:Liberalism
ta:தாராண்மையியம்
th:เสรีนิยม
tl:Liberalismo
tr:Liberalizm
ug:لىبېرالىزىم
uk:Лібералізм
ur:آزاد خیالی
uz:Liberalizm
vi:Chủ nghĩa tự do
war:Liberalismo
yi:ליבעראליזם
za:Swyouzcujyi
zh:自由主义
zh-min-nan:Chū-iû-chú-gī
zh-yue:自由主義

Milda Paleviča

Milda Paleviča (Paleviča-Bite) (mēdz būt arī Palēviča, Paļevič, utt) (Dzimusi 1889. gada 5./4. februārī Rozas skolā (Saldus rajons), mirusi 1972. gada 10. augustā) - Latviešu filozofija. 1907. gadā apcietināta par Marksisms darbību. No 1908. līdz 1917. gadam emigrācijā. Latvijas vēsture#Latvijas PSR politisku motīvu dēļ liegta iespēja strādāt filozofijas jomā. Pētījusi estētikas un ar to saistītos filozofijas jautājumus, jo sevišķi iedziļinoties estētikas priekšmeta un estētikas kategoriju pētniecībā, ''tīrās mākslas'' un diletantisma analīzē. Rakstījusi darbus par mūzikas estētikas tēmām.

Dzīves gaita un izglītība


Milda Paleviča bija viena no retajām sievietēm tā laika Latvijā, kas bija ieguvusi patiesi labu izglītību un zinātnisko grādu. Viņa bija filozofijas doktore, studējusi Francijā, kur arī ieguvusi filozofijas doktores grādu, filozofa Anrī Bergsona (1859. — 1941.g.) skolniece. Liela nozīme viņas politisko un nacionālo uzskatu veidošanā bija 1905. gada revolūcijai, kas ietekmēja arī viņas mūžu.
Milda Paleviča dzimusi 1889.g. Lielezerē, viņas ģimene bija labi situēta un nežēloja līdzekļus meitas izglītībai. Viņas tēvs Indriķis Palevičs bija pazīstams pedagogs, vadījis Lielezeres ministrijas skolu, Irlavas un Ropažu nepilngadīgo noziedznieku kolonijas, kā arī nodarbojies ar mūzikas pedagoģijas metodikas izstrādāšanu. Viens no viņa īpašajiem sasniegumiem šajā jomā - instruments bērnu dzirdes attīstīšanai “Skanošās notis”. M.Paleviča pamatizglītību ieguva Štēgmanes privātģimnāzijā, tad turpināja izglītību Dolgihu komercskolā un A.Ķeniņas ģimnāzijā, līdz 1907.g. viņu par piedalīšanos 1905.gada revolūcijā apcietināja. Pateicoties tēva ietekmei 1908.g. viņa emigrēja uz Vīni, bet pēc tam uz Ženēvu. Ženēvā viņa 1909.g. atkal satika un apprecējās ar savu kādreizējo ģimnāzijas skolotāju rakstnieku Falliju (1877.—1915.g.) īstajā vārdā Konrādu Bullānu. Turpmākos gadus viņa izmantoja, lai iegūtu labu, Eiropas un pasaules līmeņa izglītību. 1909.—10.g.— filozofijas studijas Strasbūrā, 1910.—11.g.—mākslas studijas Venēcijā un Florencē, 1911.—14.g.—mākslas studijas Parīzes universitātē, 1915.g.— filozofijas studijas Parīzes universitātē. 1915.g. nogalē viņa kopā ar vīru atgriezās Rīgā, taču drīz vien dodas uz Maskavu, kur tā paša gada decembrī vīrs mirst. M.Paleviča pārcēlās uz Pēterburgu no kurienes 1917.g. devās uz Tālajiem Austrumiem un līdz 1920.g. strādāja gan Mandžūrijas ģimnāzijā gan arī Vladivostokas universitātē.
1920.g. viņa atgriezās Latvijā un lasīja estētikas un mākslas zinātnes lekcijas konservatorijā. 1921.g. viņa salaulājās ar kapteini J.Biti, bet jau 1923.g. uzsāka studijas Parīzes universitātē un 1925.g. absolvēja Sorbonnu, iegūstot filozofijas doktores grādu. 1926.g. viņa atgriezās Latvijā un viņas turpmākā darbība ir saistīta ar Latviju. M.Bite - Paleviča lasa lekcijas Latvijas Universitātē, Latvijas konservatorijā, kā Latvijas pārstāve piedalās estētikas un mākslas zinātnes kongresos Hamburgā (1930.g.) un Parīzē (1937.g.). Milda Paleviča ir "Latvijas Sievietes darba tiesību aizsardzības biedrības" priekšsēdētāja. Liekas, M.Bites — Palevičas būtība atbilda viņas skolotāja filozofa Anrī Bergsons atziņai, ka visa cilvēka dzīve savā būtībā ir jaunrades aktu sērija, un savā dzīvē viņa turpināja īstenot šo atziņu. II Pasaules kara beigās M.Bite — Paleviča palika Latvijā. Jaunībā izbaudījusi, ko nozīmē emigrācija, viņa vairs nevēlas atstāt Latviju. Dažus pirmos pēckara gadus viņa vēl lasīja arī lekcijas filozofijā, bet 1952.g. M.Bitei - Palevičai aizliedza darboties filozofijā.

Filosofija


Milda Paleviča ir ievērojama intuitīvisms pārstāve Latvijā. Citādi akcentēts vispārinošu atziņu klāsts, kas saglabāja savu nozīmi visā starpkaru posmā, saistās ar intuīcijas izcēlumu mākslas radīšanā un uztverē, kas lielā mērā norāda uz zināmu, inerces radītu, uzkavēšanos 20. gadsimta sākuma aktualitātēs. Estētiķes Mildas Palēvičas publikācijās par mākslu ir analizētas filozofu I. Kanta, B. Spinozas, A. Šopenhauera, psiholoģiskās estētikas pārstāvju T. Lipsa, J. Folkelta. estētiku un mākslas teorētiķu K. Fīdlera, R. Hāmana, M. Desuāra, B. Kristiansena u.c. autoru idejas, kas norāda uz plašu mākslas literatūras klāsta pārzināšanu. Tomēr visnozīmīgākais viņas uzskatu avots bija franču filozofa Anrī Bergsona koncepcija. Lielā mērā M. Palēviču varētu pat uzskatīt par ievērojamāko A. Bergsona ideju popularizētāju Latvijā -jau 20. gadu sākumā viņa akcentēja, ka mākslas valstība ir fantāzijas tēli, jūtas un pārdzīvojumi, atklājot lietu būtības citādi nekā zinātne un filozofija un, pateicoties intuīcijai, mēs gūstam "viengabalainu, sintētisku lietu aptvertni". Līdzīgi izteikumi par intuīcijas vadošo lomu pieder rakstniekam Eduardam Tūteram, dzejniekam Kārlim Jēkabsonam u.c. autoriem.

Darbi un tajos izteiktās domas


1923 Anrī Bergsona revolucionārā nozīme filosofijā (Paļeviču Milda). Rīga 26 lpp.
1936 "Aistētikas problēmas"
1942 "Fallijs. Dzejdarbu izlase : krājums / Fallijs (Konrads Bulāns)" ; sakārt. Milda Paleviča; priekšv. Fallija personība un domu pasaule, 5.-110.lpp., aut. Milda Paleviča. - Rīga : Latvju Grāmata
Periodika
1937 "Vai sieviete piepilda savu cilvēcisko uzdotību tikai ģimenē?" Students - 1937. - Nr. 6(258) 191.lpp.
1937 "Filozofijas un mākslas zinātnes kongresi šā gada augustā Parīzē" Students - 1937. - Nr. 2(254) 83.-84.lpp.
1937 "Filozofijas un mākslas zinātnes kongresi Parīzē" Vārds. - 1937. - Nr. 10. - 249.-250.lpp.
1937 "Filozofijas un estētikas kongresi Parīzē" Daugava - 1937. - Nr. 11 1046.-1052.lpp.
1937 ""Daugavas" desmit gadi" Students - 1937. - Nr. 6(258) 181.lpp.
1937 "Angelika Gailīte "Francijā"" Daugava - 1937. - Nr. 7 656.-657.lpp.
1938 "Albērs Tibodē kā filozofs" Daugava - 1938. - Nr. 9 861.-869.lpp.
1938 "Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības tapšana un pirmais darba posms" Latvijas Akadēmiski Izglītoto Sieviešu Apvienības Ziņojumi - 1938. - maijs 1.-3.lpp.
1938 "Valsts garīgie pamati" Universitas. - Nr. 17 477.-478.lpp.
1965 Palēviča, M. Garīgās augšanas un atjaunotnes ideja Raiņa estētikā. Padomju Zeme, 1965, 14. sept.
1991 "Gara krīze" Karogs - 1991. - Nr.5/6 243.-250.lpp.
1993 "Anrī Bergsona ētika un aistētika" Kultūras Avīze - 1993. - Nr.8/9 11.-13.lpp.
1995 "Mans darbs -- izmisīga cīņa" Karogs - 1995. - n 3. -- 212.-230.lpp. Karogs - 1995. - n 2. -- 209.-226.lpp.

Par Mildu Paleviču


Par filozofi Mildu Palēviču (1889-1972) 1991 Karogs - 1991. - Nr.5/6 237.-243.; 251.-267.lpp.
Pelše, Stella "Mildas Palēvičas estētika un feministika" 1999 Feministica Lettica - 1999. - Nr. 1 54.-65.lpp.

Ārējās saites


http://labsa.awardspace.info/gram_plaukts/katalogs.php?f=45&p=1 Inga Millere - Mildas Palevičas filozofiskie un estētiskie uzskati
http://data.lnb.lv/retumiprojekts/apraksts_nodarbosanas.php?nodarbosanas=179 Mildas Palevičas fotoattēli (Latvijas Nacionālās bibliotēkas elektroniskā datu bāze)
Kategorija:1889. gadā dzimušie
Kategorija:1972. gadā mirušie
Kategorija:Filozofi
Kategorija:Latviešu filozofi
Kategorija:20. gadsimta filozofi

Milda paleviča

Milda Paleviča

Veidne:Valsts dati Austrālija

}
| nos = Austrālija
| nos ģenitīvā = Austrālijas
| īsais nos = Austrālija
| karogs nos = Flag_of_Australia.svg
| valsts nosaukums = }
| izmērs = }
| nosaukums = }
| variants = }
}}<noinclude>Kategorija:Valstu datu veidnes</noinclude>

Veidne:AUS

<noinclude>
Kategorija:Valstu karogu veidnes
als:Vorlage:AUS
ar:قالب:أستراليا
arz:قالب:اوستراليا
ast:Plantía:AUS
az:Şablon:AUS
bar:Vorlage:AUS
bn:টেমপ্লেট:AUS
br:Patrom:Aostralia
ca:Plantilla:AUS
de:Vorlage:AUS
el:Πρότυπο:AUS
en:Template:AUS
eo:Ŝablono:AUS
es:Plantilla:AUS
et:Mall:AUS
eu:Txantiloi:AUS
ext:Prantilla:AUS
fa:الگو:AUS
fi:Malline:Australia
fr:Modèle:Australie
frr:Vorlage:AUS
gl:Modelo:AUS
hu:Sablon:Ausztrália
hy:Կաղապար:AUS
ia:Patrono:AUS
id:Templat:AUS
is:Snið:AUS
it:Template:AUS
ja:Template:AUS
ka:თარგი:AUS
kk:Үлгі:AUS
ko:틀:AUS
la:Formula:AustraliaVex
lb:Schabloun:AUS
ml:ഫലകം:AUS
mn:Загвар:AUS
mzn:شابلون:AUS
nah:Nemachiyōtīlli:AUS
nap:Modello:AUS
nl:Sjabloon:AU
nn:Mal:AUS
or:ଛାଞ୍ଚ:AUS
pam:Template:AUS
pt:Predefinição:AUS
qu:Plantilla:AUS
ro:Format:AUS
ru:Шаблон:AUS
scn:Template:AUS
simple:Template:AUS
sk:Šablóna:AUS
sl:Predloga:AUS
sq:Stampa:AUS
sv:Mall:AUS
ta:வார்ப்புரு:AUS
th:แม่แบบ:AUS
tr:Şablon:AUS
tt:Калып:AUS
uk:Шаблон:AUS
ur:سانچہ:AUS
vec:Modèl:AUS
vep:Šablon:AUS
vi:Bản mẫu:AUS
zh:Template:AUS
zh-yue:Template:AUS
</noinclude>

Veidne:Valsts dati Alžīrija

}
| nos = Alžīrija
| nos ģenitīvā = Alžīrijas
| īsais nos = Alžīrija
| karogs nos = Flag of Algeria.svg
| valsts nosaukums = }
| izmērs = }
| nosaukums = }
| variants = }
}}<noinclude>Kategorija:Valstu datu veidnes</noinclude>

Veidne:HUN

<noinclude>Kategorija:Valstu karogu veidnes
ar:قالب:HUN
arz:قالب:HUN
ast:Plantía:HUN
az:Şablon:HUN
be-x-old:Шаблён:HUN
bn:টেমপ্লেট:HUN
ca:Plantilla:HUN
de:Vorlage:HUN
dsb:Pśedłoga:HUN
el:Πρότυπο:HUN
en:Template:HUN
eo:Ŝablono:HUN
es:Plantilla:HUN
eu:Txantiloi:HUN
fa:الگو:HUN
fi:Malline:Unkari
fr:Modèle:Hongrie
frp:Modèlo:Hongrie
fur:Model:HUN
gl:Modelo:HUN
hak:Template:HUN
hsb:Předłoha:HUN
hu:Sablon:Magyarország
hy:Կաղապար:HUN
ia:Patrono:HUN
id:Templat:HUN
ie:Template:HUN
io:Shablono:HUN
is:Snið:HUN
it:Template:HUN
ja:Template:HUN
ka:თარგი:HUN
ko:틀:HUN
la:Formula:HungariaVex
lb:Schabloun:HUN
lmo:Mudel:HUN
mn:Загвар:HUN
nah:Nemachiyōtīlli:HUN
nl:Sjabloon:HU
nn:Mal:HUN
oc:Modèl:HUN
pt:Predefinição:HUN
qu:Plantilla:HUN
ro:Format:HUN
ru:Шаблон:HUN
simple:Template:HUN
sk:Šablóna:HUN
sl:Predloga:HUN
sv:Mall:HUN
ta:வார்ப்புரு:HUN
th:แม่แบบ:HUN
tr:Şablon:HUN
uk:Шаблон:HUN
vec:Template:HUN
vi:Bản mẫu:HUN
zh:Template:HUN
</noinclude>

Veidne:Valsts dati Ungārija

}
| nos = Ungārija
| nos ģenitīvā = Ungārijas
| īsais nos = Ungārija
| karogs nos = Flag of Hungary.svg
| karogs nos-1867 = Flag of Hungary (1867-1918).svg
| karogs nos-1918 = Flag of Hungary.svg
| karogs nos-1920 = Flag of Hungary with arms (state).svg
| karogs nos-1940 = Flag of Hungary 1940.svg
| karogs nos-1946 = Flag of Hungary (1946-1949, 1956-1957).svg
| karogs nos-1949 = Flag of Hungary 1949-1956.svg
| karogs nos-1956 = Flag of Hungary (1946-1949, 1956-1957).svg
| karogs nos-1957 = Flag_of_Hungary_(1867-1918).svg
| valsts nosaukums = }
| izmērs = }
| nosaukums = }
| variants = }
}}<noinclude>

Varianti


<nowiki></nowiki> =
<nowiki></nowiki> =
<nowiki></nowiki> =
<nowiki></nowiki> =
<nowiki></nowiki> =
<nowiki> vai </nowiki> =
<nowiki></nowiki> =
<nowiki></nowiki> =
Kategorija:Valstu datu veidnes
af:Sjabloon:Landdata Hongarye
ang:Bysen:Country data Ungerland
ar:قالب:معطيات المجر
arz:قالب:Country data Hungary
as:সাঁচ:Country data Hungary
bg:Шаблон:Данни страна Унгария
bn:টেমপ্লেট:Country data হাঙ্গেরি
ca:Plantilla:Country data Hungary
da:Skabelon:Lande data Ungarn
diq:Şablon:Dewlet malumat Macarıstan
dv:ފަންވަތް:Country data Hungary
en:Template:Country data Hungary
es:Plantilla:Geodatos Hungría
eu:Txantiloi:Herrialde info Hungaria
fa:الگو:Country data Hungary
fo:Fyrimynd:Land dáta Ungarn
fr:Modèle:Country data Hongrie
hu:Sablon:Country data Magyarország
ia:Patrono:Country data Hungaria
id:Templat:Country data Hongaria
ilo:Plantilia:Country data Hungaria
is:Snið:Country data Ungverjaland
ja:Template:Country data Hungary
jv:Cithakan:Country data Hungaria
ka:თარგი:ქვეყნის მონაცემები უნგრეთი
kk:Үлгі:Country data Hungary
km:ទំព័រគំរូ:ទិន្នន័យ នៃប្រទេសហុងគ្រី
ku:Şablon:Daneyên welat Macaristan
lmo:Mudel:Country data Üngheria
lt:Šablonas:Country data Vengrija
mk:Шаблон:Country data Унгарија
ml:ഫലകം:Country data Hungary
mn:Загвар:Country data Hungary
mr:साचा:देश माहिती हंगेरी
ms:Templat:Country data Hungary
mt:Mudell:Dati pajjiż Ungerija
my:Template:နိုင်ငံ စာရင်းအင်း ဟန်ဂေရီနိုင်ငံ
mzn:شابلون:Country data Hungary
ne:ढाँचा:Country data Hungary
new:Template:Country data Hungary
nn:Mal:Landdata Ungarn
pa:ਫਰਮਾ:ਦੇਸ਼ ਸਮੱਗਰੀ ਹੰਗਰੀ
pl:Szablon:Państwo dane Węgry
ps:کينډۍ:د هېواد مالومات هنګري
pt:Predefinição:Country data Hungria
ro:Format:Country data Ungaria
rue:Шаблона:Country data Мадярьско
sco:Template:Kintra data Hungary
sh:Šablon:Country data Mađarska
simple:Template:Country data Hungary
sl:Predloga:Podatki države Madžarska
sq:Stampa:Country data Hungary
sr:Шаблон:Подаци о застави Мађарска
su:Citakan:Country data Hungaria
sv:Mall:Landsdata Ungern
te:మూస:Country data Hungary
th:แม่แบบ:Country data Hungary
tl:Padron:Country data Unggarya
tr:Şablon:Ülke veri Macaristan
vi:Bản mẫu:Country data Hungary
war:Batakan:Country data Hungary
yo:Àdàkọ:Country data Hungary
zh:Template:Country data Hungary
</noinclude>

Veidne:AUT

<noinclude>
Kategorija:Valstu karogu veidnes
ar:قالب:النمسا
arz:قالب:النمسا
ast:Plantía:AUT
az:Şablon:AUT
bar:Vorlage:AUT
bn:টেমপ্লেট:AUT
br:Patrom:Aostria
ca:Plantilla:AUT
de:Vorlage:AUT
dsb:Pśedłoga:AUT
el:Πρότυπο:AUT
en:Template:AUT
eo:Ŝablono:AUT
es:Plantilla:AUT
eu:Txantiloi:AUT
ext:Prantilla:AUT
fa:الگو:AUT
fi:Malline:Itävalta
fr:Modèle:Autriche
frp:Modèlo:Ôtrich·e
frr:Vorlage:AUT
gl:Modelo:AUT
hak:Template:AUT
hsb:Předłoha:AUT
hu:Sablon:Ausztria
hy:Կաղապար:AUT
id:Templat:AUT
ie:Template:AUT
io:Shablono:AUT
is:Snið:AUT
it:Template:AUT
ja:Template:AUT
jv:Cithakan:Aut
ka:თარგი:AUT
ko:틀:AUT
krc:Шаблон:AUT
la:Formula:AustriaVex
lb:Schabloun:AUT
lez:Шаблон:AUT
mk:Шаблон:АВТ
ml:ഫലകം:AUT
mn:Загвар:AUT
nah:Nemachiyōtīlli:AUT
nap:Modello:AUT
nl:Sjabloon:AT
nn:Mal:AUT
oc:Modèl:Àustria
pam:Template:AUT
pt:Predefinição:AUT
qu:Plantilla:AUT
ro:Format:AUT
ru:Шаблон:AUT
simple:Template:AUT
sk:Šablóna:AUT
sl:Predloga:AUT
sq:Stampa:AUT
sv:Mall:AUT
ta:வார்ப்புரு:AUT
th:แม่แบบ:AUT
tr:Şablon:AUT
tt:Калып:AUT
uk:Шаблон:AUT
ur:سانچہ:AUT
vec:Modèl:AUT
vep:Šablon:AUT
vi:Bản mẫu:AUT
zh:Template:AUT
zh-yue:Template:AUT
</noinclude>

Veidne:Valsts dati Austrija

}
| nos = Austrija
| nos ģenitīvā = Austrijas
| īsais nos = Austrija
| karogs nos = Flag of Austria.svg
| karogs nos-empire = Flag of the Habsburg Monarchy.svg
| karogs nos-state = Flag of Austria (state).svg
| karogs nos-war = Austria-Hungary-flag-1869-1918-naval-1786-1869-war.svg
| valsts nosaukums = }
| izmērs = }
| nosaukums = }
| variants = }
}}<noinclude>Kategorija:Valstu datu veidnes
arz:قالب:Country data Austria
bg:Шаблон:Данни страна Австрия
en:Template:Country data Austria
eu:Txantiloi:Herrialde info Austria
pt:Predefinição:Dados de país/Áustria
ro:Format:Country data Austria
sl:Predloga:Podatki države Avstrija
vi:Bản mẫu:Country data Austria
</noinclude>

Veidne:FIN

<noinclude>
Kategorija:Valstu karogu veidnes
als:Vorlage:FIN
ar:قالب:FIN
ast:Plantía:FIN
az:Şablon:FIN
ba:Ҡалып:FIN
bar:Vorlage:FIN
be-x-old:Шаблён:FIN
bn:টেমপ্লেট:FIN
br:Patrom:Finland
ca:Plantilla:FIN
de:Vorlage:FIN
dsb:Pśedłoga:FIN
el:Πρότυπο:FIN
en:Template:FIN
eo:Ŝablono:FIN
es:Plantilla:FIN
eu:Txantiloi:FIN
fa:الگو:FIN
fi:Malline:Suomi
fr:Modèle:Finlande
frp:Modèlo:Finlande
frr:Vorlage:FIN
fur:Model:FIN
gl:Modelo:FIN
hak:Template:FIN
hsb:Předłoha:FIN
hu:Sablon:Finnország
hy:Կաղապար:FIN
ia:Patrono:FIN
id:Templat:FIN
ie:Template:FIN
io:Shablono:FIN
is:Snið:FIN
it:Template:FIN
ja:Template:FIN
ko:틀:FIN
krc:Шаблон:FIN
la:Formula:FinniaVex
lb:Schabloun:FIN
mn:Загвар:FIN
nl:Sjabloon:FI
nn:Mal:FIN
oc:Modèl:Finlàndia
pt:Predefinição:FIN
qu:Plantilla:FIN
ro:Format:FIN
ru:Шаблон:FIN
simple:Template:FIN
sk:Šablóna:FIN
sl:Predloga:FIN
sv:Mall:FIN
ta:வார்ப்புரு:FIN
th:แม่แบบ:FIN
tr:Şablon:FIN
tt:Калып:FIN
uk:Шаблон:FIN
ur:سانچہ:FIN
vec:Modèl:FIN
vep:Šablon:FIN
vi:Bản mẫu:FIN
zh:Template:FIN
zh-yue:Template:FIN
</noinclude>

Veidne:Valsts dati Somija

}
| nos = Somija
| nos ģenitīvā = Somijas
| īsais nos = Somija
| karogs nos = Flag of Finland.svg
| valsts nosaukums = }
| izmērs = }
| nosaukums = }
| variants = }
}}<noinclude>Kategorija:Valstu datu veidnes</noinclude>

Veidne:DEN

Veidne:DNK

Veidne:Valsts dati Dānija

}
| nos = Dānija
| nos ģenitīvā = Dānijas
| īsais nos = Dānija
| karogs nos = Flag of Denmark.svg
| valsts nosaukums = }
| izmērs = }
| nosaukums = }
| variants = }
}}<noinclude>Kategorija:Valstu datu veidnes</noinclude>

Veidne:ITA

<noinclude>
Kategorija:Valstu karogu veidnes
ar:قالب:ITA
ast:Plantilla:ITA
az:Şablon:ITA
bar:Vorlage:ITA
bn:টেমপ্লেট:ITA
br:Patrom:Italia
ca:Plantilla:ITA
co:Template:ITA
cy:Nodyn:ITA
de:Vorlage:ITA
dsb:Pśedłoga:ITA
el:Πρότυπο:ITA
en:Template:ITA
eo:Ŝablono:ITA
es:Plantilla:ITA
eu:Txantiloi:ITA
ext:Prantilla:ITA
fa:الگو:ITA
fi:Malline:Italia
fr:Modèle:Italie
frp:Modèlo:Étalie
gl:Modelo:ITA
hak:Template:ITA
hsb:Předłoha:ITA
hu:Sablon:Olaszország
hy:Կաղապար:ITA
id:Templat:ITA
ie:Template:ITA
io:Shablono:ITA
is:Snið:ITA
it:Template:ITA
ja:Template:ITA
ka:თარგი:ITA
kk:Үлгі:ITA
ko:틀:ITA
la:Formula:ItaliaVex
lb:Schabloun:ITA
lij:Template:ITA
lmo:Mudel:ITA
mk:Шаблон:ИТА
ml:ഫലകം:ITA
mn:Загвар:ITA
ms:Templat:ITA
nah:Nemachiyōtīlli:ITA
nap:Modello:ITA
nl:Sjabloon:IT
nn:Mal:ITA
oc:Modèl:ITA
pt:Predefinição:ITA
qu:Plantilla:ITA
ro:Format:ITA
ru:Шаблон:ITA
simple:Template:ITA
sk:Šablóna:ITA
sl:Predloga:ITA
sq:Stampa:ITA
sv:Mall:ITA
sw:Kigezo:ITA
ta:வார்ப்புரு:ITA
th:แม่แบบ:ITA
tr:Şablon:ITA
uk:Шаблон:ITA
vec:Template:ITA
vi:Bản mẫu:ITA
wuu:模板:ITA
zh:Template:ITA
zh-yue:Template:ITA
</noinclude>

Veidne:Valsts dati Itālija

}
| nos = Itālija
| nos ģenitīvā = Itālijas
| īsais nos = Itālija
| karogs nos = Flag of Italy.svg
| karogs nos-1861 = Flag of Italy (1861-1946).svg
| valsts nosaukums = }
| izmērs = }
| nosaukums = }
| variants = }
}}<noinclude>
Kategorija:Valstu datu veidnes

Varianti


<nowiki></nowiki> =
<nowiki></nowiki> =
</noinclude>

Veidne:Valsts dati Venecuēla

}
| nos = Venecuēla
| nos ģenitīvā = Venecuēlas
| īsais nos = Venecuēla
| karogs nos = Flag of Venezuela.svg
| valsts nosaukums = }
| izmērs = }
| nosaukums = }
| variants = }
}}<noinclude>Kategorija:Valstu datu veidnes</noinclude>