Guntis Osis

| stum = | pil = Jānis Ķipurs | treneris = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = | os_dalība = 1 () | os_medaļas = 1 bronza | os_lab sasn = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = | balv = | slavz = | dzimums = | atjaunots = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates =
}}
Guntis Osis (dzimis Talsi) ir bijušais latvieši bobslejists, vieglatlēts, pašlaik — burātājs. Bobslejā bijis stūmējs Jānis Ķipurs vadītajās ekipāžās.
Sportista karjeru sācis vieglatlētikā (tāllēkšana un trīssoļlēkšana). Uz bobsleju pārgāja 1985. gadā. Piedalījies Kalgari, kur bija stūmējs J. Ķipuram četriniekā kopā ar Juris Tone un Vladimirs Kozlovs. Sacensībās tika izcīnīta 3. vieta. 1987. gadā izcīnījis 3. vietu PSRS čempionātā četriniekos, tāpat šajā gadā kļuva par Latvijas PSR čempionu divniekos. 1989. gadā G. Osis tika diskvalificēts uz diviem gadiem par dopings lietošanu, kad arī beidza bobslejista karjeru.
Kopš 2005. gada nodarbojas ar burāšana.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/297/ LOK profils
Kategorija:1962. gadā dzimušie
Kategorija:Talsos dzimušie
Kategorija:Latvijas vieglatlēti
Kategorija:Latvijas bobslejisti
Kategorija:PSRS bobslejisti
Kategorija:Latvijas burātāji
Kategorija:1988. gada Ziemas Olimpisko spēļu dalībnieki
Kategorija:Olimpisko bronzas medaļu laureāti
Kategorija:Olimpisko spēļu medaļu laureāti no Latvijas
Kategorija:Dopinga lietošanā pieķerti sportisti
en:Guntis Osis
it:Guntis Osis
no:Guntis Osis
ru:Осис, Гунтис

Marina Rebeka


Marina Rebeka (1980) ir Latvieši dziedātāja, soprāns. Pasaules slavu ieguvusi ar Violetas lomu Verdi operā "Traviata" Berlīnes Vācu operā un donnas Annas lomu Mocarts operā „Dons Žuans" Ņujorkas Metropoles operā.

Dzīvesgājums


Marina Rebeka dzimusi 1980. gadā Rīgā. Viņas tēvs cēlis no Baltkrievijas, bet māte dzimusi Sibīrijas latviešu ģimenē. Mācījās mūzikas skolā "Rīdze" un no 1998. gada Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā pie Natālijas Kozlovas. 2002. gadā uzsāka mūzikas studijas Parmas Arrigo Boito konservatorijā, 2006. gadā absolvēja Romas Starptautisko Mākslas akadēmiju (''Accademia Internazionale delle Arti'') un 2007. gadā Sv. Cecīlijas konservatoriju (''Conservatorio di Santa Cecilia''). Papildinājusies arī Zalcburgas Mocarteuma universitātes vasaras akadēmijā (''Internationale Sommerakademie Universität Mozarteum'') pie Greisas Bambrijas un Pezaro Rossīni akadēmijā (''Accademia Rossiniana'') pie Alberto Dzedas. Vācija, 2007),
2007. gadā Marina Rebeka ieguva pirmo vietu Gīterslo 12. starptautiskajā vokālistu konkursā ''Neue Stimmen'' ("Jaunās balsis"), dziedāja Violetas lomu Verdi operā "Traviata" Vīnes Tautas operā, Erfurtes teātrī un Latvijas Nacionālā opera. Viņa dziedāja arī Annas lomā Rossini operā "Mehmeds II", Elektras lomu Mocarts operā "Idomenejs" Nansī operā un Adīnas lomu Doniceti operas "Mīlas dzēriens" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā 2009. gada februārī.
2009. gada augustā notika viņas debija Zalcburgas festivālā ar Anaisas lomu Rossini operā "Mozus un faraons".
2009./2010.gada sezonā Rebeka dziedāja Grāfienes de Folvilas lomā Rossini operā "Ceļojums uz Reimsu" Romas operā, Violetas lomā Hamburgas Valsts operā un Helsinku operteātrī, Mikaēlas lomā Bizē operā "Karmena" Bādenbādenes festivālā, Valensijas operā un Berlīnes Vācu operā. 2010. gadā viņa debitēja titullomā "Traviatas" iestudējumā Londonas Koventgārdena operā.
2011./2012. gada sezonā viņa izpildīja donnas Annas lomu Mocarta operā „Dons Žuans" Ņujorkas Metropoles operā, Berlīnes Vācu operā, Cīrihes operā, Vīnes Valsts operā un Čikāgas Liriskajā operā.
Marinas Rebekas dzīvesbiedrs ir ukraiņu tenors Dmitrijs Popovs, 2011. gada 12.martā viņiem piedzima meita Katrīna.

Apbalvojumi


A/S "Latvijas Gāze" Gada balva par izciliem mākslinieciskiem sasniegumiem aizvadītajā sezonā (2009)

Atsauces

Ārējās saites


http://www.marinarebeka.com/index.php?page_id=1 Mājas lapa (angliski, vāciski, itāliski)
Kategorija:1980. gadā dzimušie
Kategorija:Rīgā dzimušie
Kategorija:Latvijas operdziedātāji
Kategorija:Latvijas mūziķi
de:Marina Rebeka

Erasts Bitte

Erasts Bite

Pāvels Seničevs

Pāvels Seņičevs

Burātājs

Burāšana

Bitte

Erasts Bite

Kategorija:Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāji

Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā
Kategorija:Saeimas deputāti
ru:Категория:Председатели комиссии Сейма Латвии по правам человека

Stenda šāvējs

Šaušana

Ābols upē


"Ābols upē" ir 1974. gadā uzņemtā Latvijas PSR spēlfilma. Filma uzņemta Rīgas Kinostudija. Režisors Aivars Freimanis mēģinājis apvienot dokumentālās un spēlfilmas veidošanas principus. Iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Sižets


Filma par Daugavas salu - Zaķusala - tās vidi un cilvēkiem, kurā pamazām ielaužas industrializācijas laikmeta iezīmes.
Uz šī fona attēlotas Anitas un Jankas attiecības.

Lomās


Akvelīna Līvmane — ''Anita''
Ivars Kalniņš — ''Janka''

Interesanti fakti


Abiem aktieriem filmā nebija iepriekš uzrakstīta teksta, vienīgi dažas epizodei vissvarīgākās replikas. Netika izveidotas arī nekādas mizanscēnas. Aktieri bija paši savu tēlu un visas filmas līdzautori: viņi ierosināja situācijas, izdomāja dialogus, tēloja veselas epizodes, uz vietas improvizējot, kamēr operators fiksēja katru izdevīgu momentu kā dokumentālajā kino.
1971. gada rudenī filmu vajadzēja pabeigt, taču darbu pārtrauca, jo aktieru piedalīšanās nebija paredzēta scenārijā. Tikai 1974. gada pavasarī tika rasta iespēja šo filmu turpināt un pabeigt.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=3144 Kino muzejs
Video
http://www.youtube.com/watch?v=8p8jZOuAR2o Youtube
Kategorija:1974. gada filmas
Kategorija:Latvijas filmas
Kategorija:PSRS filmas
Kategorija:Filmas latviešu valodā
Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas
ru:Яблоко в реке

Kategorija:Apbalvojumi kino

Kategorija:Apbalvojumi pēc nozares‎
Kategorija:Kino
an:Categoría:Premios cinematograficos
ar:تصنيف:جوائز سينمائية
az:Kateqoriya:Kino mükafatları
be:Катэгорыя:Кінапрэміі
be-x-old:Катэгорыя:Кінапрэміі
bg:Категория:Филмови награди
bs:Kategorija:Filmske nagrade
ca:Categoria:Premis de cinema
cs:Kategorie:Filmová ocenění
cy:Categori:Gwobrau ffilm
da:Kategori:Filmpriser
de:Kategorie:Filmpreis
en:Category:Film awards
eo:Kategorio:Kino-premioj
es:Categoría:Premios de cine
et:Kategooria:Filmiauhinnad
fa:رده:جایزه‌های سینمایی
fi:Luokka:Elokuvapalkinnot
fr:Catégorie:Récompense de cinéma
ga:Catagóir:Dámhachtainí scannánaíochta
gl:Categoría:Premios e festivais de cine
he:קטגוריה:פרסים קולנועיים
hr:Kategorija:Filmske nagrade
hu:Kategória:Filmes díjak
hy:Կատեգորիա:Կինոմրցանակներ
id:Kategori:Penghargaan film
is:Flokkur:Kvikmyndaverðlaun
it:Categoria:Premi cinematografici
ja:Category:映画の賞
ka:კატეგორია:კინემატოგრაფიული ჯილდოები
ko:분류:영화상
lb:Kategorie:Filmpräisser
lt:Kategorija:Kino apdovanojimai
ms:Kategori:Anugerah perfileman
nds:Kategorie:Filmpries
nl:Categorie:Filmprijs
no:Kategori:Filmpriser
oc:Categoria:Recompensa de cinèma
pl:Kategoria:Nagrody filmowe
pt:Categoria:Prêmios de cinema
ro:Categorie:Premii cinematografice
ru:Категория:Кинопремии
sah:Категория:Киинэ биhирэбиллэрэ
sh:Kategorija:Filmske nagrade
sk:Kategória:Filmové ocenenia
sl:Kategorija:Filmske nagrade
sq:Kategoria:Çmim filmi
sr:Категорија:Филмске награде
sv:Kategori:Priser och utmärkelser inom filmen
te:వర్గం:సినిమా పురస్కారాలు
th:หมวดหมู่:รางวัลภาพยนตร์
tr:Kategori:Sinema ödülleri
tt:Төркем:Кинопремияләр
uk:Категорія:Кінопремії
ur:زمرہ:فلمی اعزازات
vi:Thể loại:Giải thưởng điện ảnh
xmf:კატეგორია:კინემატოგრაფიული ჯილდოეფი
zh:Category:电影奖项
zh-yue:Category:電影獎

Ansis Epners


Ansis Epners (dzimis Rīga, miris Rīga) bija latvieši kinorežisors. A. Epners ir mākslas zinātņu maģistrs, Nopelniem bagātais mākslas darbinieks.

Biogrāfija


1957. gadā beidzis Mazsalacas vidusskolu, 1962. gadā absolvējis Latvijas Universitāte Vēstures un filozofijas fakultāti, tāpat 1971. gadā beidzis Augstākos režisoru kursus Maskavā. 1962. gadā A. Epners kļuva par Latvijas Televīzijas redaktoru, līdz 1968. gadā pameta šo posteni. Pēc tam kļuva par Rīgas kinostudijas režisoru (līdz 1991. gadam). 1991. gadā režisors kļuva kino un video studijas AVE vadītāju. Laikā no 1993. līdz 1997. gadam viņš bija Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents.
Visvairāk režisējis dokumentālā filma, tai skaitā par vairākiem sportistiem, piemēram, Artūrs Irbe ("Irbe: cilvēks un maska" — 1996), Mihails Tāls ("Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem" — 1980). A. Epnera režisētā mākslas filma "Būris" (1993) ir saņēmusi Lielais Kristaps (kinofestivāls) balvu kā labākā filma, Lielo Kristapu ir saņēmušas arī citas viņa režisētās filmas.
2002. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.latfilma.lv/cm/epners/indexLAT.html ''Latfilma'' profils
http://www.spotnet.lv/profile/?id=9481 ''Spotnet'' profils
Kategorija:1937. gadā dzimušie
Kategorija:Rīgā dzimušie
Kategorija:2003. gadā mirušie
Kategorija:Latviešu kinorežisori
Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji

Epners

Ansis Epners

Jūras vārti (filma)


"Jūras vārti" ir 1974. gadā Latvijas PSR uzņemta divsēriju televīzijas spēlfilma. Filmas režisors ir Sergejs Tarasovs. Filma uzņemta Rīgas Kinostudija pēc Dagnija Zigmonte romāna "Jūras vārti" motīviem.

Sižets


Ansim un Kristīnei Dziesmām ir divas pieaugušas meitas - Aina un Ieva. Dēls Kristaps ir aizgājis no mājām, lai izvēlētos mūziķa karjeru pretēji tēva gribai. Abas meitas ir skolotājas, bet Ansis tāpat kā meitas Ainas vīrs Edgars ir zvejas kuģu kapteiņi.
Jaunākā meita Ieva un kapteinis Jorens mīl viens otru, kaut gan Jorenam ir ģimene.

Lomās


Eduards Pāvuls — ''Ansis Dziesma''
Vija Artmane — ''Kristīne''
Vitauts Tomkus — ''Jorēns''
Vaiva Mainelīte — ''Ieva''
Valērijs Koziņecs — ''Edgars''
Ausma Kantāne — ''Aina''
Helga Dancberga — ''Lida''
Anatolijs Vasiļjevs — ''Igors''
Līga Liepiņa — ''Fina''
Jānis Melderis — ''Segliņš''
Nadežda Samsonova — ''Freilene''
G. Āboliņš — ''Aivars''
Anda Gūtmane — ''Ira''
Dana Kalniņa — ''Lita''

Apbalvojumi


1976 - Galvenā balva 7. Vissavienības televīzijas filmu festivālā "Cilvēks un jūra" Tallinā.

Interesanti fakti


Filma uzņemta Ventspils.
Ar šo filmu aizsākās "lietuviešu aktieru mode" (Vitauts Tomkus un Vaiva Mainelīte) Rīgas kinostudijā.

Ārējās saites


http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1550 Kino muzejs
Kategorija:1974. gada filmas
Kategorija:Latvijas filmas
Kategorija:PSRS filmas
Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas

Leonīds Vīgners


Leonīds Vīgners (dzimis , miris ) bija latvieši diriģents, komponists, pedagogs.

Biogrāfija


Viņa tēvs Ernests Vīgners arī bija diriģents un komponists. 1928. gadā beidzis Latvijas konservatorijas Pēteris Pauls Jozuus ērģeļu klasi, 1930. gadā — Jāzeps Vītols komponistu klasi un Georga Šnēfogta diriģēšanas klasi. Vēl mācījies pie Feliksa fon Veingartnera Bāzele, Šveice.
Laikā no 1936. līdz 1944. gadam L. Vīgners bija Latvijas Nacionālā opera diriģents, vēlāk kļuva par Operas un baleta teātra galveno diriģentu, kur bija līdz 1949. gadam. 1940. gadu beigās divus gadus bija mākslinieciskais vadītājs Latvijas Filharmoniskajā orķestrī. No 1950. līdz 1970. gadu pusei (ar pārtraukumu) bija LPSR Radiokomitejas simfoniskā orķestra galvenais diriģents. 1947. gadā L. Vīgners kļuva par Latvijas konservatorijas (vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmijas) pedagogu, kopš 1961. gada — profesoru. No 1930. līdz 1939. gadam bija kora "Dziedonis" diriģents. Bijis vairāku Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki virsdiriģents un goda virsdiriģents.
1955. gadā kļuva par Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieku, 1994. gadā tika apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 1996. gadā saņēma Latvijas Ministru kabinets balvu.
Apbedīts Rīgas Meža kapi.

Literatūra


A.Klotiņš par Leonīdu Vīgneru krājumā "Latviešu mūzika" III, Rīga, 1964., 186.-202.lpp.
J.Zariņš. "Mans darbs teātrī". Rīga, 1974.
V.Briede "Latviešu operteātris". Rīga, 1987.
A.Rode. Leonīds Vīgners. LMA diplomdarbs. Rīga, 1989.
V.Vēriņa par Vīgneru žurnālā "Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis" 50.sēj., 1996., Nr.1, 80.-88.lpp. (raksts balstīts uz Dr.art. Sofijas Vēriņas arhīva materiāliem).
S.Smiļģe. "Likteņdziesma", 1.grāmata, kordiriģentu likteņstāsti, Rīga, 1996.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.gramata21.lv/users/vigners_leonids/ "Latvijas ļaudis" profils
http://www.music.lv/conductors/Leonids_Vigners/default.htm ''Music'' profils
Kategorija:1906. gadā dzimušie
Kategorija:2001. gadā mirušie
Kategorija:Latviešu diriģenti
Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji
ru:Вигнерс, Леонидс

Pēteris Blaus

Pēteris Blaus ( — 1971. gads) bija Latvijas žurnālists, politika un sabiedrisks darbinieks. Īsu laiku 1940. gadā bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputāts, kā arī Latvijas sabiedrisko lietu ministrs un Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sekretārs. Dzejnieka un žurnālista Pēteris Blaus (vecākais) dēls.

Biogrāfija


Izglītība un dzīve starpkaru periodā


Pēteris Blaus piedzima Ērgļu pagasts. Mācījies Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. No 1918. līdz 1921. gadam studēja arhitektūra Latvijas Universitāte. Brīvprātīgi iestājas Latvijas armija Latvijas brīvības cīņas laikā. Vēlāk strādāja par žurnālistu. Vienlaikus (no 1929. līdz 1940. gadam) bija rotas komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā, apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 4. šķiras Viestura ordeni, Aizsargu nopelnu krustu. No 1937. līdz 1940. gadam bija "Jaunākās Ziņas" redaktors. piedalījās Ulmaņa apvērsums — viņa pulka sakaru bataljons ieņēma Strādnieku namu un padzina SSS jeb Strādnieku sporta savienību.

Latvijas okupācija un arests


No aptuveni 1936. gada Pēteris Blaus bija NKVD Rīgas rezidentūras aģents ar segvārdu "Sabiedriskais darbinieks" (). Pēc Latvijas okupācija (1940) sākuma 1940. gada jūnijā kļuva par Latvijas sabiedrisko lietu ministrs Kirhenšteina Ministru kabinets un sarakstīja līdzšinējā Ministru prezidenta Kārlis Ulmanis atvadu runu. Piedalījies jūlija organizētajās, nedemokrātiskajās Tautas Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā, ticis ievēlēts. Parakstījis dekrētu par vārdu "pilsonis" un "pilsone" lietošanu vārdu "kungs" un "kundze" vietā.
Pēc Latvijas inkorporācijas Padomju Savienība kļuvis par Latvijas PSR Augstākā padome Prezidija sekretāru. 1941. gadā, sākoties Trešais reihs iebrukumam Padomju Savienībā, aizbēdzis uz Baškīrija, kur 1943. gadā apcietināts un — notiesāts uz 15 gadiem par pretpadomju organizācijas "Latviešu centrs" izveidošanu un vadīšanu. Par īsto soda iemeslu tiek uzskatīts tas, ka Blaus ļāva no Latvijas aizbēgt savam draugam un priekštecim ministra amatā — Alfreds Jēkabs Bērziņš.

Dzīve pēc atbrīvošanas


Pēteris Blaus tika atbrīvots no apcietinājuma 1955. gada maijā. Viņš kļuva par korespondentu laikrakstu un radio redakcijā "Par atgriešanos Dzimtenē", kur strādājis līdz 1957. gada septembrim. PSRS Augstākā Tiesa konstatēja, ka "Latviešu centrs" nav pastāvējis un reabilitēja Blauu. 1957. gadā viņš kļuva par Latvijas Žurnālistu savienības organizācijas biroja (vēlāk — LPSR Žurnālistu savienības) vadītāju. PSKP CK komisijas pārstāvis Ļebedevs nacionālkomunisti sagrāves kampaņas ietvaros minēja arī Pēteri Blauu, kā rezultātā Blaus zaudēja amatus.
Miris 1971. gadā.

Atsauces

— | pēc = amats likvidēts }}
Kategorija:1900. gadā dzimušie
Kategorija:1971. gadā mirušie
Kategorija:Latvijas sabiedrisko lietu ministri
Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi
Kategorija:Latvijas žurnālisti
Kategorija:LKP biedri
Kategorija:Tautas Saeimas deputāti
Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji
Kategorija:Viestura ordeņa virsnieki

Kriss Kolfers


Kristofers Pols "Kriss" Kolfers (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris, dziedātājs, producents un rakstnieks.
Kino debitējis ar lomu īsfilmā ''Russel Fish: The Sausage and Eggs Incident'' 2009. gadā. Viņš ir pazīstams ar Kērta Hammela lomu ''Fox Broadcasting Company'' seriālā "Radīti skatuvei" (''Glee''). Par viņa attēlošanu ir saņēmis Zelta globuss kā labākais otrā plāna aktieris, tāpat bijis nominēts ''Primetime Emmy Award'', Ekrāna aktieru ģildes balvai un ''People's Choice Award''. Žurnāls ''Time'' viņu atzina par vienu no simts 2011. gada ietekmīgākajām personām pasaulē.

Atsauces

Ārējās saites


Kategorija:1990. gadā dzimušie
Kategorija:Kalifornijā dzimušie
Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri
Kategorija:Amerikāņu dziedātāji
ca:Chris Colfer
cs:Chris Colfer
da:Chris Colfer
de:Chris Colfer
en:Chris Colfer
es:Chris Colfer
fa:کریس کولفر
fr:Chris Colfer
ko:크리스 콜퍼
hr:Chris Colfer
id:Chris Colfer
it:Chris Colfer
he:כריס קולפר
ka:კრის კოლფერი
nl:Chris Colfer
ja:クリス・コルファー
no:Chris Colfer
nn:Chris Colfer
pl:Chris Colfer
pt:Chris Colfer
ru:Колфер, Крис
simple:Chris Colfer
fi:Chris Colfer
sv:Chris Colfer
tr:Chris Colfer
uk:Крістофер Колфер
vi:Chris Colfer
zh:克里斯·柯爾弗

Chris Colfer

Kriss Kolfers

Pirmā vasara


"Pirmā vasara" ir 1974. gadā Latvijas PSR uzņemta televīzijas spēlfilma. Filmas režisore ir Ada Neretniece. Filma uzņemta Rīgas Kinostudija pēc Egons Līvs stāsta "Prelūdija" motīviem.

Sižets


Trīs jauni cilvēki - Inga, Gaitis un Maksis - piedzīvo neaizmirstamu vasaru Intupē un pirmās dziļās jūtas.

Lomās


Ludmila Selezņova — ''Inga''
Varis Vētra — ''Gaitis''
Ģirts Jakovļevs — ''Maksis''
Eduards Pāvuls — ''Dienavs''

Interesanti fakti


Varis Vētra debitē kinolomā.

Ārējās saites


http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1551 Kino muzejs
Kategorija:1974. gada filmas
Kategorija:Latvijas filmas
Kategorija:PSRS filmas
Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas

Lielais hadronu satriecējs

Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs

Daiena Egrona


Daiena Egrona (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise, dziedātāja un dejotāja.
Kino debitējusi ar lomu filmā ''Talkers Are No Good Doers'' 2005. gadā. Viņa ir pazīstama ar Kvinna Fabreja lomu ''Fox Broadcasting Company'' seriālā "Radīti skatuvei" (''Glee''). Par viņas attēlošanu ir saņēmusi Ekrāna aktieru ģildes balva kā daļa no aktieru sastāva, tāpat bijusi nominēta vairākām citām balvām. Aktrisei bijušas mazas lomas seriālos "Izredzētie: Pasauli glābjot" (četras sērijas), "Veronika Marsa" (''Veronica Mars'' — trīs sērijas) un bijusi pamatsastāva aktrise seriālā ''It's a Mall World''. Vēl D. Egrona tēlojusi filmās ''I Am Number Four'' un ''The Hunters''.

Ārējās saites


Kategorija:1986. gadā dzimušie
Kategorija:Džordžijā dzimušie
Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri
Kategorija:Amerikāņu dziedātāji
ar:ديانا أغرون
az:Dianna Aqron
ca:Dianna Agron
cs:Dianna Agronová
da:Dianna Agron
de:Dianna Agron
en:Dianna Agron
es:Dianna Agron
fa:دیانا ایگران
fi:Dianna Agron
fr:Dianna Agron
he:דיאנה אגרון
hr:Dianna Agron
hu:Dianna Agron
id:Dianna Agron
it:Dianna Agron
ja:ディアナ・アグロン
ka:დიანა ეგრონი
ko:디애나 애그런
nl:Dianna Agron
no:Dianna Agron
pl:Dianna Agron
pt:Dianna Agron
ru:Агрон, Дианна
sh:Dianna Agron
sv:Dianna Agron
tr:Dianna Agron