Polija


Polija (), oficiāli Polijas Republika (''Rzeczpospolita Polska''), ir viennacionāla valsts Centrāleiropa, kas robežojas ar Vācija rietumos, Čehija un Slovākija dienvidos, Ukraina un Baltkrievija austrumos, un Lietuva un Krievija (Kaļiņingradas apgabals) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedrija un Dānija. Polijas kopējā platība ir 312 679 km², un tā ir valstu uzskaitījums pēc platības pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāji. Ļoti daudz cilvēku dzīvo lielajās pilsētās, īpaši valsts galvaspilsēta Varšava, vēsturiskajā galvaspilsētā Krakova un Lodza, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienība.
Pirmā Polijas valsts izveidojās 966. gadā teritorijā, kas atbilst mūsdienu Polijas teritorijai. 1025. gadā tā kļuva par Polijas karaliste. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņaziste un izveidoja Polijas-Lietuvas ūnija. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krievija, Prūsija un Austrija. 1918. gadā pēc Pirmais pasaules karš Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrais pasaules karš, kad Poliju okupēja Trešais reihs un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālisms Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunisms. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Mūsdienās Polijā ir parlamentāra demokrātija. Polija ir Eiropas Savienības, NATO, Apvienoto Nāciju Organizācija, ESAO, PTO un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts.

Etimoloģija


Ir vairākas teorijas par to, kā ir cēlies poļu pašnosaukums ''Polska''. Saskaņā ar vienu no visplašāk izplatītākajām teorijām, Polijas nosaukums ir cēlies no poļani (''polanie'') cilts nosaukuma, kas tulkojumā nozīmē "klajumu ļaudis". Viņi dzīvoja Lielpolijas reģionā. Agrāk Polija bija zināma arī ar latīņu valoda nosaukumiem ''Terra Poloniae'' ("Polijas zeme") un ''Regnum Poloniae'' ("Polijas Karaliste").
Persieši un lietuvieši Poliju attiecīgi dēvē par ''Lachistan'' un ''Lenkija''. Šis nosaukums ir cēlies no Mazpolija dzīvojošās cilts nosaukuma ''lędzianie''.

Vēsture


Mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī Polijas teritoriju apdzīvoja vairākas rietumslāvi ciltis. 10. gadsimts poļu zemes, kas atradās starp Odra, Visla un Buga, apvienojās un sāka veidoties Polijas valsts. 966. gadā Pjasti dinastijas pirmais karalis Meško I pieņēma katolisms kā valsts oficiālo reliģiju un nodibināja kontroli pār Polijas teritoriju. 1025. gadā Polija tika pasludināta par karaliste. 12. gadsimts bija feodālisms sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā izveidojās vairākas sīkas, gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes. 13. gadsimts valstij uzbruka Batija un Zelta Ordas hanu karapulki.
Attēls:Rzeczpospolita.png
1320. gadā karalis Vladislavs I Elkonītis atkal apvienoja valsti. 1386. gadā starp Poliju un Lietuvas lielkņaziste tika noslēgta Krēvas ūnija. Lietuvas lielkņazs Jagailis kļuva par Polijas karali Vladislavu II, aizsākot Jagelloni dinastiju. 1569. gadā saskaņā ar Ļubļinas ūnija Polijas un Lietuvas lielkņaziste izveidoja vienu Polijas-Lietuvas ūnija. Tā kļuva par vienu no lielākajām valstīm Eiropa. Valsts īpatnība bija tās iekārta — muižnieku demokrātija ar ievēlējamu karali.
16. gadsimts un 17. gadsimts Polija vairākkārt karoja ar Zviedrija, Krievija, Brandenburga (zeme) un Osmaņu impērija. Sākot no 17. gadsimta vidus, karos ar Zviedriju un Krieviju valsts novājinājās, un nonāca apkārtējo valstu ietekmē. 1791. gadā Polijā tika pieņemta pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā.
Trīs Polijas dalīšanas (1772., 1793. un 1795. gadā) rezultātā Polija pazuda no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tika sadalīta starp Krievija, Prūsija un Austrija. Notika daudzas poļu sacelšanās uzskaitījums, bet valsts neatkarība tika atjaunota tikai pēc Pirmā pasaules kara Juzefs Pilsudskis vadībā.
1926. gada maijā J. Pilsudskis pučs rezultātā nodibināja Polijā autoritārisms režīmu.
Attēls:Rzeczpospolita_1920.png
Otrais pasaules karš Eiropā sākās ar Polijas kampaņa 1939. gada 1. septembra rītā. 17. septembrī, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa pakts, Padomju Savienība iebruka Polijā no austrumiem, un līdz 6. oktobrim abi agresori bija okupējuši valsti pilnībā.
Cīņai par neatkarību poļi izveidoja Polijas pagrīdes valsts ar paralēlām pārvaldes struktūrām.
Pēc kara 1944. gadā Polija tika atjaunota kā neatkarīga sociālisms Polijas Tautas Republika ar komunisms pie varas. Polija bija PSRS satelītvalsts un viena no vadošajām Varšavas pakts valstīm. Bijušās Polijas austrumu teritorijas palika PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz Jaltas konference un Potsdamas konference lēmumiem, Polijai piešķīra bijušās Vācijas austrumu teritorijas un daļu no Austrumprūsijas.
1978. gada 16. oktobrī polis Karols Vojtila kļuva par pāvests Jānis Pāvils II.
1980. gada septembrī Gdaņska tika nodibināta arodapvienība Solidaritāte (organizācija), kuras uzsāktā cīņa par valsts demokrātija tiek vērtēta kā sociālisms norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz Apaļais galds Polijā lēmumiem 1989. gadā Polijā notika pirmās brīvās vēlēšanas pēc Otrā pasaules kara.
1999. gadā Polija iestājās NATO, bet 2004. gada 1. maijā Eiropas Savienība.

Ģeogrāfija


Attēls:Polen topo.jpg
Polija atrodas Centrāleiropa. Tā ir liela valsts, kuras platība ir 312 685 km² (Valstu uzskaitījums pēc platības, 9. vieta Eiropā). Polijas teritorijas lielāko daļu aizņem zemienes (ziemeļu un centrālajos rajonos). Ziemeļos Poliju apskalo Baltijas jūra, kuras piekraste ir zema un smilšaina. Ziemeļos ir paugurs un morēna reljefa josla ar daudziem ezers, piemēram, Mazuru augstiene un Pomožes ezeru augstiene. Centrālajos rajonos rietumu-austrumu virzienā stiepjas Lielpolijas zemiene un Mazovijas-Podlases zemienes. Dienvidos no tām atrodas Silēzijas augstiene, Mazpolijas augstiene un Ļubļinas augstienes, kuras sadala Vislas ieleja. Gar Polijas dienvidu robežu stiepjas kalni — Sudeti, Karpati, Beskidi un Besčadi. Augstākā virsotne ir Risi kalns (2499 m) Tatri uz Slovākijas robežas. Polijā ir biezs upju tīkls, lielākās no tām ir Visla un Odra. Ezeri pārsvarā atrodas valsts ziemeļos. Lielākie ezeri ir Sņardvijs un Mamrijs. Meži aizņem aptuveni 30% no Polijas teritorijas. Īpaši daudz meži ir kalnos un valsts rietumos un ziemeļos. Polijas robežas garums ir 3528 km, no kuriem sauszemes robežas garums ir 3054 km, bet jūras robežas — 528 km. Polijas robežu garums ar citām valstīm ir šāds:
Krievija 206 km
Lietuva 103 km
Baltkrievija 416 km
Ukraina 528 km
Slovākija 539 km
Čehija 790 km
Vācija 467 km

Klimats


Polijai raksturīga relatīvi silta vasara un auksta ziema. Valsts ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka tās klimatu ietekmē dažādas gaisa masas un atmosfēras frontes, tāpēc laikapstākļi Polijā ir nepastāvīgi un mainīgi. Aukstākais arktiskais gaiss no Krievijas un Skandināvijas valsts teritorijā sastopas ar siltajām gaisa masām, kas plūst no rietumiem. Daži teic, ka Polijā ir seši gadalaiki, jo pavasaris un rudens tiek sadalīti vēl divos laikapstākļu ziņā atšķirīgos periodos katrs. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir apmēram 600 mm, bet teritoriāli tas atšķiras. Zemienes valsts vidienē gadā saņem apmēram 450 mm nokrišņu, bet kalnu rajoni — dažkārt pat vairāk nekā 1450 mm. Ziemā sniega sega klāj lielāko daļu Polijas kalnu apgabalu un apmēram pusi no līdzenuma.

Administratīvais iedalījums


16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums — vaivadijas) (''województwo'')
apriņķi (''powiat''), iedalās 65 pilsētās ar apriņķa tiesībām (''powiat grodzki'') un 308 lauku apriņķos (''powiat ziemski'')
2478 gminas (''gmina''), iedalās lauku gminās (''gmina wiejska''), gminās ar pilsētu (''gmina miejsko-wiejska'') un pilsētās ar gminas tiesībām (''gmina miejska'')..
|}

Politika


Attēls:Komorowski12.jpg]]
Polija ir demokrātiska parlamentāra republika, tomēr prezidentam ir zināma ietekme uz politikas veidošanu. Pašreizējā konstitūcija pieņemta 1997. gadā.
Polijas valsts galva ir Polijas prezidenti (''Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej''), kuru ievēl vispārējās vēlēšanās. Ja pirmajā vēlēsanu kārtā kāds no kandidātiem netiek ievēlēts ar absolūtu balsu vairākumu, tiek rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidāti, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Prezidenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Pēdējās notika 2005. gadā, kad par prezidentu kļuva Lehs Kačiņskis. Pēc viņa nāves aviokatastrofā 2010. gada 10. aprīlī amatā stājās prezidenta pienākumu izpildītājs Seima spīkers Broņislavs Komorovskis.
Likumdevēja vara ir divpalātu parlaments — apakšpalāta — Sejms (''Sejm'') (460 deputāti) un augšpalāta — Senāts (''Senat''). Seimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās pēc D'Honda metodes, bet Senātu ievēl pēc retāk sastopamā bloku balsošanas (''plurality bloc voting'') principa. Lai iekļūtu parlamentā, noteikta 5% vēlēšanu barjera. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Pēdējās notika 2007. gadā. Īpašos gadījumos abas palātas notur kopīgas sēdes, tad šis likumdošanas orgāns saucas — Nacionalā asambleja (''Zgromadzenie Narodowe'').
Polijas izpildvara ir Ministru kabinets (''Rada Ministrów'') ar premjerministrs (''Prezes Rady Ministrów'') vadībā. Formāli Ministru prezidentu ieceļ Polijas prezidents pēc saviem ieskatiem, tomēr parasti tas ir tās partijas pārstāvis, kurai ir vairākums Seimā.
Tiesu varas augstākais orgāns Polijā ir Augstākā tiesa (''Sąd Najwyższy'') un Konstitucionālā tiesa (''Trybunał Konstytucyjny''). Cilvēktiesību jautājumus uzrauga tiesībsargs (''Rzecznik Praw Obywatelskich'').

Demogrāfija


Attēls:Poland-demography.png
Pēc 2007. gadā veiktās tautas skaitīšanas Polijā dzīvoja 38 116 000 iedzīvotāji (8. lielākais iedzīvotāju skaits Eiropā un 6. lielākais Eiropas Savienībā). Apdzīvotības blīvums ir 122 cilv./km²; pilsētās šis skaitlis ir 1105 cilv./km², bet lauku rajonos — 50 cilv./km². Dabiskais pieaugums ir negatīvs (-0,047%). Vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir 71,65 gadi, bet sievietēm ir 79,85 gadi. Pilsētās dzīvo 63% iedzīvotāji. Lielākās pilsētas ir Varšava, Krakova, Lodza, Vroclava, Poznaņa un Gdaņska.
Polija tiek uzskatīta par etniski viendabīgu valsti, jo 96,7% no iedzīvotājiem ir poļi. Lielākās minoritātes ir silēzieši (0,4% jeb 173 tūkstoši), vācieši (0,4% jeb 153 tūkstoši), baltkrievi (0,1% jeb 49 tūkstoši), ukraiņi (0,1% jeb 30 tūkstoši), čigāni (12,9 tūkstoši), krievi (6,1 tūkstoši), lemki (5,9 tūkstoši) un lietuvieši (5,8 tūkstoši). Pirms Otrais pasaules karš Polijā dzīvoja 3 miljoni ebreji (10%), bet pēc holokausts palika tikai 300 tūkstoši, no kuriem aptuveni 30 tūkstoši pameta valsti 1960. gadi. Mainoties valsts robežām, pēc kara daudz poļu palika dzīvot ārpus Polijas. Tiek lēsts, ka kopā ir aptuveni 20 miljoni poļu, kuri nedzīvo Polijā. Lielākā daļa, aptuveni 10 miljoni dzīvo Amerikas Savienotās Valstis. Citas valstis, kurās dzīvo liels skaits poļu, ir Brazīlija (~3,5 miljoni), Izraēla (~1,25 miljoni) un Vācija (~1,06 miljoni).
Valsts valoda ir poļu valoda, kura pieder pie rietumslāvu valodas atzara. 15 gmina kā papildus valodas tiek izmantotas arī vācu valoda, kašūbu valoda un lietuviešu valodas. Populārākās svešvalodas, kuras apgūst poļi, ir angļu valoda un vācu valoda.
Lielākā daļa no Polijas ticīgajiem iedzīvotājiem ir katoļi (90%), pareizticīgie ir 1,3%, bet protestanti — 0,3%.

Tautsaimniecība


Attēls:Stocznia.jpg
Polijas tautsaimniecība ir stabila, un kopš komunisms krišanas tā ir kļuvusi liberalizētāka. Polija bija Padomju Savienības satelītvalsts, kurai bija vislabāk attīstīta saimniecība. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas Polija kļuva par pirmo Austrumu bloks valsti, kura pārgāja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomika.
2006. gadā lielākā daļa no eksports precēm tika nosūtītas uz Vācija (27,2% no kopējā apgrozījuma), Itālija (6,6%) un Francija (6,2%). Polija eksportē mašīnas un transporta iekārtas (38%), rūpniecības starpproduktus (23,7%), dažādas rūpniecības preces (17,1%), pārtiku un dzīvniekus (7,6%).
Polijā ir attīstīta mašīnbūve un metālapstrāde, melnā un krāsainā metalurģija, ķīmiskā rūpniecība, elektronikas un elektrotehnikas, vieglā rūpniecība, cements un pārtikas rūpniecība. Tieši rūpniecība Polijā ir spēcīgs vides piesārņojums avots.
Polija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā akmeņogles, sērs un sudrabs ieguvē. Ir arī varš, cinks, svins rūdas, un dabasgāzes, nātrijs un kālijs sāls atradnes.

Kultūra


Polijas kultūra ir veidojusies vairāk nekā tūkstoš gadu, ietekmējoties gan no Rietumeiropas, gan no Austrumeiropas kultūrām. Ir arī daudzi pasaulslaveni poļi, kuri ir izmainījuši ne tikai Polijas, bet arī pārējās pasaules kultūru, piemēram, Jānis Pāvils II, Marija Sklodovska-Kirī, Tadeušs Koscjuško, Nikolajs Koperniks, Frederiks Šopēns un citi.

Sports


Populārākais sporta veids Polijā ir futbols. Polijas futbola izlase divas reizes ir ieguvusi trešo vietu FIFA Pasaules kauss (1974. gada FIFA Pasaules kauss. un 1982. gada FIFA Pasaules kauss. gadā). 1972. gada Vasaras Olimpiskās spēles Polijas izlase ieguva zelta medaļu, bet 1976. gada Vasaras Olimpiskās spēles. un 1992. gada Vasaras Olimpiskās spēles ieguva sudraba medaļas. Toties Eiropas čempionāts futbolā Polijas izlasei nav veicies. Tā finālturnīram ir kvalificējusies tikai vienu reizi (2008. gada Eiropas čempionāts futbolā. gadā). 2012. gada Eiropas čempionāts futbolā Polija rīkos kopā ar Ukraina. Polijā spēles notiks Varšava, Vroclava, Poznaņa un Gdaņska.
Ļoti lielā cieņā ir arī spīdvejs, kurā poļu sportisti arvien biežāk iegūst starptautiskus panākumus. Polijas Ekstralīga ir spēcīgākā spīdveja līga pasaulē, poļu spīdvejists Tomašs Gollobs ir 2010. gada Spīdveja ''Grand Prix'' izcīņas uzvarētājs. Populāri sporta veidi ir arī volejbols un basketbols. Polijas volejbola izlase 2009. gada novembrī pasaules rangā ieņēma piekto vietu, savukārt Polijas sieviešu voljebola izlase ieņēma desmito vietu. No indivuālo sporta veidu pārstāvjiem pasaules slavu ir ieguvuši tramplīnlēkšana Adams Mališs, Formula 1 braucējs Roberts Kubica un peldēšana Otīlija Jedžejčaka (''Otylia Jędrzejczak'').
Kopš 1924. gada Polija ir piedalījusies visās Vasaras Olimpiskās spēles, izņemot 1984. gada Vasaras Olimpiskās spēles, kuras tā boikotēja. Polija ir arī piedalījusies visās Ziemas Olimpiskās spēles.

Skatīt arī


Polijas pilsētu uzskaitījums
Polijas prezidenti
Polijas novadi
Polijas upju uzskaitījums
Polijas valdnieku uzskaitījums
Vietas Polijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Atsauces un piezīmes

Arējās saites


http://www.ga.com.pl/ Polijas attēlu galerija
http://www.travelphoto.pl/regionypl.htm Polijas attēlu galerija
http://www.poczta-polska.pl/mw/index.html Polijas attēlu galerija
http://www.seepoland.pl Polijas panorāmas
http://webcam.deili.info/en,1,1 Polijas web-kameras
http://www.pilot.pl/ Polijas karte
http://www.pot.gov.pl/ Tūrisma informācija
http://www.poland-tourism.pl/ Tūrisma informācija
http://www.poland.com/ Viesnīcas Polijā
http://www.lodging-poland.com Viesnīcas Polijā
http://en.zamki.pl/ Polijas pilis
http://www.polinfo.lv/ Informācija par Poliju latviešu valodā
http://www.polskiswiat.com/ Polija online
http://www.polska.lv/ Par Poliju - informācija un attēlu galerija
Kategorija:Polija
ab:Полша
ace:Polandia
af:Pole
ak:Poland
als:Polen
am:ፖላንድ
an:Polonia
ang:Polaland
ar:بولندا
arc:ܦܘܠܢܕ
arz:بولاندا
ast:Polonia
az:Polşa
ba:Польша
bar:Poin
bat-smg:Lėnkėjė
bcl:Polonya
be:Польшча
be-x-old:Польшча
bg:Полша
bi:Poland
bn:পোল্যান্ড
bo:ཕོ་ལན།
bpy:পোল্যান্ড
br:Polonia
bs:Poljska
ca:Polònia
cdo:Pŏ̤-làng
ce:Польша
ceb:Poland
chr:ᏉᎳᏂ
chy:Poland
ckb:پۆڵەندا
co:Polonia
crh:Lehistan
cs:Polsko
csb:Pòlskô
cu:Пол҄ьска
cv:Польша
cy:Gwlad Pwyl
da:Polen
de:Polen
diq:Polonya
dsb:Pólska
dv:ޕޮލެންޑު
ee:Poland
el:Πολωνία
eml:Pulógna
en:Poland
eo:Pollando
es:Polonia
et:Poola
eu:Polonia
ext:Poloña
fa:لهستان
ff:Poloonya
fi:Puola
fiu-vro:Poola
fo:Pólland
fr:Pologne
frp:Pologne
frr:Poolen
fur:Polonie
fy:Poalen
ga:An Pholainn
gag:Polşa
gan:波蘭
gd:A' Phòlainn
gl:Polonia - Polska
gn:Poloña
gu:પોલેંડ
gv:Yn Pholynn
ha:Poland
hak:Pô-làn
haw:Pōlani
he:פולין
hi:पोलैंड
hif:Poland
hr:Poljska
hsb:Pólska
ht:Polòy
hu:Lengyelország
hy:Լեհաստան
ia:Polonia
id:Polandia
ie:Polonia
ig:Poland
ilo:Polonia
io:Polonia
is:Pólland
it:Polonia
iu:ᐳᓚᓐᑦ
ja:ポーランド
jbo:polskas
jv:Polandia
ka:პოლონეთი
kaa:Polsha
kab:Pulunya
kbd:Лахь жылэ
kg:Pologne
kk:Польша
kl:Poleni
km:ប្រទេសប៉ូឡូញ
kn:ಪೋಲೆಂಡ್
ko:폴란드
koi:Польска
krc:Польша
ku:Poland
kv:Польша
kw:Poloni
ky:Польша
la:Polonia
lad:Polonia
lb:Polen
lez:Польша
lg:Bupoolo
li:Pole
lij:Polonia
lmo:Pulònia
ln:Poloni
lt:Lenkija
ltg:Puoleja
map-bms:Polandia
mdf:Полень мастор
mg:Polonia
mhr:Польша
mi:Pōrana
mk:Полска
ml:പോളണ്ട്
mn:Польш
mr:पोलंड
mrj:Польша
ms:Poland
mt:Polonja
mwl:Polónia
my:ပိုလန်နိုင်ငံ
mzn:لهستون
na:Poran
nah:Polonia
nap:Pulonnia
nds:Polen
nds-nl:Pooln
ne:पोल्याण्ड
nl:Polen
nn:Polen
no:Polen
nov:Polonia
nrm:Polongne
nv:Póolish Dineʼé Bikéyah
oc:Polonha
or:ପୋଲାଣ୍ଡ
os:Польшæ
pa:ਪੋਲੈਂਡ
pam:Poland
pap:Polonia
pcd:Polonne
pdc:Polen
pfl:Pole
pih:Poeland
pl:Polska
pms:Polònia
pnb:پولینڈ
pnt:Πολωνία
ps:پولنډ
pt:Polónia
qu:Pulunya
rm:Pologna
rmy:Polska
rn:Polonia
ro:Polonia
roa-rup:Polandia
roa-tara:Pulonie
ru:Польша
rue:Польско
rw:Polonye
sa:पोलैंड
sah:Польша
sc:Polonia
scn:Pulonia
sco:Poland
se:Polska
sg:Pölôni
sh:Poljska
si:පෝලන්තය
simple:Poland
sk:Poľsko
sl:Poljska
sm:Polagi
so:Boland
sq:Polonia
sr:Пољска
ss:IPholandi
st:Poland
stq:Polen
su:Polandia
sv:Polen
sw:Poland
szl:Polsko
ta:போலந்து
te:పోలాండ్
tet:Polónia
tg:Лаҳистон
th:ประเทศโปแลนด์
tk:Polşa
tl:Polonya
tpi:Polan
tr:Polonya
tt:Польша
udm:Польша
ug:پولشا
uk:Польща
ur:بولندا
uz:Polsha
vec:Połonia
vep:Pol'šanma
vi:Ba Lan
vls:Pooln
vo:Polän
wa:Pologne
war:Polonya
wo:Poloñ
wuu:波兰
xal:Польшин Орн
xmf:პოლონეთი
yi:פוילן
yo:Pólàndì
zea:Poôl'n
zh:波兰
zh-classical:波蘭
zh-min-nan:Polska
zh-yue:波蘭
zu:IPolandi

Peru


Peru (, , ), oficiāli Peru Republika (''República del Perú'', ''Piruw Republika'', ''Piruw Suyu''), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadora un Kolumbija, austrumos - ar Brazīlija, dienvidaustrumos - ar Bolīvija, bet dienvidos robežojas ar Čīle. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā ''Costa'' (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Klusais okeāns, tālāk uz austrumiem ir ''Sierra'' (augstiene), kas ir daļa no Andi kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.
Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropieši pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.
Peru bija centrs Inku impērijai, kuras galvaspilsēta Kusko tika dibināta 11. vai 12. gadsimtā. 1533. gadā reģionu iekaroja spāņu piedzīvojumu meklētājs Fransisko Pizarro (''Francisco Pizarro''). Spāņi dibināja Peru vicekaraliste un šeit valdīja turpmākos 300 gadus. 1821. gadā Peru ieguva neatkarību un 1824. gadā brīvība tika apstiprināta. Klusā okeāna karš laikā (1879—83) Čīle sakāva Peru. 1941. gadā robežstrīda dēļ par valsts robežām ar Ekvadora izcēlās karš, kura rezultātā Peru ieguva plašas teritorijas no Amazones baseina; pilnībā šī konfliktsituācija tika atrisināta tikai 1998. gadā. 1968. gadā notika militārs apvērsums un tika gāzta valdība. 1980. gadā valstī tika atjaunoti civilie likumi. 1992. gadā Alberto Fuhimori valdība atrisināja likumdošanas problēmu un nākošajā gadā izsludināja jaunu konstitūcija. 2001. gads. gadā par Peru prezidentu pirmo reizi kļuva kečvi tautas pārstāvis Alehandro Toledo (''Alejandro Toledo'').

Vēsture


Cilvēki Peru teritorijā iespējams ir dzīvojuši vairāk nekā 13 000 gadus. Sākot ar 1000. gadu p.m.ē. Peru atšķirīgās daļās bija dažādas attīstītas kultūras, piemēram, čavinu kultūra, močes kultūra, naskas kultūra, tiuanaku kultūra un čimu kultūras. Tomēr reģions nebija politiski vienots līdz pat aptuveni 1400. gadam, kad inki, kas dzīvoja Kusko ieleja, 15. gadsimta laikā veiksmīgi iekaroja teritoriju, kura atbilst mūsdienu Peru platībai (izņemot Amazonija), Bolīvijas augstienei, Argentīnas ziemeļu daļai, Čīles centrālajai daļai un Ekvadoras augstienei. Šajā teritorijā inki izveidoja totalitārisms valsti, kas ļāva cilšu valdniekiem un vietvalžiem valdīt pār pārējiem iedzīvotājiem.
Attēls:80 - Machu Picchu - Juin 2009 - edit.jpg — "Pazudusī pilsēta".]]
Tāpat kā acteki, arī inki salīdzinoši vēlu kļuva par ietekmīgu tautu; pat viņu leģendas netiek datētas ar agrāku laiku par 1200. gadu, kad Kusko ielejā iespējams par pirmo inku imperatoru kļuva Manko Kapaks (''Manco Cápac''). Tāpat kā Vecā Pasaule tautas un pretēji kā citas Amerikas pamatiedzīvotāji tautas, inki savu vēsturi datēja pēc valdnieka valdīšanas laika. Tā kā bija 13 imperatori, tad inku vēsture tiek sadalīta 13 periodos. Pirmie septiņi imperatori bija leģendāri, lokāli vai arī ar nelielu nozīmi; viņu valdīšanas gadi ir pilni ar iespējamiem un neiespējamiem notikumiem, īpaši, Manko Kapaka, dinastijas dibinātāja, valdīšanas laikā. Šajā laika periodā inki bija maza cilts, viena no daudzajām, kura apdzīvoja tikai nelielu teritoriju ap inku galvaspilsētu Kusko. Viņi regulāri karoja ar kaimiņu ciltīm.
Neticami strauja Inku impērijas paplašināšanās sākās Virakočas (''Viracocha''; inku dievības) dēla Pačakuti (''Pachacuti'') valdīšanas laikā. Pačakuti bija viens no visu laiku labākajiem iekarotājiem Amerikas vēsturē. Viņš tronī kāpa 1438. gadā. Ar šo gadu sākas arī inku vēstures ticamā daļa, kuras fakti gandrīz visi ir pierādāmi. Britu ģeogrāfs-vēsturnieks sers Klementss Markhems (''Clements Markham'') Pačakuti ir nosaucis par "lieliskāko vīru, kas Amerikas pamatiedzīvotājiem ir bijis".

Ģeogrāfija


Peru ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos Peru robežojas ar Ekvadora un Kolumbija, austrumos ar Brazīlija, dienvidaustrumos ar Bolīvija, bet dienvidos ar Čīle. Peru arī pārvalda teritoriālos ūdeņus Klusais okeāns, kas to apskalo rietumos.
Pēc būtības Peru ir tropi valsts, jo pāri valsts ziemeļu daļai ir novilkts ekvators. Tomēr klimats neatbilst tropiskajai joslai, jo gar valsts krastu Klusajā okeānā plūst aukstā Humbolta straume. Vienīgi valsts austrumu teritorija atbilst tropu joslas klimatam, jo šeit ir daļa no Amazones mūžamežs. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā ''Costa'' (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Klusais okeāns, tālāk uz austrumiem ir ''Sierra'' (augstiene), kas ir daļa no Andi kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi.
Peru teritorijā aptuveni 50 upes tek lejā no Andu kalniem un ietek Klusajā okeānā. Šo upju garumi parasti ir mazāk par 300 km. Centrālajā daļā ir daudz plakankalnes, kur nav noteces ūdenstilpnes baseins uz okeānu, savukārt austrumos ir Amazones baseins, kura ūdeņi ietek Atlantijas okeāns. Valsts dienvidos uz robežas ar Bolīvija atrodas Titikakas ezers, kas ir pasaulē augstākais ezers virs jūras līmeņa, kur notiek intensīva kuģošana.

Valdība


Peru politiskajā vēsturē ir bijuši vairāki militārs apvērsums un veiktas vairākkārtējas izmaiņas konstitūcija. Kopš 1993. gada Peru konstitūcija ir apgalvots, ka valdības vadītājs ir Peru prezidents, kurš uz pieciem gadiem ir tautas vēlēšanas. Viņu var atkārtoti ievēlēt tikai uz vēl vienu termiņu. Prezidents ir ne tikai valdības, bet arī valsts galva. Prezidents ieceļ un vada Ministru Padome. Viņam valdības grožus palīdz vadīt divi Peru viceprezidents, kuri arī ir tautas ievēlēti. No 2006. gads. gada Peru prezidents ir Alans Garsija. Likumdošanas vara pieder vienpalātas Peru kongress, kura locekļus tauta ievēl uz pieciem gadiem.

Demogrāfija


Tagadējā Peru teritorija bijusi mājvieta daudzām senajām indiāņu civilizācijām — Naskas, čimusu un Čivinas civilizācijai. Peru bija arī varenās inku impērijas centrs, senā inku galvaspilsēta Kusko atrodas valsts dienviddaļā. Spāņu iekarotāji nopostīja neskaitāmos kultūras pieminekļus, tomēr joprojām visā Peru atrodami daudzi inku slavas liecinieki. Katru gadu miljons tūristu apmeklē Peru, lai skatītu tos savām acīm. Lielākā daļa Peru iedzīvotāju (45%) ir indiāņi, 37% - jaukteņi (eiropiešu un indiāņu pēcteči). Loti ilgi Peru vienīgā oficiālā valoda bija spāņu valoda, līdz 1975. gadā valsts valodas statusu piešķīra kečvu valoda, bet 1980. gadā — arī aimaru valodai.
<br clear=all>

Tautsaimniecība


Attēls:Callao.jpg — ostas pilsēta, caur kuru plūst liela daļa no eksportprecēm.]]
Peru ir mazattīstīta valsts, kuras tautsaimniecība ilgstoši ir bijusi atkarīga no izejmateriāli eksporta uz augstāk attīstītām valstīm Ziemeļu puslode. Tā ir pasaulē viena no vadošajām valstīm zvejošana, un ieņem augstas vietas pasaules rangā pēc bismuts, sudrabs un varš ieguves. Pēdējās desmitgadēs valstī tiek veicināta tautsaimniecības modernizācija, attīstot netradicionālas eksporta nozares, kā arī veicinot plaša patēriņa preču ražošanu, lai apmierinātu vietējās vajadzības. Vairākās jomās joprojām pastāv nopietnas ekonomiskās problēmas. Periodiski zemestrīces, zemes nogruvums, El Ninjo lieti un citas dabas katastrofas izraisa postījumus transports tīklos un lauksaimniecība. Ierobežotā aramzemes platība neatbilst strauji augošā iedzīvotāju skaita vajadzībām, tādējādi nepārtraukti pieaug imports pārtikas daudzums, kā arī pastāv grūtības mainīt valstī valdošos zemes apsaimniekošanas un ēšanas paradumus. Lai atrisinātu šos un citus ekonomiskos trūkumus, militārā valdība 1960. gadi beigās un 1970. gadi sākumā nacionalizēja naftas rūpniecību, kalnrūpniecība un citas nozares. Papildus tam tika veikta agrārā reforma. Nacionalizācija tomēr radīja papildus ekonomiskās problēmas, piemēram, lielu valsts parāds, augstu inflācija, lielu tirdzniecības deficītu un saspringtas attiecības ar dažiem Peru tirdzniecības partneriem. Tas izraisīja sekojošu Peru valdības reakciju, kurā tika pārvērtēta valsts loma tautsaimniecībā. Pēc tam dažas tautsaimniecības nozares nonāca privāto uzņēmēju kontrolē. Šie pasākumi kopā ar strukturālajām reformām, ko valdība īsteno 1990. gadi, veicināja strauju ekonomiskā izaugsme 21. gadsimta sākumā.

Sports


Skatītāju visapmeklētākie sporta veidi tāpat kā citās Latīņamerikas valstīs ir futbols un vēršu cīņas.

Skatīt arī


Peru pilsētu uzskaitījums

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites


https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/pe.html Peru CIA - The World Factbook
http://www.britannica.com/EBchecked/topic/453147/Peru Peru Britannica Online Encyclopedia
http://travel.nationalgeographic.com/travel/countries/peru-guide/ Peru Guide National Geographic - Travel and Cultures
Kategorija:Peru
Kategorija:Dienvidamerikas valstis
ab:Перу
ace:Pèru
af:Peru
ak:Peru
als:Peru
am:ፔሩ
an:Perú
ang:Peru
ar:بيرو
arz:بيرو
ast:Perú
ay:Piruw
az:Peru
bar:Peru
bat-smg:Perū
bcl:Peru
be:Перу
be-x-old:Пэру
bg:Перу
bi:Peru
bm:Peru
bn:পেরু
bo:པེ་རུ།
bpy:পেরু
br:Perou
bs:Peru
ca:Perú
cbk-zam:Peru
ceb:Peru
ch:Perú
ckb:پێروو
co:Perù
crh:Peru
cs:Peru
cv:Перу
cy:Periw
da:Peru
de:Peru
diq:Peru
dsb:Peru
dv:ޕެރޫ
ee:Peru
el:Περού
en:Peru
eo:Peruo
es:Perú
et:Peruu
eu:Peru
ext:Perú
fa:پرو
fi:Peru
fiu-vro:Peruu
fo:Peru
fr:Pérou
frp:Pèrou
frr:Peruu
fy:Perû
ga:Peiriú
gag:Peru
gd:Pearù
gl:Perú
gn:Perũ
got:𐍀𐌰𐌹𐍂𐌿
gu:પેરુ (દેશ)
gv:Yn Pheroo
hak:Pi-lû
he:פרו
hi:पेरू
hif:Peru
hr:Peru
hsb:Peru
ht:Pewou
hu:Peru
hy:Պերու
ia:Peru
id:Peru
ie:Perú
ilo:Peru
io:Peru
is:Perú
it:Perù
iu:ᐱᕉ
ja:ペルー
jbo:perus
jv:Peru
ka:პერუ
kaa:Peru
kk:Перу
kl:Peru
kn:ಪೆರು
ko:페루
ku:Perû
kv:Перу
kw:Perou
ky:Перу
la:Peruvia
lad:Peru
lb:Peru
lez:Перу
li:Peru
lij:Perù
lmo:Perù
ln:Peru
lt:Peru
ltg:Peru
mhr:Перу
mi:Perū
mk:Перу
ml:പെറു
mn:Перу
mr:पेरू (देश)
mrj:Перу
ms:Peru
mwl:Peru
my:ပီရူးနိုင်ငံ
na:Peru
nah:Peru
nds:Peru
ne:पेरू
new:पेरु
nl:Peru
nn:Peru
no:Peru
nov:Peru
nrm:Pérou
oc:Peró
or:ପେରୁ
os:Перу
pa:ਪੇਰੂ
pam:Peru
pap:Peru
pih:Peruu
pl:Peru
pms:Perù
pnb:پیرو
ps:پيرو
pt:Peru
qu:Piruw
rm:Peru
rmy:Peru
ro:Peru
ru:Перу
rw:Peru
sa:पेरु
sah:Перу
scn:Perù
sco:Peru
se:Peru
sh:Peru
si:පේරූ
simple:Peru
sk:Peru
sl:Peru
sn:Peru
so:Peru
sq:Peruja
sr:Перу
ss:IPheru
su:Péru
sv:Peru
sw:Peru
szl:Peru
ta:பெரு
te:పెరూ
tet:Perú
tg:Перу
th:ประเทศเปรู
tl:Peru
tr:Peru
tt:Перу
ug:پېرۇ
uk:Перу
ur:پیرو
uz:Peru
vec:Perù
vi:Peru
vo:Peruvän
war:Perú
wo:Peru
wuu:秘鲁
xal:Перумудин Орн
xmf:პერუ
yi:פערו
yo:Perú
zea:Peru
zh:秘鲁
zh-classical:祕魯
zh-min-nan:Perú
zh-yue:秘魯
zu:Peru

Paragvaja

(see http://www.servat.unibe.ch/law/icl/pa__indx.html translator's note)</ref>
| etniskās_grupas =
| etniskās_grupas_gads =
| valsts_iekārta = konstitucionāla republika prezidentāla sistēma republika
| valsts_galvas_tituls = Paragvajas prezidenti
| valsts_galva = Fernando Lugo
| valsts_galvas_tituls2 = Paragvajas viceprezidenti
| valsts_galva2 = Federiko Franko
| neatkarības_iegūšana = Paragvajas vēsture
| neatkarības_piezīme = no Spānijas
| dibināta =
| neatkarības_notikums = Deklarēta
| neatkarības_datums =
| platība_km2 = 406 752
| platība_rangs = 59.
| procenti_ūdens = 2,3
| iedzīvotāju_skaita_gads = 2005
| iedzīvotāju_skaits = 6 158 000
| iedzīvotāju_skaits_rangs = 101
| apdzīvotības_blīvums_km2 = 15
| apdzīvotības_blīvums_rangs = 192.
| IKP_PPP = $28,342 miljardi
| IKP_PPP_gads = 2005
| IKP_PPP_rangs = 96.
| IKP_PPP_per_capita = $4555
| IKP_PPP_per_capita_rangs = 107.
| HDI = 0,755
| HDI_gads = 2007
| HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font>
| HDI_rangs = 95.
| Gini = 57,8
| Gini_gads = 2002
| Gini_kategorija = <font color=#009900>augsts</font>
| Gini_rangs =
| valūta = Paragvajas gvarani
| valūtas_kods = PYG
| laika_zona =
| utc_offset = -4
| laika_zona_DST =
| utc_offset_DST = -3
| domēns = .py
| tālsarunu_kods = 595
| iso_kods_num = 600
| iso_kods_alfa2 = PY
| iso_kods_alfa3 = PRY
}}
Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (, guarani valoda: ''Tetã Paraguái''), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīvija, kam nav jūras robežas. Tā atrodas abos Paragvajas upes krastos, robežojoties ar Argentīna dienvidrietumos, Brazīlija austrumos un ziemeļaustrumos un Bolīvija ziemeļrietumos. Tās centrālā novietojuma kontinentā dēļ to reizēm sauc par ''Corazón de América'' - Amerikas sirds

Ekonomika


Viena no nabadzīgākajām valstīm Dienvidamerikā - IKP ir 4200 USD uz vienu iedzīvotāju gadā (152. vieta pasaulē). 32 % iedzīvotāju ienākumi mazāki par iztikas minimumu (2006. gadā).
Agrāra valsts, viena no lielākajām sojas audzētājām pasaulē. Lauksaimniecībā nodarbināti 31% iedzīvotāju. Audzē Kokvilna, cukurniedres, Kukurūza, tabaka, augļus. Gaļas-piena lopkopība. Kokmateriāli eksports.
Rūpniecība ražo Cukurs, Cements, audumus.
Valsts bagāta derīgajiem izrakteņiem. To izstrāde lielāko tiesu ir citu valstu investoru ziņā. Piemēram, korporācija “Anschutz” (Kolorado, Amerikas Savienotās Valstis) 1954. gadā ieguva tiesības iegūt minerālu resursus 61,71 000 kvadrātjūdžu platībā uz 40 gadiem, praktiski nemaksājot Paragvajā nekādus nodokļus.

Atsauces


Kategorija:Dienvidamerikas valstis
Kategorija:Paragvaja
ace:Paraguay
af:Paraguay
als:Paraguay
am:ፓራጓይ
an:Paraguai
ang:Paraguay
ar:باراغواي
arz:باراجواى
ast:Paraguái
ay:Parawayi
az:Paraqvay
bar:Paraguay
bat-smg:Paragvajos
bcl:Paraguay
be:Парагвай
be-x-old:Парагвай
bg:Парагвай
bi:Paraguay
bn:প্যারাগুয়ে
bo:པ་ར་གུ་ཡེ།
bpy:পারাগুয়ে
br:Paraguay
bs:Paragvaj
ca:Paraguai
ceb:Paraguay
ckb:پاراگوای
co:Paraguay
crh:Paragvay
cs:Paraguay
cv:Парагвай
cy:Paraguay
da:Paraguay
de:Paraguay
diq:Paraguay
dsb:Paraguay
dv:ޕެރަގުއޭ
ee:Paraguay
el:Παραγουάη
en:Paraguay
eo:Paragvajo
es:Paraguay
et:Paraguay
eu:Paraguai
ext:Paraguai
fa:پاراگوئه
fi:Paraguay
fiu-vro:Paraguay
fo:Paraguei
fr:Paraguay
frp:Paragoayi
frr:Paraguay
fy:Paraguay
ga:Paragua
gag:Paragvay
gd:Paraguaidh
gl:Paraguai - Paraguay
gn:Paraguái
gv:Yn Pharaguay
hak:Pâ-lâ-kûi
he:פרגוואי
hi:पैराग्वे
hif:Paraguay
hr:Paragvaj
hsb:Paraguay
ht:Paragwe
hu:Paraguay
hy:Պարագվայ
ia:Paraguay
id:Paraguay
ie:Paraguay
ilo:Paraguay
io:Paraguay
is:Paragvæ
it:Paraguay
ja:パラグアイ
jbo:paraguais
jv:Paraguay
ka:პარაგვაი
kk:Парагвай
kl:Paraguay
kn:ಪೆರಗ್ವೆ
ko:파라과이
ku:Paraguay
kw:Paragway
la:Paraquaria
lb:Paraguay
lez:Парагвай
li:Paraguay
lij:Paraguay
lmo:Paraguay
ln:Palagway
lt:Paragvajus
ltg:Paragvajs
mhr:Парагвай
mk:Парагвај
ml:പരഗ്വെ
mn:Парагвай
mr:पेराग्वे
mrj:Парагвай
ms:Paraguay
my:ပါရာဂွေးနိုင်ငံ
nah:Paraguay
nap:Paraguay
nds:Paraguay
ne:पाराग्वे
nl:Paraguay
nn:Paraguay
no:Paraguay
nov:Paraguay
oc:Paraguai
or:ପାରାଗୁଏ
os:Парагвай
pam:Paraguay
pap:Paraguay
pdc:Paraguay
pl:Paragwaj
pms:Paraguay
pnb:پیراگوۓ
pt:Paraguai
qu:Parawayi
rm:Paraguay
rmy:Paraguay
ro:Paraguay
roa-rup:Paraguay
ru:Парагвай
rw:Paragwe
sa:पेरेग्वाय
sah:Парагуай
sco:Paraguay
se:Paraguay
sh:Paragvaj
simple:Paraguay
sk:Paraguaj
sl:Paragvaj
so:Paraguay
sq:Paraguaji
sr:Парагвај
su:Paraguay
sv:Paraguay
sw:Paraguay
szl:Paragwaj
ta:பரகுவை
tet:Paraguai
tg:Парагвай
th:ประเทศปารากวัย
tl:Paraguay
tr:Paraguay
tt:Парагвай
ug:پاراگۋاي
uk:Парагвай
ur:پیراگوئے
uz:Paragvay
vec:Paraguay
vi:Paraguay
vo:Paragvän
war:Paraguay
wo:Paraguwaay
wuu:巴拉圭
xal:Парагаймудин Орн
xmf:პარაგვაი
yi:פאראגוויי
yo:Paragúáì
zh:巴拉圭
zh-min-nan:Paraguay
zh-yue:巴拉圭

Papua-Jaungvineja

Papua-Jaungvineja – valsts Okeānija. Mazāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Bagāta ar dabas resursiem – varš un zelts. Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību.

Iedzīvotāji


Pirmie iedzīvotāji šajā teritorijā apmetās uz dzīvi pirms 50 000 gadiem. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua-Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 850 valodām.
Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem, joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās reliģijas un paražas. Kopš neatkarības iegūšanas 1975. g. dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanos no vienotās Papua-Jaungvinejas valsts.

Dabas bagātības


Vairāk nekā 80% Papua-Jaungvinejas klāj biezi tropiskie lietusmeži, tomēr to platība samazinās, jo trešdaļā lietusmežu saimnieko kokrūpniecības uzņēmumi, kuri tos intensīvi izcērt. Mežrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām saimniecības nozarēm. Svarīgākā rūpniecības nozare ir iežguve. Valstī ir bagātīgi minerālu — varš, zelts, sudrabs, niķelis un kobalts — krājumi, iegūst arī nafta un dabasgāze. Ieguve dod valsts ienākumu lielāko daļu. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 85% valsts darbspējīgo iedzīvotāju, lai gan kultūraugu audzēšanai ir piemēroti mazāk nekā 2% valsts teritorijas. Lielajās saimniecībās audzē kafijkoks un citus lauksaimniecības augus, no kuriem iegūtie produkti tiek eksportēti.
Kategorija:Okeānijas valstis
Kategorija:Melanēzija
Kategorija:Papua-Jaungvineja
ace:Papua New Guinea
af:Papoea-Nieu-Guinee
als:Papua-Neuguinea
am:ፓፑዋ ኒው ጊኒ
an:Papua y Nueva Guinea
ar:بابوا غينيا الجديدة
arz:بابوا نيو جينيا
ast:Papúa Nueva Guinea
az:Papua-Yeni Qvineya
ba:Папуа — Яңы Гвинея
bar:Papua-Neuguinea
bat-smg:Papua Naujuojė Gvėniejė
bcl:Papua Bagong Guineya
be:Папуа — Новая Гвінея
be-x-old:Папуа-Новая Гвінэя
bg:Папуа Нова Гвинея
bi:Papua New Guinea
bn:পাপুয়া নিউ গিনি
bo:པ་པུ་འ་ནིའུ་གི་ནེ།
bpy:পাপুয়া নিউগিনি
br:Papoua Ginea-Nevez
bs:Papua Nova Gvineja
ca:Papua Nova Guinea
ceb:Papua New Guinea
ckb:پاپوا گینێی نوێ
crh:Papua Yañı Gvineya
cs:Papua-Nová Guinea
cu:Папоуа · Нова Гвинєꙗ
cy:Papua Guinea Newydd
da:Papua Ny Guinea
de:Papua-Neuguinea
diq:Papua Gineya Newiye
dsb:Papua-Neuguinea
dv:ޕަޕުއާ ނިއު ގިނީ
el:Παπούα Νέα Γουινέα
en:Papua New Guinea
eo:Papuo-Nov-Gvineo
es:Papúa Nueva Guinea
et:Paapua Uus-Guinea
eu:Papua Ginea Berria
ext:Papua Nueva Guinea
fa:پاپوآ گینه نو
fi:Papua-Uusi-Guinea
fiu-vro:Paapua Vahtsõnõ Ginea
fo:Papua Nýguinea
fr:Papouasie-Nouvelle-Guinée
frp:Papoasie-Novèla-Guinê
fy:Papoea Nij-Guinea
ga:Nua-Ghuine Phapua
gd:Gini Nuadh Phaputhach
gl:Papúa Nova Guinea
gv:Papooey Guinea Noa
hak:Pâ-pu-â Néu-kí-nui-â
he:פפואה גינאה החדשה
hi:पापुआ न्यू गिनी
hif:Papua New Guinea
hr:Papua Nova Gvineja
hsb:Papuwa-Nowa Gineja
ht:Papwazi-Nouvèl-Gine
hu:Pápua Új-Guinea
hy:Պապուա Նոր Գվինեա
ia:Papua Nove Guinea
id:Papua Nugini
ilo:Papua Baro a Guinea
io:Papua-Nova-Guinea
is:Papúa Nýja-Gínea
it:Papua Nuova Guinea
ja:パプアニューギニア
jv:Papua Nugini
ka:პაპუა-ახალი გვინეა
kk:Папуа — Жаңа Гвинея
kn:ಪಾಪುಅ ನ್ಯೂ ಗಿನಿ
ko:파푸아 뉴기니
ku:Papua Gîneya Nû
ky:Папуа-Жаӊы-Гвинея.
la:Papua Nova Guinea
lb:Papua-Neiguinea
li:Papoea-Nui-Guinea
lij:Papua Neuva Guinea
lmo:Papua Növa Guinea
lt:Papua Naujoji Gvinėja
mi:Papua Nūkini
mk:Папуа Нова Гвинеја
ml:പാപുവ ന്യൂ ഗിനിയ
mr:पापुआ न्यू गिनी
mrj:Папуа — У Гвиней
ms:Papua New Guinea
mt:Papwa Gwinea l-Ġdida
my:ပါပူအာနယူးဂီနီနိုင်ငံ
na:Papua New Guinea
nah:Papua Yancuīc Guinea
nds:Papua-Niegguinea
nl:Papoea-Nieuw-Guinea
nn:Papua Ny-Guinea
no:Papua Ny-Guinea
nv:Páápowa Bigíní Ániidí
oc:Papoa-Nòva Guinèa
os:Папуæ — Ног Гвиней
pam:Papua New Guinea
pih:Papua Nyuu Gini
pl:Papua-Nowa Gwinea
pms:Papua Neuva Guinea
pnb:پاپوانیوگنی
pt:Papua-Nova Guiné
qu:Papwa Ñukini
ro:Papua Noua Guinee
ru:Папуа — Новая Гвинея
rw:Papuwa Nuveli Gineya
sa:पपुवा न्यू गिनी
sah:Папуа Саҥа Гуинея
sco:Papua New Guinea
se:Papua-Ođđa-Guinea
sg:Papû Finî Ginëe
sh:Papua Nova Gvineja
simple:Papua New Guinea
sk:Papua-Nová Guinea
sl:Papua Nova Gvineja
sm:Papua
sq:Papua Guinea e Re
sr:Папуа Нова Гвинеја
su:Papua Nugini
sv:Papua Nya Guinea
sw:Papua Guinea Mpya
szl:Papua-Nowo Gwinyjo
ta:பப்புவா நியூ கினி
th:ประเทศปาปัวนิวกินี
tl:Papua Bagong Ginea
tpi:Papua Niugini
tr:Papua Yeni Gine
tt:Папуа — Яңа Гвинея
ug:پاپۇئا يېڭى گۋىنېيە
uk:Папуа Нова Гвінея
ur:پاپوا نیو گنی
uz:Papua Yangi Gvineya
vi:Papua New Guinea
vo:Papuveän Nula-Gineyän
war:Papua New Guinea
wo:Papuwaasi-Gine-Gu-Bees
xal:Папуһасин болн Шин Гвинемудин Орн
yo:Papua Guinea Titun
zh:巴布亚新几内亚
zh-min-nan:Papua Sin Guinea

Panama


Panama, oficiāli Panamas Republika (), ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā atrodas uz zemes šaurums, tāpēc reizēm tiek uzskatīta par transkontinentālu valsti, kas savieno Amerikas Ziemeļamerika un Dienvidamerika daļas. Tās ziemeļrietumos atrodas Kostarika, dienvidaustrumos Kolumbija, Karību jūra ziemeļos un Klusais okeāns dienvidos. Tā ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (Pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā.

Atsauces


Kategorija:Panama
Kategorija:Ziemeļamerikas valstis
ace:Panama
af:Panama
als:Panama
am:ፓናማ
an:Panamá
ar:بنما
arz:باناما
ast:Panamá
ay:Panama
az:Panama
bat-smg:Panama
bcl:Panama
be:Панама
be-x-old:Панама
bg:Панама
bm:Panama
bn:পানামা
bo:པ་ན་མ།
bpy:পানামা
br:Panamá
bs:Panama
ca:Panamà
ce:Панама
ceb:Panama
ckb:پاناما
crh:Panama
cs:Panama
cv:Панама
cy:Panama
da:Panama
de:Panama
diq:Panama
dsb:Panama
dv:ޕެނަމާ
ee:Panama
el:Παναμάς
en:Panama
eo:Panamo
es:Panamá
et:Panama
eu:Panama
ext:Panamá
fa:پاناما
fi:Panama
fiu-vro:Panama
fo:Panama
fr:Panama
frp:Panama
frr:Panama
fy:Panama
ga:Panama
gag:Panama
gd:Panama
gl:Panamá
gn:Panama
gu:પનામા
gv:Yn Phanamaa
hak:Pâ-nâ-mâ
haw:Panamā
he:פנמה
hi:पनामा
hif:Panama
hr:Panama
hsb:Panama
ht:Panama (peyi)
hu:Panama
hy:Պանամա
ia:Panama
id:Panama
ie:Panamá
ilo:Panama
io:Panama
is:Panama
it:Panamá
ja:パナマ
jbo:panamas
jv:Panama
ka:პანამა
ki:Panama
kk:Панама
kn:ಪನಾಮಾ
ko:파나마
ku:Panama
kw:Panama
la:Panama
lad:Panama
lb:Panama
li:Panama
lij:Panamá
lmo:Panama
ln:Panama
lt:Panama
mg:Panama
mhr:Панама
mk:Панама
ml:പനാമ
mn:Панам
mr:पनामा
mrj:Панама
ms:Panama
my:ပနားမားနိုင်ငံ
nah:Panama
nds:Panama
ne:पानामा
new:पनामा
nl:Panama (land)
nn:Panama
no:Panama
nov:Panama
nrm:Panama
oc:Panamà (país)
or:ପାନାମା
os:Панамæ
pam:Panama
pap:Panama
pih:Panama
pl:Panama
pms:Panamà
pnb:پانامہ
ps:پاناما
pt:Panamá
qu:Panama
ro:Panama
ru:Панама
rw:Panama
sa:पानामा
sah:Панама
scn:Panamà
sco:Panama
se:Panama
sh:Panama
simple:Panama
sk:Panama (štát)
sl:Panama
so:Banama
sq:Panamaja
sr:Панама
ss:IPhanama
stq:Panama
su:Panama
sv:Panama
sw:Panama
szl:Panama
ta:பனாமா
te:పనామా
tg:Панама
th:ประเทศปานามา
tl:Panama
tpi:Panama
tr:Panama
tt:Панама
ug:پاناما
uk:Панама
ur:پاناما
uz:Panama
vec:Pànama
vi:Panama
vo:Panamän
war:Panamá
wo:Panamaa
wuu:巴拿马
xal:Панамудин Орн
yi:פאנאמא
yo:Panamá
zh:巴拿马
zh-classical:巴拿馬
zh-min-nan:Panamá
zu:Panama

Palau


Palau ir valsts Mikronēzija, Karolīnu salas arhipelāgā, Klusais okeāns rietumu daļā. Valsts teritoriju veido ap 300 salas un saliņas, galvenokārt vulkāniskās un koraļļu salas. 26 lielākas salas. Krasta līnija 1519 km. Valsts iedalās 16 štatos.

Valsts iekārta


Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945.gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947.gadā Palau nonāca Apvienoto Nāciju Organizācija aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja Amerikas Savienotās Valstis. Neatkarīga valsts izveidojās 1994.gada 1.oktobrī. Palau 1994.gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV.

Iedzīvotāji


Palauieši 83.2%, filipinieši 9.8%, mikronēzieši 2%, ķīnieši 1.2%.
Iedzīvotāju vecuma struktūra: <br />
0 - 14 gadi - 26.8% <br />
15 - 64 gadi - 68.6%<br />
65 un vairāk gadi - 4.6% <br />
Iedzīvotāju dabiskā kustība uz 1000 iedzīvotājiem: <br />
Dzimstība - 19.32<br />
Mirstība - 7.11 <br />
Dab. pieaugums - 12.21<br />
Zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem - 16.21 (2002.g.)<br />
Dzimstības koeficients 2.47 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 66 gadi, sievietēm - 73 gadi. Rakstīt un lasīt prot 92% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 89 sievietes. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - 8300, no tiem lauksaimniecībā nodarbināti 20%, pakalpojumos 80%. Apdzīvojuma blīvums - 42.4 cilv./km2. Pilsētās dzīvo 71% iedzīvotāju.

Reliģija


Romas katoļi 49%, protestanti 24.8%, bet 26.2% iedzīvotāju piekopj vietējos tradicionālos ticējumus.

Saimniecība


Agrāra valsts ar attīstītu zvejniecību. IKP uz vienu iedzīvotāju - 9000 dolāri. Dabas resursi fosforīti, zelts, koksne, jūras produkti. Amatniecība (gliemežnīcu un pērļu vākšana, koksnes apstrāde). Apģērbu izgatavošana. Aramzeme aizņem 22% teritorijas. Audzē kokospalmas, kasavu, batātes. Kokosriekstu apstrāde, kopras ieguve. Zvejniecība (vēžveidīgie, tunči). Valstī dzelzsceļu nav, autoceļi 61 km, no tiem ar cieto segumu 36 km. Satiksmi starp salām uztur kuģi un laivas. Osta Korora. Eksportē kopru, vēžveidīgos, tunci, apģērbus. Importē mašīnas un iekārtas, kurināmo metālus, pārtiku. Galvenie tirdzniecības partneri: ASV, Japāna, Singapūra.

Tūrisms


Tūristus piesaista krāšņās pludmales, maigais klimats.
Kategorija:Okeānijas valstis
Kategorija:Mikronēzija
Kategorija:Palau
ace:Palau
af:Palau
als:Palau
an:Palau
ar:بالاو
arz:بالاو
ast:Paláu
az:Palau
bar:Palau
bat-smg:Palau
bcl:Palau
be:Палау
be-x-old:Палаў
bg:Палау
bjn:Palau
bn:পালাউ
bo:པ་ལའུ།
bpy:পালাউ
br:Palau
bs:Palau
ca:República de Palau
ce:Палау
ceb:Palau
ckb:پالاو
crh:Palau
cs:Palau
cv:Палау
cy:Palau
da:Palau
de:Palau
diq:Palau
dv:ޕަލާއޫ
el:Παλάου
en:Palau
eo:Palaŭo
es:Palaos
et:Belau
eu:Palau
ext:Palau
fa:پالائو
fi:Palau
fiu-vro:Belau
fr:Palaos
frp:Palaos
fy:Palau
ga:Palau
gd:Palau
gl:Palau - Belau
gv:Palau
he:פלאו
hif:Palau
hr:Palau
ht:Palao
hu:Palau
hy:Պալաու
id:Palau
ilo:Palau
io:Palau
is:Palá
it:Palau (stato)
ja:パラオ
jv:Palau
ka:პალაუ
kk:Палау Республикасы
km:ប៉ាឡាវ
kn:ಪಲಾವು
ko:팔라우
ksh:Palau
ku:Palau
kw:Palau
la:Belavia
lb:Palau (Ozeanien)
li:Palau
lij:Palau
lmo:Palau
lt:Palau
mk:Палау
ml:പലാവു
mr:पलाउ
mrj:Палау
ms:Palau
my:ပလောင်းနိုင်ငံ
nah:Palaos
nds:Palau
nl:Palau (land)
nn:Palau
no:Palau
nov:Palau
oc:Belau
or:ପଲାଓ
os:Палау
pam:Palau
pap:Palau
pih:Palau
pl:Palau
pms:Palau (repùblica)
pnb:پالاو
pt:Palau
qu:Palaw
rm:Palau
ro:Palau
ru:Палау
rw:Palawu
sah:Палау
scn:Palau (statu)
sco:Palau
se:Palau
sh:Palau
simple:Palau
sk:Palau
sl:Palau
sm:Palau
so:Balau
sq:Palau
sr:Палау
su:Palau
sv:Palau
sw:Palau
szl:Palau
ta:பலாவு
tg:Палау
th:ประเทศปาเลา
tl:Palaw
tr:Palau
tt:Палау
ug:پالاۋ
uk:Республіка Палау
ur:پلاؤ
uz:Palau
vi:Palau
vo:Palauvuäns
war:Palau
wo:Palau
xal:Паламудин Орн
yo:Páláù
zea:Palau
zh:帛琉
zh-min-nan:Palau

Pakistāna


Pakistāna (, ), oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzija. Tā robežojas ar Irāna, Afganistāna, Ķīna un Indija. Pakistānas dienvidus apskalo Arābijas jūra, kas ir viena no Indijas okeāns jūrām. Pakistānas valsts ir deklarēta 1947. gadā. Pirms tam tā bija daļa no Britu Indijas, kuru apdzīvoja musulmaņi. Lielākā daļa no pārējās Britu Indijas, kuru apdzīvoja hinduisms un citu reliģiju pārstāvji, bija pamats Indijas valstij. Mūsdienās joprojām Pakistānai ar Indiju ir konflikts par musulmaņu apdzīvoto Kašmīra. 1956. gadā Pakistāna pati sevi proklamēja par pirmo islāms republiku pasaulē. 1971. gadā Austrumpakistāna, kas bija daļa no valsts, ieguva neatkarību un tika nosaukta par Bangladeša.

Etimoloģija


Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu valoda un urdu valoda šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (''pāk'' - "tīrs, šķīsts"; ''-stān'' - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali (), kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("''Now Or Never''") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīms no pieciem Ziemeļindijā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba (Pakistāna), Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.

Vēsture


Pakistāna neatkarību ieguva 1947. gadā. Iepriekš valsts, kuras nosaukums būtu saistīts ar vārdu "Pakistāna", nebija. Līdz tam Pakistānas teritorija bija daļa no citām Indijas subkontinents valstīm. Tā bija daļa no Senā Indija, kā arī šeit izveidojās viena no agrīnajām civilizācijām - Indas ielejas civilizācija, kurā bija augsti attīstīta lauksaimniecība un amatniecība, attīstītas pilsētas un sazarots tirdzniecības tīkls. Indas ielejas civilizācijas aizsākumi tiek datēti aptuveni ar trešā gadu tūkstoša p.m.ē. vidu. Civilizācijas sabrukums notika aptuveni 1800. gadā p.m.ē., kura celoņi joprojām ir miglā tīti.

Ģeogrāfija


Attēls:Paktopo de.jpg
Pakistāna atrodas starp 24. un 37. ziemeļu ģeogrāfiskais platums grādu un starp 61. un 77. austrumu ģeogrāfiskais garums grādu. Valsts kopējā platība ir 796&nbsp;095 km² un tā ir devītā lielākā Āzijas valsts. Iekļaujot Azadkašmīra un Ziemeļu teritorijas, Pakistānas platība ir 880&nbsp;254 km². Līdz ar to Pakistāna ir gandrīz 14 reizes lielāka par Latvija. Ziemeļu-dienvidu virzienā Pakistānas garums ir aptuveni 1500 km. Pakistāna robežojas ar četrām neatkarīgām valstīm: dienvidrietumos ar Irāna (robežas garums 978 km), rietumos un ziemeļos ar Afganistāna (2643 km), ziemeļaustumos ar Ķīna (523 km) un austrumos ar Indija (2912 km). Kopējais sauszemes robežas garums ir 7056 km. Dienvidos Pakistānu apskalo Arābijas jūra un krasta līnijas garums ir 1046 km.
Pakistānas galējos ziemeļos atrodas trīs augstas kalnu sistēmas: Hindukušs, Karakorums un Himalaji. Lai gan Hindukuša lielākā daļa atrodas Afganistānā, tā augstākā virsotne Tiričmīrs (7706 m) atrodas Pakistānā. Tomēr vēl augstāka kalnu sistēma ir Karakorums, kur atrodas Pakistānas augstākā virsotne Čogori (K2, 8611 m). Tā ir otra augstākā virsotne pasaulē aiz Everests. Dienvidos no Karakoruma atrodas Indas upes augšteces ieleja, bet aiz tās Pakistānas teritorijā atrodas neliela daļa no Himalajiem. Šajā daļā augstākā virsotne ir Nangaparbats (8126 m). Pieci no 14 astoņtūkstošniekiem (kalni, kuru augstums ir lielāks par 8000 m) atrodas Pakistānā.

Administratīvais iedalījums


Pakistānas teritorija sastāv no četrām provincēm, divām (federālām) teritorijām un divām teritorijām Pakistānas pārvaldītajā Kašmīras daļā.

Provinces


# Beludžistāna, kuras provinces galvaspilsēta ir Kveta
# Ziemeļrietumu pierobežas province (''NWFP''), kuras galvaspilsēta ir Pešāvara(2010. gada 8. aprīlī, parlamentārās sistēmas nostiprināšanas ietvaros, tika pieņemti Konstitūcijas labojumi Nr. 18. Tajos viens no punktiem ir Ziemeļrietumu pierobežas provinces pārdēvēšana. Tagad tās oficiālais nosaukums ir " Khyber Pakhtunkhwa ").
# Pendžāba (Pakistāna), kuras galvaspilsēta ir Lahora
# Sinda, kuras galvaspilsēta ir Karāči

(Federālās) teritorijas


: 5. Galvaspilsētas teritorija Islāmābāda (''IST'')<br />
: 6. Federāli pārvaldītie cilšu apgabali (''FATA'')

Pakistānas pārvaldībā esošās teritorijas Kašmīrā


: 7. Azadkašmīra (''Azad Kashmir'', kas tulkojumā nozīmē Brīvā Kašmīra), ''Azad Jammu and Kashmir'' (''AJK'')<br />
: 8. Gilgita - Baltistāna (''Gilgit-Baltistan'').

Demogrāfija


Attēls:Pakistan-demography.png
1998. gadā pēc veiktās tautas skaitīšanas Pakistānā dzīvoja 132 miljoni iedzīvotāji (bez Kašmīras okupētajām teritorijām, kur tai laikā dzīvoja 4 miljoni iedzīvotāji), savukārt 2010. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza jau 168 miljonus, ieskaitot Kašmīrā kontrolētās teritorijas. Pēc CIA datiem 2009. gadā jūlijā Pakistānā dzīvoja 174 miljoni iedzīvotāji. Pakistāna pēc iedzīvotāju skaita ir valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita pasaulē. Vairāk iedzīvotāju ir vienīgi Ķīna, Indija, Amerikas Savienotās Valstis, Indonēzija un Brazīlija.
Pakistānas iedzīvotāji ir dažādu tautu un rasu pārstāvji. Etniskās grupas ir ieceļojušas un apmetušās uz dzīvi šajā reģionā vairāku tūkstošu gadu laikā. Piecas lielākās etniskās grupas ir pendžābi, puštuni, sindi (tauta), beludži un muhadžiri. Pendžābi ir aptuveni 48% no Pakistānas iedzīvotājiem, un pendžābu valoda sarunājas visvairāk iedzīvotāju. Sindi ir otra lielākā etniskā grupa, kura veido aptuveni 12% no iedzīvotājiem. Kad 1947.gadā Britu Indija tika sadalīta divās valstīs: musulmaņu pārvaldītajā Pakistānā un hinduistu valstī Indija, miljoniem musulmaņi pameta Indiju, lai apmestos Pakistānā. Šie cilvēki un viņu pēcteči ir muhadžiri, kas pārsvarā runā urdu valoda. 97% Pakistānas iedzīvotāju ir musulmaņi. Bagātie elites pārstāvji, pārsvarā pendžābi, dzīvo salīdzinoši grezni, turpretī liela daļa Pakistānas iedzīvotāju spēj tik tikko izdzīvot. Pakistānā musulmaņu sievietes nestrādā, vīra pienākums ir apgādāt viņu un bērnus, kamēr bērni apprecas. Musulmaņi pārsvarā precas ar māsīcām vai brālēniem un laulāto draugu izvēlas vecāki, pašam preciniekam nav teikšanas. Parasti dēls ved sievu uz savu vecāku māju dzīvot, bet meita iet pie vīra. Musulmaņi ir ļoti ticīgi un dzīvo ticības vārdā.
<br clear=all>

Skatīt arī


Pakistānas pilsētu uzskaitījums
Vietas Pakistānā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites


https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/pk.html Pakistan CIA - The World Factbook
http://www.britannica.com/EBchecked/topic/438805/Pakistan Pakistan Britannica Online Encyclopedia
Kategorija:Pakistāna
Kategorija:Āzijas valstis
ace:Pakistan
af:Pakistan
als:Pakistan
am:ፓኪስታን
an:Pakistán
ang:Pacistan
ar:باكستان
arc:ܦܐܩܣܛܐܢ
arz:باكستان
as:পাকিস্তান
ast:Paquistán
az:Pakistan
ba:Пакистан
bar:Pakistan
bat-smg:Pakėstans
bcl:Pakistan
be:Пакістан
be-x-old:Пакістан
bg:Пакистан
bh:पाकिस्तान
bjn:Pakistan
bn:পাকিস্তান
bo:པ་ཀི་སི་ཐན
bpy:পাকিস্তান
br:Pakistan
bs:Pakistan
bug:Pakistan
bxr:Пакистан
ca:Pakistan
cbk-zam:Pakistan
ce:Пакистан
ceb:Pakistan
ckb:پاکستان
crh:Pakistan
cs:Pákistán
csb:Pakistan
cv:Пакистан
cy:Pakistan
da:Pakistan
de:Pakistan
diq:Pakıstan
dsb:Pakistan
dv:ޕާކިސްތާން
el:Πακιστάν
en:Pakistan
eo:Pakistano
es:Pakistán
et:Pakistan
eu:Pakistan
ext:Paquistán
fa:پاکستان
fi:Pakistan
fiu-vro:Pakistan
fo:Pakistan
fr:Pakistan
frp:Paquistan
fy:Pakistan
ga:An Phacastáin
gag:Pakistan
gan:巴基斯坦
gd:Pagastàn
gl:Paquistán - پاکستان
gn:Pakistán
gu:પાકિસ્તાન
gv:Yn Phakistaan
ha:Pakistan
hak:Pâ-kî-sṳ̂-thán
haw:Pakitana
he:פקיסטן
hi:पाकिस्तान
hif:Pakistan
hr:Pakistan
hsb:Pakistan
ht:Pakistan
hu:Pakisztán
hy:Պակիստան
ia:Pakistan
id:Pakistan
ie:Pakistan
ilo:Pakistan
io:Pakistan
is:Pakistan
it:Pakistan
iu:ᐸᑭᔅᑕᓐ
ja:パキスタン
jbo:kisygu'e
jv:Pakistan
ka:პაკისტანი
kab:Pakistan
kbd:Пакистэн
kk:Пәкістан
kl:Pakistan
km:ប៉ាគីស្ថាន
kn:ಪಾಕಿಸ್ತಾನ
ko:파키스탄
ks:پاکِستان
ku:Pakistan
kv:Пакистан
kw:Pakistan
ky:Пакистан
la:Pakistania
lb:Pakistan
lez:Пакистан
li:Pakistan
lij:Pakistan
lmo:Pakistan
ln:Pakistáni
lt:Pakistanas
mdf:Пакистан
mhr:Пакистан
mi:Pakitāne
mk:Пакистан
ml:പാകിസ്താൻ
mn:Пакистан
mr:पाकिस्तान
ms:Pakistan
mt:Pakistan
my:ပါကစ္စတန်နိုင်ငံ
na:Pakistan
nah:Paquistan
nap:Pakistan
nds:Pakistan
nds-nl:Pakistan
ne:पाकिस्तान
nl:Pakistan
nn:Pakistan
no:Pakistan
nov:Pakistan
nv:Eʼeʼaahjí Naakaii Dootłʼizhí Bikéyah
oc:Paquistan
or:ପାକିସ୍ଥାନ
os:Пакистан
pa:ਪਾਕਿਸਤਾਨ
pam:Pakistan
pap:Pakistan
pih:Pakistaan
pl:Pakistan
pms:Pakistan
pnb:پاکستان
ps:پاکستان
pt:Paquistão
qu:Pakistan
rmy:Pakistan
ro:Pakistan
roa-rup:Pakistan
roa-tara:Pakistan
ru:Пакистан
rue:Пакістан
rw:Pakisitani
sa:पाकिस्तानम्
sah:Пакистан
scn:Pakistan
sco:Pakistan
sd:پاڪستان
se:Pakistan
sh:Pakistan
si:පාකිස්ථානය
simple:Pakistan
sk:Pakistan
sl:Pakistan
so:Bakistaan
sq:Pakistani
sr:Пакистан
ss:IPhakhistani
stq:Pakistan
su:Pakistan
sv:Pakistan
sw:Pakistan
szl:Pakistan
ta:பாக்கித்தான்
te:పాకిస్తాన్
tg:Покистон
th:ประเทศปากีสถาน
tk:Päkistan
tl:Pakistan
tr:Pakistan
tt:Пакьстан
udm:Пакистан
ug:پاكىستان
uk:Пакистан
ur:پاکستان
uz:Pokiston
vec:Pakistan
vi:Pakistan
vo:Pakistän
wa:Pakistan
war:Pakistan
wo:Pakistaan
wuu:巴基斯坦
xal:Сарта Паксин Орн
xmf:პაკისტანი
yi:פאקיסטאן
yo:Pakístàn
zh:巴基斯坦
zh-classical:巴基斯坦
zh-min-nan:Pakistan
zh-yue:巴基斯坦
zu:IPakistani

Omāna


Omāna (, ''ʻUmān''), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, ''Salṭanat ʻUmān''), ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts Āzija, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemena dienvidrietumos, Saūda Arābija - rietumos un Apvienotie Arābu Emirāti - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāns Arābijas jūra.
Kategorija:Omāna
Kategorija:Āzijas valstis
ace:Oman
af:Oman
als:Oman
am:ኦማን
an:Omán
ang:Oman
ar:سلطنة عمان
arc:ܥܘܡܐܢ
arz:سلطنة عمان
ast:Omán
az:Oman
bar:Oman
bat-smg:Omans
bcl:Oman
be:Аман
be-x-old:Аман
bg:Оман
bn:ওমান
bo:ཨོ་མན།
bpy:ওমান
br:Oman
bs:Oman
bug:Oman
bxr:Оман
ca:Oman
ce:Оман
ceb:Oman
ckb:عومان
crh:Oman
cs:Omán
csb:Òman
cv:Оман
cy:Oman
da:Oman
de:Oman
diq:Uman
dsb:Oman
dv:ޢުމާން
el:Ομάν
en:Oman
eo:Omano
es:Omán
et:Omaan
eu:Oman
ext:Omán
fa:عمان
fi:Oman
fiu-vro:Omaan
fr:Oman
frp:Oman
fy:Oman
ga:Óman
gag:Oman
gd:Omàn
gl:Omán - عُمان
gn:Omã
gu:ઓમાન
gv:Yn Omaan
hak:Â-man
he:עומאן
hi:ओमान
hif:Oman
hr:Oman
hsb:Oman
ht:Omàn
hu:Omán
hy:Օման
ia:Oman
id:Oman
ie:Oman
ilo:Oman
io:Oman
is:Óman
it:Oman
ja:オマーン
jv:Oman
ka:ომანი
kbd:Оман
kk:Оман
kl:Oman
kn:ಒಮಾನ್
ko:오만
ku:Oman
kv:Оман
kw:Oman
la:Omania
lb:Oman
lez:Оман
li:Omaan
lij:Òman
lmo:Oman
ln:Oman
lt:Omanas
mk:Оман
ml:ഒമാൻ
mn:Оман
mr:ओमान
ms:Oman
my:အိုမန်နိုင်ငံ
na:Oman
nah:Omān
nds:Oman
nl:Oman
nn:Oman
no:Oman
nov:Oman
nv:Omą́ą́
oc:Oman
or:ଓମାନ
os:Оман
pa:ਓਮਾਨ
pam:Oman
pih:Omaan
pl:Oman
pms:Oman
pnb:عمان
ps:عمان
pt:Omã
qu:Uman
ro:Oman
ru:Оман
rw:Omani
sa:ओमान
sah:Оман
scn:Uman
sco:Oman
se:Oman
sh:Oman
si:ඕමානය
simple:Oman
sk:Omán
sl:Oman
so:Cumaan
sq:Omani
sr:Оман
ss:IMani
su:Oman
sv:Oman
sw:Omani
szl:Uůmůn
ta:ஓமான்
te:ఒమన్
tg:Оман
th:ประเทศโอมาน
tk:Oman
tl:Oman
tr:Umman
tt:Оман
udm:Оман
ug:ئومان
uk:Оман
ur:سلطنت عمان
uz:Oman
vi:Oman
vo:Lomän
war:Oman
wo:Omaan
wuu:阿曼
xal:Оманин Нутг
yi:אמאן
yo:Oman
zh:阿曼
zh-min-nan:Oman
zh-yue:阿曼

Norvēģija


Norvēģija (, ), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropa, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedrija austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somija (727 km) un Krievija (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktika, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktika.
Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 4,5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi. Nacionālie svētki ir 17. maijs, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.
Jau kopš 6. gadsimts p.m.ē. mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā kauja pie Hafrsforda apvienoja karalis Haralds Skaistmatis (''Harald Hårfagre''). Pēc tam sākās tā sauktais "vikingi laikmets". 1319. gadā Norvēģija iestājās Kalmāras ūnija, kurā jau bija Zviedrija un Dānija. 1521. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva 1905. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva Hokons VII. Neatkarība ilga tikai līdz , kad Norvēģiju okupēja Nacistiskā Vācija.
Kopš Otrais Pasaules karš Norvēģija ir piedzīvojusi strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt patecoties naftas atradnēm, kuras atklāja 1970. gadi sākumā. Pašlaik ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Norvēģija ir pasaulē ceturtā lielākā naftas eksportētājvalsts, un šī nozare sastāda aptuveni ceturto daļu no visa iekšzemes kopprodukts. Tomēr 99% enerģijas Norvēģija iegūst no HES. Norvēģijas krona tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām valūta. 2007. gads. gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi.

Vēsture


Norvēģiju kristīja 1030. gadā. No 1349. līdz 1350. gadam liela daļa iedzīvotāju gāja bojā mēra dēļ un Norvēģija kļuva politiski novājināta. No 1380. gada līdz 1814. gadam Norvēģija ir Dānijas pakļautībā. 1536. gadā notika reformācija un Norvēģiju arī formāli iekļāva Dānijas sastāvā. 1814. gada 17. maijs tiek pieņemta Norvēģijas konstitūcija. Pilnīgu neatkarību Norvēģija ieguva 1905. gadā. No 1940. līdz 1945. Norvēģiju okupēja nacistiskā Vācija.

Ģeogrāfija


Attēls:PanoHardangerfjorden1.jpg
Norvēģu dabai raksturīgi fjords, kas ir gari, šauri jūras līči. Garākais ir Sognefjords, kas stiepjas 204 km iekšzemē. Ir plakankalnes, augsti kalni un meži. Augstākais kalns ir Galhēpigens (2469 m), kas ir arī augstākā virsotne Skandināvijā. Lielākais ledājs ir Justedālsbēens (platība 485 km²). Lielākais ezers ir Mjēsas ezers (363 km²). Garākā upe ir Glomma (610 km). Krasta līnija kopā ar visiem līčiem ir 21 347 km. Norvēģija platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā 6 km.

Kultūra


Norvēģija ir dzimtene daudziem dižiem rakstniekiem, piemēram, Henriks Ibsens, Knuts Hamsuns un Sigrida Unsete. Komponists Edvards Grīgs un mākslinieks Edvards Munks arī bija norvēģi. Norvēģijā 1990. gadu sākumā radās pasaulē lielu atpazīstamību guvusī Norvēģijas Melnais metāls (mūzikas žanrs) kustība. Pasaules arhitektūras vēsturē īpašu vietu ieņem norvēģu stāvkoku baznīcas.

Valoda


Norvēģu valoda pēc izrunas ir tuva zviedru valodai, bet rakstu veids būkmols ir tuvāks dāņu valodas rakstībai.

Dzimtās valodas apguve norvēģu skolās


Norvēģu pašvaldībām jānodrošina skolēniem, kam dzimtā valoda nav norvēģu vai sāmu valoda, dzimtās valodas nodarbības, divvalodīgas stundas (kur tiek izmantota gan dzimtā, gan norvēģu valoda) un papildu norvēģu valodas nodarbības/norvēģu valoda kā otra valoda līdz brīdim, kad viņiem ir pietiekamas norvēģu valdoas prasmes, lai varētu sekot līdzi stundās ar norvēģu vai sāmu bērniem. No šiem trim veidiem par galveno tiek uzskatīts norvēģu valoda kā otrā valoda. Dzimtās valodas stundas var notikt citā skolā nekā skolā, kuru skolēns parasti apmeklē. Ja attiecīgajā pašvaldībā nav skolotāju, kas varētu mācīt skolēnam dzimto valodu, pašvaldībai pēc iespējas jāpiedāvā cita apmācība, kas ir pielāgota skolēnam. Dzimtās valodas stundas nāk klāt pamatskolas parastajām stundām. Pašvaldībām ir atbildība noskaidrot attiecīgā skolēna vajadzības. Šādas tiesības neattiecās uz skolēniem, kam dzimtā valoda, ir kāda cita skandināvu valoda, respektīvi dāņu vai zviedru valoda. Nevienā norvēģu skolā nevar mācīties zviedru vai dāņu valodu. Vēl pašvaldības var piedāvāt dzimto valodu kā papildu priekšmetu skolās. Protams, ir skaidrs, ka maza pašvaldība nevar piedāvāt vairāku simtu valodu stundas skolēniem. Trūkst gan skolotāju, gan resursu. Taču jebkura valoda teorētiski var kļūt par priekšmetu gan pamatskolās, gan vidusskolās. Ja skolēnam dzimtā valoda nav norvēģu valoda, viņš/viņa var tikt atbrīvota no eksāmena vienā no rakstu valodām, t.i., ja skolas rakstu valoda ir būkmols, skolēnam nav jāliek jaunnorvēģu valodas eksāmens un otrādi. Norvēģu skolēniem jāliek rakstveida eksāmens abās rakstu valodās.
Izplatītas svešvalodas pēc angļu valodas tradicionāli ir vācu valoda un franču valoda. Mūsdienas arvien populārāka kļūst arī spāņu valoda. Trešā svešvaloda var būt, piemēram, itāliešu, latīņu, krievu, japāņu valoda.

Skatīt arī


Norvēģijas pilsētu uzskaitījums
Ziemeļvalstis

Atsauces un piezīmes


Kategorija:Norvēģija
Kategorija:Eiropas valstis
Kategorija:Skandināvija
ace:Norwègia
af:Noorweë
als:Norwegen
am:ኖርዌይ
an:Noruega
ang:Norþƿeȝ
ar:النرويج
arc:ܢܘܪܒܝܓ
arz:النرويج
ast:Noruega
az:Norveç
bar:Norwegn
bat-smg:Nuorvegėjė
bcl:Norwey
be:Нарвегія
be-x-old:Нарвэгія
bg:Норвегия
bi:Norway
bm:Norwij
bn:নরওয়ে
bo:ནོར་ཝེ།
bpy:নরৱে
br:Norvegia
bs:Norveška
ca:Noruega
cdo:Nò̤-ŭi
ce:Норвеги
ceb:Norway
chy:Norway
ckb:نۆرویژ
co:Nurvegia
crh:Norvegiya
cs:Norsko
csb:Norweskô
cu:Норєгъ
cv:Норвеги
cy:Norwy
da:Norge
de:Norwegen
diq:Norwec
dsb:Norwegska
dv:ނޯވޭ
dz:ནོ་ཝེ་
ee:Norway
el:Νορβηγία
en:Norway
eo:Norvegio
es:Noruega
et:Norra
eu:Norvegia
ext:Noruega
fa:نروژ
fi:Norja
fiu-vro:Norra
fo:Noreg
fr:Norvège
frp:Norvèg·e
frr:Norweegen
fy:Noarwegen
ga:An Iorua
gag:Norvegiya
gan:挪威
gd:Nirribhidh
gl:Noruega - Norge
gn:Noruega
got:𐌽𐌰𐌿𐍂𐍅𐌹𐌲𐍃
gu:નોર્વે
gv:Norlynn
hak:Nò-vî
haw:Nolewai
he:נורבגיה
hi:नॉर्वे
hif:Norway
hr:Norveška
hsb:Norwegska
ht:Nòvèj
hu:Norvégia
hy:Նորվեգիա
ia:Norvegia
id:Norwegia
ie:Norvegia
ilo:Norwéga
io:Norvegia
is:Noregur
it:Norvegia
iu:ᓄᕐᒋ/nurgi
ja:ノルウェー
jbo:noreg
jv:Norwégia
ka:ნორვეგია
kaa:Norvegiya
kbd:Норвегэ
kg:Norge
kk:Норвегия
kl:Norge
kn:ನಾರ್ವೇ
ko:노르웨이
koi:Норвег
krc:Норвегия
ku:Norwêc
kv:Норвегия
kw:Norgagh
ky:Норвегия
la:Norvegia
lad:Norvejia
lb:Norwegen
lez:Норвегия
li:Noorwege
lij:Nòrvexa
lmo:Nurvegia
ln:Norvej
lt:Norvegija
ltg:Norvegeja
mdf:Норвегие
mg:Norvezy
mhr:Норвегий
mi:Nōwei
mk:Норвешка
ml:നോർവെ
mn:Норвеги
mr:नॉर्वे
ms:Norway
mt:Norveġja
my:နော်ဝေနိုင်ငံ
myv:Норвегия Мастор
na:Norwei
nah:Noruegia
nds:Norwegen
nds-nl:Noorwegen
ne:नर्वे
nl:Noorwegen
nn:Noreg
no:Norge
nov:Norvegia
nrm:Norouague
oc:Norvègia
om:Norway
or:ନରୱେ
os:Норвеги
pam:Norwega
pap:Noruega
pih:Norwaii
pl:Norwegia
pms:Norvegia
pnb:ناروے
pnt:Νορβηγία
ps:ناروې
pt:Noruega
qu:Nurwiga
rm:Norvegia
rmy:Norvejiya
rn:Noruega
ro:Norvegia
roa-tara:Norveggie
ru:Норвегия
rw:Noruveje
sa:नार्वे
sah:Норвегия
sc:Norvegia
scn:Norveggia
sco:Norawa
se:Norga
sh:Norveška
simple:Norway
sk:Nórsko
sl:Norveška
so:Norway
sq:Norvegjia
sr:Норвешка
ss:INoweyi
stq:Norwegen
su:Norwégia
sv:Norge
sw:Norwei
szl:Norwygijo
ta:நோர்வே
te:నార్వే
tet:Noruega
tg:Норвегия
th:ประเทศนอร์เวย์
tk:Norwegiýa
tl:Noruwega
tpi:Nowe
tr:Norveç
ts:Norge
tt:Норвегия
udm:Норвегия
ug:نورۋېگىيە
uk:Норвегія
ur:ناروے
uz:Norvegiya
vec:Norveja
vep:Norvegii
vi:Na Uy
vls:Nôorweegn
vo:Norgän
wa:Norvedje
war:Noruega
wo:Noorwees
wuu:挪威
xal:Ноорскгин Нутг
xmf:ნორვეგია
yi:נארוועגיע
yo:Nọ́rwèy
za:Nozveih
zea:Noorwegen
zh:挪威
zh-classical:挪威
zh-min-nan:Norge
zh-yue:挪威
zu:INoki

Attēls:Nigeriaarms22.png

Nigērijas ģerbonis no en.wiki - :en:File:Coat of arms of nigeria.png.

Nigērija

<table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px>
<caption><font size=+1>Federal Republic of Nigeria</font></caption>
<tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2>
<table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0>
<tr><td align=center width=135px>Attēls:Flag of Nigeria.svg
<td align=center width=135px height=105px>Attēls:Nigeriaarms22.png
<tr><td align=center width=135px>(Nigērijas federālās republikas karogs)
<td align=center width=135px>(Nigērijas federālās republikas ģerbonis)
</table>
<tr><td align=center colspan=2>Attēls:LocationNigeria.png</td></tr>
<tr><td>Valsts valoda <td>angļu valoda
<tr><td>Galvaspilsēta <td>Abudža
<tr><td>Lielākās pilsētas <td>Lagosa<br />Kano<br />Ibadana
<tr><td>Prezidents<td>Gudlaks Džonatans (''Goodluck Ebele Jonathan'')
<tr><td>Platība<td>923 768 km²
<tr><td>Iedzīvotāju skaits <br />&nbsp;- Kopā (2004. gads)<br />&nbsp;- Iedzīvotāju blīvums<td><br />133 881 703<br />147/km&sup2;
<tr><td>Neatkarība<td>No Lielbritānijas 1960.gada 1.oktobrī
<tr><td>Valūta <td>naira
<tr><td>Laika zona <td>Coordinated Universal Time+1
<tr><td>Valsts himna <td>Arise O Compatriots, Nigeria's Call Obey
<tr><td>Interneta domēns<td>.NG
<tr><td>Starptautisko tālsarunu kodu saraksts<td>+234
</table>
Nigērija ir lielākā valsts Āfrika pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas Nigēra (upe) lejtecē pie Gvinejas līcis. Nigērijas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs - valstī dzīvo ap 250 tautu. Lielākās no tām ir hausi, jorubi, ibo, fulbi. Valsts strauji attīstās, izmantojot naftas atradnes Gvinejas līča piekrastē. Nigērija ir lielākā naftas ieguvēja Āfrikā. Valsts teritorijā ir arī dabasgāzes, akmeņogļu un alvas rūdas iegulas. Nigērijas ziemeļdaļā valda samērā sauss klimats, šeit audzē prosa, sorgo, zemesrieksti, kā arī aitas un liellopus - zebu. Nigēras upes ielejā audzē kokvilna, tuvāk Gvinejas līcim - eļļaspalmas, kakaokoks. Nigērijas tropiskajos mežos aug kaučukaugi un dažādas vērtīgu koku sugas. Nigērijā ir vairākas hidroelektrostacijas, bet lielo pilsētu tuvumā arī termoelektrostacijas, kuras ražo nepieciešamo elektroenerģiju. Galvenās rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un naftas pārstrāde. Attīstīta ir pārtikas rūpniecība, īpaši daudz ir eļļas spiešanas fabriku, kā arī uzņēmumu, kas gatavo citrusu un ananasu konservus. Eļļu iegūst no zemesriekstiem un eļļaspalmām. Nozīmīga nozare ir kokvilnas audumu ražošana no vietējās kokvilnas. Kokapstrādes uzņēmumi no tropisko mežu koksnes ražo mēbeles, sērkociņus, celulozi, arī papīru. Nigērijā daudzi iedzīvotāji nodarbojas ar amatniecību. Katrai tautai un pilsētai ir raksturīgi savi amatniecības izstrādājumi. Kano pilsēta ir slavena ar safjānādas darinājumiem, Bida un Kano - ar groziem un paklājiem, kas pīti no rafijas palmu šķiedras, salmiem un niedrēm. Ilorinas iedzīvotāji ir izcili podnieki. Daudz ir zeltkaļu un sudrabkaļu.

Iedzīvotāji


Nigērijai ir gara Nigērijas vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit atradās eiropieši. Hausi, jorubi un ibo kopā veido lielāko daļu Nigērijas iedzīvotāju. Pārējie nigērieši pieder pie kādas no vairāk nekā 250 etniskajām grupām, kuras ne vien bagātina jau tā ļoti daudzveidīgo Nigērijas kultūru un mākslu, bet ir „iedalījušas” tās teritoriju pēc etniskās un valodas piederības. Turklāt iedzīvotājus šķir arī reliģiskā piederība: ziemeļos vairums cilvēku ir musulmaņi, bet dienvidos — kristieši vai animisms piekritēji.
Nigērijas pilsētu uzskaitījums
Kategorija:Āfrikas valstis
Kategorija:Nigērija
ace:Nigeria
af:Nigerië
ak:Nigeria
als:Nigeria
am:ናይጄሪያ
an:Nicheria
ang:Nigeria
ar:نيجيريا
arz:نايجيريا
ast:Nixeria
az:Nigeriya
bar:Nigeria
bat-smg:Nigerėjė
bcl:Nigerya
be:Нігерыя
be-x-old:Нігерыя
bg:Нигерия
bjn:Nigeria
bm:Nijeria
bn:নাইজেরিয়া
bo:ནི་ཇི་རི་ཡ།
bpy:নাইজেরিয়া
br:Nigeria
bs:Nigerija
ca:Nigèria
ceb:Nigeria
ckb:نێجیریا
crh:Nigeriya
cs:Nigérie
cv:Нигери
cy:Nigeria
da:Nigeria
de:Nigeria
diq:Nicerya
dsb:Nigerija
dv:ނައިޖީރިއާ
ee:Nigeria
el:Νιγηρία
en:Nigeria
eo:Niĝerio
es:Nigeria
et:Nigeeria
eu:Nigeria
ext:Nigéria
fa:نیجریه
ff:Niiseriya
fi:Nigeria
fiu-vro:Nigeeriä
fo:Nigeria
fr:Nigeria
frp:Nig·èria
fy:Nigearia
ga:An Nigéir
gan:尼日利亞
gd:Nìgeiria
gl:Nixeria - Nigeria
gn:Niheria
gu:નાઈજેરિયા
gv:Yn Naigeer
ha:Nijeriya
hak:Nai-khi̍p-li-â
he:ניגריה
hi:नाईजीरिया
hif:Nigeria
hr:Nigerija
hsb:Nigerija
ht:Nijerya
hu:Nigéria
hy:Նիգերիա
ia:Nigeria
id:Nigeria
ie:Nigeria
ig:Naigeria
ilo:Nigeria
io:Nigeria
is:Nígería
it:Nigeria
ja:ナイジェリア
jbo:nixerias
jv:Nigeria
ka:ნიგერია
kg:Nizeria
kk:Нигерия
kn:ನೈಜೀರಿಯ
ko:나이지리아
ku:Nîjerya
kw:Nijeri
la:Nigeria
lad:Nijeria
lb:Nigeria
lez:Нигерия
li:Nigeria
lij:Nigeria
lmo:Nigeria
ln:Nizeria
lt:Nigerija
ltg:Nigereja
mk:Нигерија
ml:നൈജീരിയ
mn:Нигери
mr:नायजेरिया
mrj:Нигери
ms:Nigeria
mt:Niġerja
my:နိုင်ဂျီးရီးယားနိုင်ငံ
nah:Nigeria
nds:Nigeria
ne:नाइजेरिया
nl:Nigeria
nn:Nigeria
no:Nigeria
nov:Nigeria
nso:Nigeria
oc:Nigèria
or:ନାଇଜେରିଆ
os:Нигери
pam:Nigeria
pap:Nigeria
pih:Niijiirya
pl:Nigeria
pms:Nigeria
pnb:نائیجیریا
ps:نايجېريا
pt:Nigéria
qu:Niqirya
ro:Nigeria
roa-tara:Nigerie
ru:Нигерия
rue:Ніґерія
rw:Nijeriya
sa:नैजीरिया
sah:Нигерия
sc:Nigéria
scn:Nigeria
sco:Nigerie
se:Nigeria
sg:Nizerïa
sh:Nigerija
simple:Nigeria
sk:Nigéria
sl:Nigerija
sn:Nigeria
so:Nayjeeriya
sq:Nigeria
sr:Нигерија
ss:INayijeriya
stq:Nigeria
su:Nigeria
sv:Nigeria
sw:Nigeria
szl:Ńigeryjo
ta:நைஜீரியா
te:నైజీరియా
tg:Ниҷерия
th:ประเทศไนจีเรีย
ti:ናይጂሪያ
tk:Nigeriýa
tl:Niherya
tpi:Naijiria
tr:Nijerya
ts:Nigeria
tt:Нигерия
ug:نىگېرىيە
uk:Нігерія
ur:نائجیریا
uz:Nigeriya
vec:Nigeria
vi:Nigeria
vo:Nigeriyän
wa:Nidjeria
war:Nigerya
wuu:尼日利亚
xal:Нигермудин Ниицәтә Орн
xh:INigeria
yi:ניגעריע
yo:Nàìjíríà
za:Nizywlihya
zh:奈及利亞
zh-classical:尼日利亞
zh-min-nan:Nigeria
zh-yue:尼日利亞
zu:INigeria

Nigēra


Nigēra (, izrunā: ), oficiāli Nigēras Republika (''République du Niger''), ir valsts Rietumāfrika. Tās nosaukums ir radies no Nigēra (upe). Robežojas ar Nigērija un Benina - dienvidos, Burkinafaso un Mali - rietumos, Alžīrija un Lībija - ziemeļos un Čada - austrumos. Galvaspilsēta - Niameja.

Skatīt arī


Nigēras valsts vadītāji
Kategorija:Āfrikas valstis
Kategorija:Nigēra
ace:Niger
af:Niger
als:Niger
am:ኒጄር
an:Nícher
ar:النيجر
arc:ܢܝܓܪ
arz:نيجر
ast:Níxer
az:Niger
bat-smg:Nigeris
bcl:Niger
be:Нігер
be-x-old:Нігер
bg:Нигер
bjn:Niger
bm:Nijer
bn:নাইজার
bo:ནི་ཇར།
bpy:নাইজের
br:Niger
bs:Niger
ca:Níger
ce:Нигер
ceb:Niger
ckb:نیجەر
crh:Niger
cs:Niger
cy:Niger
da:Niger
de:Niger
diq:Nicer
dsb:Niger
dv:ނީޖަރު
ee:Niger
el:Νίγηρας
en:Niger
eo:Niĝero
es:Níger
et:Niger
eu:Niger
ext:Nigi
fa:نیجر
fi:Niger
fiu-vro:Niger
fo:Niger
fr:Niger
frp:Nig·èr
fy:Niger
ga:An Nígir
gd:Nìgeir
gl:Níxer
gu:નાઈજર
gv:Yn Neegeyr
ha:Nijar
he:ניז'ר
hi:नाइजर
hif:Niger
hr:Niger
hsb:Niger
ht:Nijè
hu:Niger
hy:Նիգեր
ia:Niger
id:Niger
ie:Niger
ig:Niger
io:Nijer
is:Níger (land)
it:Niger
ja:ニジェール
jv:Niger
ka:ნიგერი
kg:Nijer
kk:Нигер
ko:니제르
ku:Nîjer
kw:Pow Nijer
la:Niger
lb:Niger
li:Niger
lij:Niger
lmo:Niger
ln:Nizer
lt:Nigeris
mk:Нигер
ml:നീഷർ
mn:Нигер
mr:नायजर
mrj:Нигер
ms:Niger
mt:Niġer
my:နိုင်ဂျာနိုင်ငံ
nah:Niger
nds:Republiek Niger
nl:Niger (land)
nn:Niger
no:Niger
nov:Niger
nso:Niger
oc:Nigèr (país)
or:ନାଇଜର
os:Нигер (паддзахад)
pam:Niger
pih:Niijir
pl:Niger
pms:Nìger
pnb:نائجر
ps:نایجېر
pt:Níger
qu:Niqir
ro:Niger
ru:Нигер
rw:Nigeri
sa:नीजे
sah:Нигер
sc:Nixèr
scn:Niger
sco:Niger
se:Niger
sg:Nizëre
sh:Niger
si:නයිජර්
simple:Niger
sk:Niger
sl:Niger
sn:Niger
so:Nayjar
sq:Nigeri
sr:Нигер
ss:INayijari
stq:Niger
su:Niger
sv:Niger
sw:Niger
szl:Ńiger
ta:நைஜர்
te:నైజర్
tg:Ниҷер
th:ประเทศไนเจอร์
ti:ናይጀር
tk:Niger
tl:Niyer
tr:Nijer
ts:Niger
ug:نىگېر
uk:Нігер
ur:نائجر
uz:Niger
vec:Niger
vi:Niger
war:Niger
wo:Niseer
xal:Нигермудин Орн
yi:ניזשער
yo:Nìjẹ̀r
zh:尼日尔
zh-min-nan:Niger
zh-yue:尼日爾
zu:INayighe

Nikaragva


Nikaragva (, izrunā: ), oficiāli Nikaragvas Republika (''República de Nicaragua''), ir valsts Centrālamerika. Robežojas ar divām valstīm: ziemeļos ar Hondurasa, bet dienvidos ar Kostarika. Nikaragvas galvaspilsēta ir Managva.
Nikaragvā dzīvo 5,89 miljoni iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir metisi. Oficiālā valsts valoda ir spāņu valoda, lai gan plaši izplatītas ir arī Amerikas pamatiedzīvotāji valodas un angļu valoda. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristietība, galvenokārt Romas katoļu baznīca, kā arī protestantisms. Valūta ir Nikaragvas kordova (C$).

Atsauces


Kategorija:Ziemeļamerikas valstis
Kategorija:Nikaragva
ace:Nikaragua
af:Nicaragua
als:Nicaragua
am:ኒካራጓ
an:Nicaragua
ar:نيكاراجوا
arz:نيكاراجوا
ast:Nicaragua
ay:Nikarwa
az:Nikaraqua
bat-smg:Nėkaragva
bcl:Nikaragua
be:Нікарагуа
be-x-old:Нікарагуа
bg:Никарагуа
bm:Nikaragwa
bn:নিকারাগুয়া
bo:ནི་ཀ་ར་གུ་ཝ།
bpy:নিকারাগুয়া
br:Nicaragua
bs:Nikaragva
ca:Nicaragua
ce:Никарагуа
ceb:Nicaragua
ckb:نیکاراگوا
crh:Nikaragua
cs:Nikaragua
cy:Nicaragua
da:Nicaragua
de:Nicaragua
diq:Nikaragua
dsb:Nikaragua
dv:ނިކަރާގުއާ
ee:Nicaragua
el:Νικαράγουα
en:Nicaragua
eo:Nikaragvo
es:Nicaragua
et:Nicaragua
eu:Nikaragua
ext:Nicarágua
fa:نیکاراگوئه
fi:Nicaragua
fiu-vro:Nicaragua
fo:Nikaragua
fr:Nicaragua
frp:Nicaragoa
frr:Nikaraagua
fy:Nikaragûa
ga:Nicearagua
gag:Nikaragua
gd:Niocaragua
gl:Nicaragua
gn:Nikaragua
gv:Yn Nickeraag
hak:Nì-kâ-lâ-kûa
he:ניקרגואה
hi:निकारागुआ
hif:Nicaragua
hr:Nikaragva
hsb:Nikaragua
ht:Nikaragwa
hu:Nicaragua
hy:Նիկարագուա
ia:Nicaragua
id:Nikaragua
ie:Nicaragua
ilo:Nicaragua
io:Nikaragua
is:Níkaragva
it:Nicaragua
ja:ニカラグア
jbo:nikaraguas
jv:Nikaragua
ka:ნიკარაგუა
kk:Никарагуа
ko:니카라과
ku:Nîkaragua
kv:Никарагуа
kw:Nikaragwa
la:Nicaragua
lb:Nicaragua
li:Nicaragua
lij:Nicaragua
lmo:Nicaragua
ln:Nikalagwa
lt:Nikaragva
mg:Nicaragua
mhr:Никарагуа
mk:Никарагва
ml:നിക്കരാഗ്വ
mn:Никарагуа
mr:निकाराग्वा
mrj:Никарагуа
ms:Nicaragua
my:နီကာရာဂွါနိုင်ငံ
nah:Nicānāhuac
nds:Nicaragua
ne:निकाराग्वा
nl:Nicaragua
nn:Nicaragua
no:Nicaragua
nov:Nikaragua
oc:Nicaragua
or:ନିକାରାଗୁଆ
os:Никарагуæ
pam:Nicaragua
pap:Nicaragua
pl:Nikaragua
pms:Nicaragua
ps:نیکاراګوا
pt:Nicarágua
qu:Nikarawa
rn:Nicaragua
ro:Nicaragua
ru:Никарагуа
rw:Nikaragwa
sa:निकारगुवा
sah:Никарагуа
scn:Nicaragua
sco:Nicaragua
se:Nicaragua
sh:Nikaragva
simple:Nicaragua
sk:Nikaragua
sl:Nikaragva
so:Nikaragua
sq:Nikaraguaja
sr:Никарагва
ss:INikhalaga
su:Nikaragua
sv:Nicaragua
sw:Nikaragua
szl:Ńikaragua
ta:நிக்கராகுவா
tg:Никарагуа
th:ประเทศนิการากัว
tl:Nicaragua
tr:Nikaragua
tt:Никарагуа
ug:نىكاراگۇئا
uk:Нікарагуа
ur:نکاراگوا
uz:Nikaragua
vec:Nicaragua
vep:Nikaragua (valdkund)
vi:Nicaragua
vo:Nikaraguvän
war:Nicaragua
wo:Nikaraaguwa
xal:Никарагудин Орн
yi:ניקאראגוא
yo:Nikarágúà
zh:尼加拉瓜
zh-min-nan:Nicaragua
zh-yue:尼加拉瓜
zu:Nicaragua

Gaisma


Attēls:USA Antelope-Canyon.jpg, Amerikas Savienotās Valstis]]
Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs. Šī starojuma viļņa garums ir robežās no 400 līdz 740 nanometrs. Vispārīgi ar terminu "gaisma" apzīmē jebkura viļņu garuma elektromagnētisko starojumu, tādēļ zinātniski to elektromagnētiskā starojuma daļu, kuru var redzēt cilvēks, sauc arī par redzamā gaisma. Dažādās redzamās gaismas frekvences cilvēka smadzenes interpretē kā krāsas — no violetā krāsa augstākajām frekvencēm caur zilā krāsa, gaiši zilā krāsa, zaļā krāsa, dzeltenā krāsa un oranžā krāsa līdz sarkanā krāsa zemākajām frekvencēm.
Dažādas iekārtas un daži dzīvnieki spēj uztvert arī citus elektromagnētiskā starojuma viļņu garumus, ko cilvēks ar redzi neuztver, tāpēc šādu starojumu sauc par ultravioletais starojums vai infrasarkanais starojums starojumu. Atšķirībā no vēl īsākiem vai garākiem elektromagnētiskajiem viļņiem, šiem stariem optika ir līdzīga redzamās gaismas optikai.
Gaismas īpašības un tās mijiedarbību ar matērija pēta optika.

Gaismas ātrums


Attēls:Speed of light from Earth to Moon.gif
Gaismas ātrums vakuums ir metrs/sekunde. Tā ir fizikāla konstante. Bieži dažādos aprēķinos gaismas ātrumu noapaļo uz jeb 3 m/s. Optiski aktīvās vidēs gaismas ātrums samazinās, piemēram, ūdens gaismas ātrums ir aptuveni 2,26 m/s.
Izmantojot gaismas ātrumu, ir definēts metrs garums, tas ir, metrs ir daļa no attālums, kuru gaisma veic vienā sekunde.

Gaismas avoti


Mūsu galvenais gaismas avots ir Saule. Tā nosaka cilvēku dzīves, kā arī dzīvās un nedzīvās dabas norises uz Zemes. Saules virsas temperatūra ir ļoti augsta — vairāk nekā 6000&nbsp;°C. Ja ķermenis ir sakarsēts līdz šādai temperatūrai, tad tas vienmēr spīd kā Saule — dzeltenzaļgani.
Dienas gaismu uz Zemes rada atmosfēra — gaisa slānis, kas aptver mūsu planētu. Atmosfērā saules stari izkliedējas un nonāk acīs no visām pusēm. Tāpēc dienā visa debess izskatās apgaismota. Ja atmosfēras nebūtu, tad dienā uz Zemes izskatītos tāpat kā kosmosā.
No daudzkrāsainajiem Saules stariem, kas sasniedz Zemi, atmosfērā visvairāk izkliedējas zilās krāsas stari. Tāpēc tīra, nepiesārņota debess izskatās zila.

Gaismas piesārņojums


Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos. Lielāko gaismas piesārņojumu rada lielās pilsētas un rūpniecības objekti. Gaismas piesārņojumu rada ielu apgaismojums, lieli reklāmas panelis, atsevišķu ēka izgaismojums un tā tālāk. Liels daudzums gaismas tiek virzīts vai arī atstarojas uz augšu. Gaismas piesārņojumu pastiprina arī putekļu daļiņas gaisā.
Gaismas piesārņojums ir kā blakusefekts civilizācijas industrializācijai. Tas ir sevišķi izplatīts blīvi apdzīvotās attīstītās valstīs.

Skatīt arī


Optika
Redzamā gaisma
Gaismas izplatīšanās
Gaismas stiprums
Gaismas plūsma
Virsmas apgaismojums

Atsauces


Kategorija:Gaisma
af:Lig
am:ብርሃን
an:Luz
ar:ضوء
arc:ܢܘܗܪܐ (ܚܙܝܬܐ)
as:পোহৰ
ast:Lluz
ay:Qhana
az:İşıq
bar:Liacht
bat-smg:Švėisa
be:Святло
be-x-old:Сьвятло
bg:Светлина
bn:আলো
br:Gouloù
bs:Svjetlost
ca:Llum
ckb:ڕووناکی
cs:Světlo
cy:Goleuni
da:Lys
de:Licht
el:Φως
en:Light
eo:Lumo
es:Luz
et:Valgus
eu:Argi
fa:نور
fi:Valo
fiu-vro:Valgus
fr:Lumière
fy:Ljocht
ga:Solas
gan:光
gl:Luz
gn:Mba'erendy
he:אור
hi:प्रकाश
hr:Svjetlost
ht:Limyè
hu:Fény
hy:Լույս
ia:Lumine
id:Cahaya
io:Lumo
is:Ljós
it:Luce
ja:光
jbo:gusni
jv:Cahya
ka:სინათლე
kk:Жарық
kn:ಬೆಳಕು
ko:빛
ku:Ruhnahî (fîzîk)
la:Lux
lb:Liicht
li:Lèch
lmo:Lüs
lt:Šviesa
mg:Fahazavana
mk:Светлина
ml:പ്രകാശം
mn:Гэрэл
mr:प्रकाश
ms:Cahaya
mwl:Luç
nah:Tlāhuīlli
nap:Luce
nds-nl:Locht (straoling)
ne:प्रकाश
new:जः
nl:Licht
nn:Lys
no:Lys
nov:Lume
nrm:Lumyire
oc:Lutz
om:Ifaa
or:ଆଲୋକ
pdc:Licht
pl:Światło
pms:Lus
pnb:چانن
pt:Luz
qu:Achkiy
ro:Lumină
ru:Свет
rue:Світло
scn:Luci
sco:Licht
sh:Svjetlost
si:ආලෝකය
simple:Light
sk:Svetlo
sl:Svetloba
sn:Chiedza
sq:Drita
sr:Светлост
su:Cahya
sv:Ljus
ta:ஒளி
te:కాంతి
tg:Нӯр
th:แสง
tl:Liwanag
tr:Işık
uk:Світло
ur:روشنی
uz:Yorugʻlik
vec:Łuxe
vi:Ánh sáng
wa:Loumire
war:Lamrag
yi:ליכט
yo:Ìmọ́lẹ̀
zh:光
zh-min-nan:Kng
zh-yue:光

Nīderlande


Nīderlande (, izrunā: ), oficiālais nosaukums Nīderlandes Karaliste (''Koninkrijk der Nederlanden''), ir Rietumeiropas valsts. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vācija, bet dienvidos — ar Beļģija. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburga Nīderlande veido tā saukto Benilukss ekonomisko savienību. Lai gan valsts galvaspilsēta ir Amsterdama, valsts valdība atrodas Hāga. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmenis.
Regulāri Nīderlande tiek saukta par Holande, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provinces: uz Ziemeļholande un Dienvidholande.
Karalistes pakļautībā atrodas arī vairākas bijušās kolonijas Mazās Antiļu salas: Aruba, Bonaire, Kirasao, Saba, Sintēstatiusa un Sintmārtena (izņemot Arubu, pārējās teritorijas agrāk veidoja Nīderlandes Antiļas).

Vēsture


Viduslaikos Nīderlande bija sadrumstalota mazās valstiņās, hercogistēs. Katrai no tām bija savs valdnieks un tās bieži savā starpā karoja. 14. gadsimtā par vairums valstiņām kontroli ieguva Filips Plikpauris (''Filips de Stoute''). No 1385. līdz 1433. gadam viņš un viņa pēcteči bija apvienojuši teju vai visu mūsdienu Nīderlandes teritoriju vienā vienotā valstī. Kad 1477. gadā tika nogalināts Šarls Plikpauris (), valsti mantoja viņa meita Burgundijas Marija, kas apprecējās ar Maksimiliāns I Habsburgs no Habsburgi dinastijas. Līdz ar to, šajā teritorijā daudzus turpmākos gadus valdīja šīs dinastijas pārstāvji.

Ģeogrāfija


Nīderlande atrodas Rietumeiropa, Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskalo Ziemeļjūra.
Attēls:Satellite image of the Netherlands in May 2000.jpg
Liela daļa no valsts teritorijas tika iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo ap 60% valsts iedzīvotāju, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m virs jūras līmeņa. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zema zeme".
Nīderlandi var sadalīt divās daļās — ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa ir Reinas un Māsa (upe) upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas.
Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150-320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne un Vālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 m.
Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju ietekas: Reinas, Māsas un Seldas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņainas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un pastāv liels plūdu risks.
Nīderlandes klimats ir mērens jūras klimats, vasara nav karsta, bet ziema nav auksta. Jūlija vidējā temperatūra ir 16-17&nbsp;°C, janvārī tā ir ap +2&nbsp;°C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni no Austrumeiropas, krīt sniegs, temperatūra noslīd zem nulles un kanālos var izveidoties ledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.

Valdība


Nīderlande ir konstitucionālā monarhija ar parlamentu (''Staten Generaal''), kuru veido divas palātas: Nīderlandes senāts (75 locekļi) un Nīderlandes apakšpalāta (150 locekļi). Senāta locekļus ievēl netiešas vēlēšanas, un viņiem ir ierobežotas pilnvaras. Apakšpalātas locekļus ievēl vispārējas vēlēšanas. Abu palātu locekļi tiek ievēlēti uz četriem gadiem.
Valsts galva ir Nīderlandes monarhi, pašlaik karaliene Beatrikse, bet valdības galva ir Nīderlandes premjerministrs, kopš 2010. gada 14. oktobra Marks Rite (''Mark Rutte'').

Demogrāfija


Aptuveni 80% no valsts iedzīvotājiem ir nīderlandieši. No atlikušajiem iedzīvotājiem vairums ir ieceļotāji no Indonēzijas, Marokas, Surinamas un Turcijas.
67% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Lielākās Nīderlandes pilsētas ir Amsterdama, Roterdama, Hāga un Utrehta. Šīs pašas pilsētas ap sevi veido arī lielākās valsts aglomerācija (ģeogrāfija).

Tautsaimniecība


Nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana.

Kultūra


Nīderlande ir vairāku slavenu gleznotājs dzimtene. No tiem slavenākie ir Rembrants, Johanness Vermērs, Jans Stēns, Vinsents van Gogs un Pīts Mondrians.

Sports


Vispopulārākais sporta veids Nīderlandē ir futbols. Nīderlandes futbola izlase trīs reizes ir spēlējusi FIFA Pasaules kauss finālā (1974. gada FIFA Pasaules kauss, 1978. gada FIFA Pasaules kauss un 2010. gada FIFA Pasaules kauss gadā). Visas trīs reizes tā piekāpās saviem pretiniekiem. Dažādus Eiropas futbola kausus ir ieguvuši šādi nīderlandiešu futbola klubi: Amsterdamas "Ajax", Roterdamas "Feyenoord" un PSV Eindhoven. Slavenākie nīderlandiešu futbolisti ir Johans Kruifs, Marko van Bastens, Rūds Gullits, Deniss Bergkamps, Patriks Kleiverts un Rūds van Nistelrojs.
Nākošie populārākie sporta veidi ir lauka hokejs un volejbols. No individuālajiem sporta veidiem vispopulārākie ir teniss, vingrošana un golfs.
Nīderlandes sportisti Vasaras Olimpiskās spēles ir ieguvuši 230 medaļas, bet Ziemas Olimpiskās spēles — 78 medaļas.

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites


http://www.government.nl/ Nīderlandes pārvaldes mājaslapa
http://www.statoids.com/unl.html Nīderlandes provinces
http://www.holland.com/ Holandes tūrisma biroja mājaslapa
Kategorija:Nīderlande
ace:Beulanda
af:Nederland
als:Niederlande
am:ሆላንድ
an:Países Baixos
ang:Niðerland
ar:هولندا
arc:ܗܘܠܢܕܐ
arz:نيديرلاند
ast:Países Baxos
ay:Aynacha Jach'a Markanaka
az:Niderland
ba:Нидерландтар
bar:Holland
bat-smg:Nīderlandā
bcl:Nederlands
be:Нідэрланды
be-x-old:Нідэрлянды
bg:Нидерландия
bh:एम्सटर्डम
bi:Netherlands
bn:নেদারল্যান্ডস
bo:ཧོ་ལན།
bpy:নেদারল্যান্ড
br:Izelvroioù
bs:Holandija
bug:Belanda
ca:Països Baixos
cdo:Hò̤-làng
ce:Нидерланд
ceb:Netherlands
chr:ᏛᏥᏱ
ckb:ھۆلەند
co:Paesi Bassi
crh:Felemenk
cs:Nizozemsko
csb:Néderlandzkô
cu:Нидєрландꙑ
cv:Нидерландсем
cy:Yr Iseldiroedd
da:Holland
de:Niederlande
diq:Hollanda
dsb:Nižozemska
dv:ނެދަލޭންޑު
dz:ནེ་དར་ལེནཌསི་
ee:Netherlands
el:Ολλανδία
en:Netherlands
eo:Nederlando
es:Países Bajos
et:Holland
eu:Herbehereak
ext:Paisis Baxus
fa:هلند
ff:Holannda
fi:Alankomaat
fiu-vro:Holland
fo:Niðurlond
fr:Pays-Bas
frp:Payis-Bâs
frr:Nederlönje
fur:Paîs Bas
fy:Nederlân
ga:An Ísiltír
gag:Niderland
gan:荷蘭
gd:Na Tìrean Ìsle
gl:Países Baixos - Nederland
gn:Holanda
got:𐌽𐌹𐌸𐌴𐍂𐌰𐌻𐌰𐌽𐌳
gu:નેધરલેંડ
gv:Yn Çheer Injil
hak:Hò-làn
haw:Hōlani
he:הולנד
hi:नीदरलैण्ड
hif:The Netherlands
hr:Nizozemska
hsb:Nižozemska
ht:Peyiba
hu:Hollandia
hy:Նիդերլանդներ
ia:Pais Basse
id:Belanda
ie:Nederland
ilo:Olánda
io:Nederlando
is:Holland
it:Paesi Bassi
ja:オランダ
jbo:nederland
jv:Walanda
ka:ნიდერლანდი
kaa:Niderlandiya
kbd:Нидерлэндхэр
kg:Pays-Bas
kk:Нидерланд
kl:Hollandi
kn:ನೆದರ್‍ಲ್ಯಾಂಡ್ಸ್
ko:네덜란드
koi:Недерланд
krc:Нидерландла
ksh:Niederlande
ku:Holand
kv:Нидерландъяс
kw:Iseldiryow
ky:Нидерландтар
la:Nederlandia
lad:Payises Bashos
lb:Holland
lez:Нидерландар
li:Nederland
lij:Paixi Basci
lmo:Paes Bass
ln:Holanda
lt:Nyderlandai
ltg:Nīderlandeja
map-bms:Landa
mdf:Недерлантт
mhr:Нидерланде
mi:Hōrana
mk:Холандија
ml:നെതർലന്റ്സ്
mn:Нидерланд
mr:नेदरलँड्स
ms:Belanda
mt:Pajjiżi l-Baxxi
my:နယ်သာလန်နိုင်ငံ
mzn:هلند
na:Eben Eyong
nah:Tlanitlālpan
nap:Ulanna
nds:Nedderlannen (Europa)
nds-nl:Nederlaand
ne:नेदरल्याण्ड्स
nl:Nederland
nn:Nederland
no:Nederland
nov:Nederlande
nrm:Pays Bas
nv:Kéyah Wóyahgo Siʼánígíí
oc:Païses Basses
os:Нидерландтæ
pa:ਨੀਦਰਲੈਂਡ
pam:Netherlands
pap:Hulanda
pcd:Bas-Païs
pdc:Holland
pih:Dem Nethiland
pl:Holandia
pms:Pais Bass
pnb:نیدرلینڈز
pnt:Ολλανδία
ps:هالنډ
pt:Países Baixos
qu:Urasuyu
rm:Pajais Bass
rmy:Olanda
ro:Olanda
roa-rup:Olanda
roa-tara:Pajèsere Vasce
ru:Нидерланды
rue:Нідерланды
rw:Ubuholandi
sa:नेदरलैंड्स
sah:Недерланд
sc:Logos Bascios
scn:Paisi Vasci
sco:Netherlands
se:Vuolleeatnamat
sh:Holandija
si:නෙදර්ලන්තය
simple:Netherlands
sk:Holandsko
sl:Nizozemska
so:Holland
sq:Holanda
sr:Холандија
srn:Bakrakondre
ss:IDashi
st:Hôlanê
stq:Niederlounde
su:Walanda
sv:Nederländerna
sw:Uholanzi
szl:Ńiderlandy
ta:நெதர்லாந்து
te:నెదర్లాండ్
tet:Olanda
tg:Нидерланд
th:ประเทศเนเธอร์แลนด์
tk:Niderlandlar
tl:Olanda
to:Holani
tpi:Ol Nitelan
tr:Hollanda
tt:Нидерландлар
udm:Нидерланд
ug:گوللاندىيە
uk:Нідерланди
ur:نیدرلینڈز
uz:Niderlandlar
vec:Paéxi Basi
vep:Alamad
vi:Hà Lan
vls:Holland
vo:Nedän
wa:Bas Payis
war:Nederlandes
wo:Olaand
wuu:尼德兰
xal:Недерлендин Нутг
xh:ENetherlands
xmf:ნიდერლანდი
yi:האלאנד
yo:Nẹ́dálándì
zea:Nederland
zh:荷兰
zh-classical:荷蘭
zh-min-nan:Kē-tē-kok
zh-yue:荷蘭
zu:Netherlands

Nepāla

<table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px>
<caption><font size=+1>संघीय लोकतान्त्रिक गणतन्त्र नेपाल<br />Sanghiya Loktāntrik Ganatantra Nepāl</font></caption>
<tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2>
<table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0>
<tr><td align=center width=135px>Attēls:Flag of Nepal.svg
<td align=center width=135px height=105px>Attēls:Coat of arms of Nepal.svg
<tr><td align=center width=135px>(Nepālas karalistes karogs)
<td align=center width=135px>(Nepālas karalistes ģerbonis)
</table>
<tr><td align=center colspan=2>Attēls:LocationNepal.png</td></tr>
<tr><td>Valsts iekārta<td>republika
<tr><td>Freedom House brīvības indekss<td>5,0 - daļēji brīva valsts
<tr><td>ANO tautas attīstības indekss<td>0,482 (149.vieta pasaulē 2002.gadā)
<tr><td>IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju<td>1418 USD (2003) - 143. vieta pasaulē
<tr><td>Valsts valoda <td>nepāliešu valoda
<tr><td>Galvaspilsēta <td>Katmandu
<tr><td>Lielākās pilsētas <td>Katmandu<br />Birgandža<br />Lalitpūra
<tr><td>Premjerministrs<td>Baburam Bhattarai<br />(''Baburam Bhattarai'')
<tr><td>Platība<td>147 181 km²
<tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005) <td>23 078 000
<tr><td>Etniskais sastāvs<td>nepālieši - 55%<br />biharieši - 18%<br />tamangi - 6%
<tr><td>Reliģija<td>hinduisms - 85%<br /> budisms - 8%
<tr><td>Konsolidācija<td>1768. gads
<tr><td>Valūta <td>Nepālas rūpija/NRP
<tr><td>Laika zona <td>Coordinated Universal Time+5.45
<tr><td>Interneta domēns<td>.NP
<tr><td>Starptautisko tālsarunu kodu saraksts<td>+977
</table>
Nepāla (nepāliešu valoda : नेपाल), oficiāli Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika, ir valsts Āzijas dienvidu daļā, pasaules jaunakā republika. Tā robežojas ar Indija dienvidos, austrumos, rietumos un Ķīna ziemeļos. Ar 147 181 kvadrātkilometru platību un iedzīvotaju skaitu aptuveni 30 miljoniem, Nepāla ir pasaules 93. lielākā valsts un 41. apdzīvotākā valsts. Nepālas galvaspilsēta un lielakā pilsēta ir Katmandu.
Nepāla ir valsts ar ļoti daudzveidīgu ģeogrāfiju un kultūru. Valsts atrodas Himalaji dienvidu nogāzē, un ziemeļos ir astoņas pasaules augstākās virsotnes, tai skaitā augstākā Zemes virsotne Everests. Auglīgie un mitrie dienvidi ir samērā urbanizācija. Aptuveni puse iedzīvotāju dzīvo zem starptautiski noteiktā nabadzības līmeņa 1 USD. Pēc vairākiem novērtējumiem, hinduisms Nepālā praktizē lielāka iedzīvotāju daļa nekā kādā citā pasaules valstī. Savukārt budisms piekritēju ir neliela daļa, lai gan Nepāla tiek uzskatīta par Sidhārta Gautama dzimšanas vietu.

Vēsture


No 1768. gada, kad Pritvi Narajans Šāhs apvienoja daudzās mazās karalistes Nepāla bija monarhija. 1996. gadā sākās Nepālas pilsoņu karš, kuru izraisīja Apvienotā Nepālas komunistu (maoistu) partija. Tas noslēdzās pēc 2006. gada masu protestiem, kurus atbalstīja lielākās partijas, ar miera noslēgšanu, satversmes sapulces ievēlēšanu, karaļa Gjanendras atkāpšanos un federācija demokrātija republikas nodibināšanu . Pirmais Nepālas prezidents Jams Barans Jadavs zvērestu nodeva .

Atsauces

Ārējās saites


http://www.apcelo.lv Informācija par ceļošanu Nepālā
http://www.goodday.lv/lv/celojumi/nepala.html Nepālas valsts apraksts
Kategorija:Nepāla
ace:Nepal
af:Nepal
als:Nepal
am:ኔፓል
an:Nepal
ar:نيبال
arz:نيبال
as:নেপাল
ast:Nepal
az:Nepal
bar:Nepal
bat-smg:Nepals
bcl:Nepal
be:Непал
be-x-old:Нэпал
bg:Непал
bh:नेपाल
bjn:Nepal
bn:নেপাল
bo:བལ་ཡུལ།
bpy:নেপাল
br:Nepal
bs:Nepal
ca:Nepal
ce:Непал
ceb:Nepal
ckb:نیپال
crh:Nepal
cs:Nepál
csb:Nepal
cv:Непал
cy:Nepal
da:Nepal
de:Nepal
diq:Nepal
dv:ނޭޕާލް
dz:བལ་ཡུལ་
el:Νεπάλ
en:Nepal
eo:Nepalo
es:Nepal
et:Nepal
eu:Nepal
ext:Nepal
fa:نپال
fi:Nepal
fiu-vro:Nepal
fo:Nepal
fr:Népal
frp:Nèpal
fy:Nepal
ga:Neipeal
gag:Nepal
gd:Neapàl
gl:Nepal - नेपाल
gu:નેપાળ
gv:Nepaal
hak:Nì-pok
haw:Nepala
he:נפאל
hi:नेपाल
hif:Nepal
hr:Nepal
hsb:Nepal
ht:Nepal
hu:Nepál
hy:Նեպալ
ia:Nepal
id:Nepal
ie:Nepal
ilo:Nepal
io:Nepal
is:Nepal
it:Nepal
ja:ネパール
jbo:nepal
jv:Nepal
ka:ნეპალი
kk:Непал
kl:Nepal
km:នេប៉ាល់
kn:ನೇಪಾಳ
ko:네팔
krc:Непал
ku:Nepal
kv:Непал
kw:Nepal
ky:Непал
la:Nepalia
lb:Nepal
lez:Непал
lg:Nepal
li:Nepal
lij:Nepal
lmo:Nepal
ln:Nepáli
lt:Nepalas
mg:Nepal
mk:Непал
ml:നേപ്പാൾ
mn:Балба
mr:नेपाळ
ms:Nepal
my:နီပေါနိုင်ငံ
mzn:نپال
na:Nepar
nah:Nepal
nds:Nepal
ne:नेपाल
new:नेपाः
nl:Nepal
nn:Nepal
no:Nepal
nov:Nepal
nv:Dziłgaiitsoh Honeezkʼazii Bikéyah
oc:Nepal
or:ନେପାଳ
os:Непал
pa:ਨੇਪਾਲ
pam:Nepal
pap:Nepal
pi:नेपाल
pih:Nepal
pl:Nepal
pms:Nepal
pnb:نیپال
ps:نيپال
pt:Nepal
qu:Nipal
ro:Nepal
ru:Непал
rw:Nepali
sa:नेपालदेशः
sah:Непал
scn:Nepal
sco:Nepal
sd:نيپال
se:Nepal
sh:Nepal
si:නේපාලය
simple:Nepal
sk:Nepál
sl:Nepal
so:Nebal
sq:Nepali
sr:Непал
ss:INephali
su:Nepal
sv:Nepal
sw:Nepal
szl:Nepal
ta:நேபாளம்
te:నేపాల్
tg:Непал
th:ประเทศเนปาล
tk:Nepal
tl:Nepal
tr:Nepal
tt:Непал
tw:Nepal
udm:Непал
ug:نېپال
uk:Непал
ur:نیپال
uz:Nepal
vec:Nèpal
vi:Nepal
vo:Nepalän
war:Nepal
wo:Nepaal
wuu:尼泊尔
xal:Балвудин Улсин Ниицәтә Орн
yi:נעפאל
yo:Nepal
zea:Nepal
zh:尼泊尔
zh-min-nan:Nepal
zh-yue:尼泊爾

Nauru


Nauru (nauruiešu valoda: ''Naoero''; ), oficiāli Nauru Republika, ir salu valsts Mikronēzija (reģions), Klusais okeāns, 59 kilometrus uz dienvidiem no ekvators. Tuvākie kaimiņi atrodas 300 km uz austrumiem esošajā Banabas salā, Kiribati Republika. Nauru ir pasaulē mazākā salu valsts (tās platība ir 21 kvadrātkilometrs), mazākā neatkarīgā republika un pasaulē vienīgā republika bez oficiālas galvaspilsētas. Nauru ir arī vismazāk apdzīvotā Apvienoto Nāciju Organizācija dalībvalsts.
Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai Polinēzija un Mikronēzija (reģions) tautas. 19. gadsimta beigās Vācijas impērija to anektēja un izveidoja par savu kolonija, bet pēc 1. pasaules karš tā kļuva par Austrālijas, Jaunzēlandes un Apvienotā Karaliste kopmandātteritoriju. 2. pasaules karš laikā Nauru okupēja Japānas impērija, bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai 1968. gadā.
Attēls:Aerial view of Nauru.jpg
Nauru galvenais ieņēmumu avots kopš 20.gs. sākuma bija fosfāti, kuru rezerves izsīka pagājušā gadsimta beigās.

Atsauces un piezīmes


Kategorija:Okeānijas valstis
Kategorija:Mikronēzija
Kategorija:Nauru
ace:Nauru
af:Nauru
als:Nauru
an:Nauru
ar:ناورو
arz:ناورو
ast:Nauru
az:Nauru
bat-smg:Nauru
bcl:Nauru
be:Науру
be-x-old:Науру
bg:Науру
bjn:Nauru
bn:নাউরু
bo:ནའུ་རུ།
bpy:নাউরু
br:Nauru
bs:Nauru
ca:Nauru
ce:Науру
ceb:Nauru
ckb:نائووروو
crh:Nauru
cs:Nauru
cu:Наоуроу
cy:Nauru
da:Nauru
de:Nauru
diq:Nauru
dsb:Nauru
dv:ނައުރޫ
el:Ναουρού
en:Nauru
eo:Nauro
es:Nauru
et:Nauru
eu:Nauru
ext:Nauru
fa:نائورو
ff:Nawru
fi:Nauru
fiu-vro:Nauru
fr:Nauru
frp:Naouru
fy:Naurû
ga:Nárú
gd:Nauru
gl:Nauru - Naoero
gv:Naaroo
he:נאורו
hi:नौरु
hif:Nauru
hr:Nauru
hsb:Nauru
ht:Naorou
hu:Nauru
hy:Նաուրու
ia:Nauru
id:Nauru
ie:Nauru
ilo:Nauru
io:Nauru
is:Nárú
it:Nauru
ja:ナウル
jv:Nauru
ka:ნაურუ
kk:Науру
ko:나우루
ku:Naûrû
kw:Nauru
ky:Науру
la:Nauru
lb:Nauru
lez:Науру
li:Nauru
lij:Nauru
lmo:Nauru
lt:Nauru
mi:Nauru
mk:Науру
ml:നൗറു
mn:Науру
mr:नौरू
mrj:Науру
ms:Nauru
mt:Nawru
my:နအူရူးနိုင်ငံ
na:Naoero
nah:Nauru
nds:Nauru
nds-nl:Nauro
new:नाउरु
nl:Nauru
nn:Nauru
no:Nauru
nov:Nauru
oc:Nauru
or:ନାଉରୁ
os:Науру
pam:Nauru
pih:Nauruu
pl:Nauru
pms:Nauru
pnb:ناورو
pt:Nauru
qu:Nawru
rm:Nauru
ro:Nauru
roa-rup:Nauru
ru:Науру
rw:Nawuru
sa:नौरु
sah:Науру
scn:Nauru
sco:Nauru
se:Nauru
sh:Nauru
simple:Nauru
sk:Nauru
sl:Nauru
sm:Nauru
so:Nawru
sq:Naurua
sr:Науру
su:Nauru
sv:Nauru
sw:Nauru
szl:Nauru
ta:நவூரு
tg:Науру
th:ประเทศนาอูรู
tl:Nauru
tpi:Nauru
tr:Nauru
tt:Науру
tw:Nauru
ug:ناۋرۇ
uk:Науру
ur:ناورو
uz:Nauru
vi:Nauru
vo:Naureän
war:Nauru
wo:Nauru
xal:Наурмудин Орн
yo:Nàúrù
zh:諾魯
zh-min-nan:Nauru
zh-yue:瑙魯

Namībija


Namībija (), oficiāli Namībijas Republika (''Republic of Namibia''), ir valsts Āfrikas dienvidrietumu piekrastē pie Atlantijas okeāns. 1990. gadā tā ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas pēc Namībijas Neatkarības karš. Tās galvaspilsēta un lielāka pilsēta ir Vindhuka. Namībija ir Apvienoto Nāciju Organizācija, Āfrikas Savienības un Nāciju Sadraudzības dalībvalsts. 2009. gadā tajā dzīvoja 2 108 665 iedzīvotāji.
Valsts ir reti apdzīvota, taču bagāta ar derīgie izrakteņi.

Ārējās saites


http://www.travel-images.com/namibia.html Namībija - fotogrāfijas
Kategorija:Namībija
Kategorija:Āfrikas valstis
ace:Namibia
af:Namibië
als:Namibia
am:ናሚቢያ
an:Namibia
ang:Namibia
ar:ناميبيا
arz:ناميبيا
ast:Namibia
az:Namibiya
bar:Namibia
bat-smg:Namibėjė
bcl:Namibya
be:Намібія
be-x-old:Намібія
bg:Намибия
bjn:Namibia
bm:Namibia
bn:নামিবিয়া
bo:ན་མི་བྷི་ཡ།
bpy:নামিবিয়া
br:Namibia
bs:Namibija
bxr:Намиби
ca:Namíbia
ce:Намиби
ceb:Namibia
chy:Namibia
ckb:نامیبیا
crh:Namibiya
cs:Namibie
cv:Намиби
cy:Namibia
da:Namibia
de:Namibia
diq:Namibya
dsb:Namibija
el:Ναμίμπια
en:Namibia
eo:Namibio
es:Namibia
et:Namiibia
eu:Namibia
ext:Namibia
fa:نامیبیا
fi:Namibia
fiu-vro:Namiibia
fo:Namibia
fr:Namibie
frp:Namibie
fy:Namybje
ga:An Namaib
gd:Naimibia
gl:Namibia
gv:Yn Nameeb
hak:Na̍p-mí-pí-â
he:נמיביה
hi:नामीबिया
hif:Namibia
hr:Namibija
hsb:Namibija
ht:Namibi
hu:Namíbia
hy:Նամիբիա
ia:Namibia
id:Namibia
ie:Namibia
ilo:Namibia
io:Namibia
is:Namibía
it:Namibia
ja:ナミビア
jbo:namibias
jv:Namibia
ka:ნამიბია
kaa:Namibiya
kg:Namibia
ki:Namibia
kk:Намибия
kn:ನಮೀಬಿಯ
ko:나미비아
krc:Намибия
ku:Namîbya
kw:Namibi
la:Namibia
lad:Namibia
lb:Namibien
li:Namibië
lij:Namibia
lmo:Namibia
ln:Namibia
lt:Namibija
ltg:Namibeja
mg:Namibia
mk:Намибија
ml:നമീബിയ
mn:Намиби
mr:नामिबिया
ms:Namibia
mt:Namibja
my:နမီးဘီးယားနိုင်ငံ
nah:Namibia
nds:Namibia
nl:Namibië
nn:Namibia
no:Namibia
nov:Namibia
nso:Namibia
nv:Namííbya
oc:Namibia
or:ନାମିବିଆ
os:Намиби
pa:ਨਾਮੀਬੀਆ
pam:Namibia
pap:Namibia
pl:Namibia
pms:Namibia
pnb:نامیبیا
ps:نېمبیا
pt:Namíbia
qu:Namiwya
rm:Namibia
ro:Namibia
ru:Намибия
rw:Namibiya
sa:नमीबिया
sah:Намибия
sc:Namìbia
scn:Namibbia
sco:Namibie
se:Namibia
sg:Namibùii
sh:Namibija
simple:Namibia
sk:Namíbia
sl:Namibija
sn:Namibia
so:Nambiya
sq:Namibia
sr:Намибија
ss:INamibiya
st:Namibia
stq:Namibia
su:Namibia
sv:Namibia
sw:Namibia
szl:Namibijo
ta:நமீபியா
te:నమీబియా
tg:Намибия
th:ประเทศนามิเบีย
ti:ናሚቢያ
tk:Namibiýa
tl:Namibya
tn:Namibia
tr:Namibya
ts:Namibia
tt:Намибия
ug:نامىبىيە
uk:Намібія
ur:نمیبیا
uz:Namibiya
ve:Namibia
vec:Namibia
vi:Namibia
vo:Namibiyän
war:Namibia
wo:Namibi
xal:Намибмудин Орн
yo:Nàmíbíà
zea:Namibië
zh:纳米比亚
zh-classical:納米比亞
zh-min-nan:Namibia
zu:INamibhiya

Vikipēdija:Pamācība (Kopsavilkums un papildu info)


Tas īsumā viss! Tagad tu zini visu būtiskāko par Wikipēdijas papildināšanu. Varbūt tev ir kādi komentāri vai pārdomas? Kaut kas šajā pamācībā nebija pietiekami labi izskaidrots? Vēlies uzzināt par kaut ko, kas šeit nav minēts? Dod mums ziņu šīs lapas Vikipēdijas diskusija:Pamācība (Kopsavilkums un papildu info).
Protams, visu iemācīties nav iespējams. Mēs centāmies šo pamācību uzrakstīt pietiekami īsu, lai tu pēc iespējas drīzāk varētu ķerties bullim pie ragiem. Tomēr daudzas tēmas netika pieminētas un tādēļ šajā lapā ir vairāki linki uz lapām ar informāciju, kas varētu tev noderēt. Bet arī tas nav viss. Gan šķirkļus, gan arī informāciju par Wikipēdiju rediģētāji regulāri papildina, tāpēc vari būt drošs, ka vienmēr varēsi atrast kaut ko jaunu - galvenais nezaudē interesi. ;)
Jāpiebilst, ka šajā lapā atrodamie linki lielākoties (bet pagaidām) ir angļu valodā, bet arī tad, ja tā nav tava stiprā puse, vari spiest uz tiem linkiem, jo ļoti iespējams, ka tur atradīsi linkus uz to pašu informāciju arī citās valodās. Ja arī tad kaut kas nav skaidrs, nekautrējies - dod ziņu un wikipēdieši centīsies palīdzēt!

Padomi un vispārīga informācija


"w:Wikipedia:Welcome, newcomers" izskaidro šo enciklopēdiju un skaidro, ko šeit darīt.
"w:Wikipedia:Faux pas avoidance" palīdzēs tev izvairīties no dažām izplatītām kļūdām.
Varbūt tev tagad ir skaidrs, dot ieguldījumu Wikipēdijā, bet nezini, par ko rakstīt? Skat. "w:Wikipedia:Contributing to Wikipedia"
Meklē kādu citu veidu, kā uzlabot rakstus? Skat. "w:Wikipedia:Guide to improving articles".

Specifiskas pamācības


"w:Wikipedia:Picture tutorial" ir par attēlu noformēšanu.
"w:Wikipedia:How to use tables" ir pamācība par w:table izmantošanu.
"w:Wikipedia:NPOV tutorial" ir par to, kā veidot neitrālu rakstu.
"w:Wikipedia:TeX markup" ir īpašo simbolu saraksts un info par to izmantošanu.

Norādes par stilu un paņēmieniem


''Linku katalogs: w:Wikipedia:Style and How-to Directory''
"w:Wikipedia:How to edit a page" ir plaša informācija par noformēšanu, rakstzīmēm un utt.
w:Wikipedia:How to start a page
w:Wikipedia:Manual of Style

Norādes par kopienu un tās politiku


w:Wikipedia:Tutorial/Glossary — desmit biežāk sastopamie termini.
w:Wikipedia:Glossary izskaidro citu rediģētāju izmantotos apzīmējumu, frāzes, utt.
w:Wikipedia:Community Portal satur linkus uz kopienas resursiem, šis links vienmēr ir atrodams navigācijas joslā.
w:Wikipedia:Policies and guidelines

Linku katalogi


w:Wikipedia:FAQ ir saraksts ar visu Wikipēdijas aspektu FAQ-iem.
"w:Wikipedia:Utilities" ir plašāks linku katalogs nekā kopienas portāls.
w:Wikipedia:Topical index ir pavisam pilnīgs katalogs.

Tehniskas norādes


m:Help:Contents ir par MediaWiki programmatūru, kura darbina Wikipēdiju.
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
ar:ويكيبيديا:دروس (معلومات إضافية)
bg:Уикипедия:Наръчник/Заключение
ca:Viquipèdia:Guia bàsica/Resum
ckb:ویکیپیدیا:فێرکاری (کۆتایی)
cy:Wicipedia:Tiwtorial (Gorffen a rhagor o wybodaeth)
de:Wikipedia:Tutorial/6
el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Σύνοψη
en:Wikipedia:Tutorial/Wrap-up and more info
es:Ayuda:Tutorial (para terminar)
gl:Wikipedia:Guía/Resumo
hi:विकिपीडिया:स्वशिक्षा/जाते-जाते
hr:Wikipedija:Tečaj (Zaključak)
hu:Wikipédia:Az első lépések (merre tovább)
ja:Wikipedia:チュートリアル まとめ
ka:ვიკიპედია:მასწავლებელი (დასრულება)
ko:위키백과:길라잡이 (더 보기)
ms:Wikipedia:Tutorial/Tamat
nl:Wikipedia:Snelcursus/Tot slot
ps:ويکيپېډيا:ځان زده کړه (Wrap-up and more info)
pt:Ajuda:Tutorial/Sumário
sco:Wikipedia:Lessons (Wrap-up an mair wittins)
sh:Wikipedia:Kurs/Tečaj (Zaključak)
sk:Wikipédia:Príručka/Zhrnutie
sl:Wikipedija:Vadnica (Zaključek)
so:Wikipedia:Tutorial (Wrap-up and more info)
sr:Википедија:Упутства/Закључак
te:వికీపీడియా:పాఠం (ముగింపు)
th:วิกิพีเดีย:สอนการใช้งาน (ท้ายสุด)
ur:منصوبہ:آموختار (اضافی معلومات)
zh:Wikipedia:使用指南/总结和更多信息

Mozambika


Mozambika, oficiāli Mozambikas Republika ( jeb ''República de Moçambique'') ir valsts Āfrikas dienvidaustrumos. To no austrumiem apskalo Indijas okeāns, ziemeļos robežojas ar Tanzānija, ziemeļrietumos ar Malāvija un Zambija, rietumos ar Zimbabve un dienvidos ar Dienvidāfrika un Svazilenda.
Mozambikas krastu pirmais no eiropiešiem atklāja Vasko da Gama 1498. gadā. To kolonizēja Portugāle 1505. gadā. Mozambika ieguva neatkarību 1975. gadā. No 1977. līdz 1992. gadam valstī plosījās pilsoņu karš.
Mozambika ir Portugāļu valodas valstu sadraudzības un Nāciju Sadraudzības dalībniece, kā arī novērotāja Frankofonija. Valsts Tautas attīstības indekss ir viens no zemākajiem pasaulē.

Vēsture


Kad Mozambikas krastu 1498. gadā sasniedza portugāļi, tur arābi jau bija izveidojuši tirdzniecības apmetnes. No 16. gadsimta sākuma Portugāle sāka būvēt ostas, tirdzniecības punktus un fortus eiropiešu atbalstam ceļā uz Indija, pamazām nomainot arābu tirdzniecisko un militāro hegemoniju. No 1530. gadiem nelielas portugāļu tirgotāju un resursu meklētāju grupiņas sāka virzīties dziļāk iekšzemē un izveidoja apmetnes pie Zambezi upes. 1752. gadā Portugāļu teritorijas Āfrikas austrumkrastā tika nosauktas par Mozambikas koloniju.
20. gadsimta sākumā Portugāle nodeva savu koloniju pārvaldi trijām privātām britu kompānijām: Mozambikas kompānijai, Zambezi kompānijai un Njasa kompānijai. Tās izbūvēja dzelzceļu, kas savienoja Mozambiku ar citām britu kolonijām. Sakarā ar kompāniju neapmierinošo darbību un Portugāles kontroles pastiprināšanu pār tās kolonijām, kompāniju koncesijas netika atjaunotas, kad tām beidzās termiņš. 1951. gadā Portugāles kolonijas Afrikā tika pārdēvētas par Portugāles Aizjūras provincēm.
Pēc Otrā pasaules kara, Āfrikā pastiprinoties antikoloniālajām un komunistiskajām idejām, izveidojās daudzas politiskas kustības, kas atbalstīja Mozambikas neatkarību. 1962. gadā tika dibināta Mozambikas Atbrīvošanas fronte (FRELIMO, ''Frente de Libertação de Moçambique''). 1964. gadā tā sāka bruņotu pretošanas Portugāles koloniālajai valdībai. Šis konflikts kopā ar citiem portugāļu kolonijās Angola un Portugāles Gvineja tiek saukts par Portugāles koloniālais karš (1961.—1974.). Lai gan Portugāles armija kontrolēja lielākos apdzīvotos centrus, nemiernieki pārņēma lauku un cilšu rajonus ziemeļos un rietumos.
Pēc desmit gadu periodiskām kaujas darbībām un demokrātijas nodibināšanas Portugālē pēc 1974. gada Neļķu revolūcijas, FRELIMO pārņēma kontroli par visu teritoriju. Gada laikā Mozambiku atstāja vairums no 250&nbsp;000 portugāļu. Mozambika oficiāli kļuva neatkarīga . Nākamo piecu gadu laikā palikušie portugāļi arī atstāja valsti.
No 1977. līdz 1992. gadam Mozambikā plosījās pilsoņu karš.

Ģeogrāfija


Mozambikas teritorijai ar Indijas okeāns ir aptuveni 3000 kilometrus gara krasta līnija. Krasta līniju sadala nelielas jomas, krasti nav augsti, toties klinšaini. Dienvidos krasti ir zemi, vietām purvaini. Ir dabīgās ostas - Beira, Maputu, Nakala, Pemba.
Valsts ziemeļu daļā atrodas Austrumāfrikas plakankalņu līdzenumi.

Klimats


Klimats Mozambikas ziemeļos ir subekvatoriālais, Musons, bet dienvidos - tropiskais, Pasāts. vidējā janvāra temperatūra Mozambikas zemienēs ir no 26&nbsp;°C līdz 30&nbsp;°C, jūlijā no 15&nbsp;°C līdz 20&nbsp;°C. Plakankalņu apvidos vasaras un ziemas temperatūras ir zemākas par 3 līdz 5 grādiem.

Politiskā iekārta


Mozambika ir republika. 1990. gadā pieņemtā konstitūcija paredz daudzpartiju sistēmu. Valsts galva ir prezidents, kuru vispārējās vēlēšanās ievēl uz pieciem gadiem. Ir iespējams kandidēt uz otro termiņu. Kopš 2005. gada Mozambikas prezidents ir Armandu Gebuza.
Mozambikas Asembleja ir vienpalātas parlaments. 250 deputātus ievēl uz pieciem gadiem. 2009. gada vēlēšanās vairākumu ieguva FRELIMO (191 vieta), RENAMO ieguva 51 vietu, Mozambikas Demokrātiskā kustība — 8 vietas.

Iedzīvotāji


Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir bantu valodas runājošie melnādainie. Iedzīvotāji pa lielākajai daļai nav pārņēmuši musulmaņu tirgotāju un eiropiešu kolonistu tradīcijas, bet saglabājuši savu kultūru, kas balstās uz nelielām lauku saimniecībām. Attīstītākās mākslas formas ir koktēlniecība, mūzika un deja. Oficiālajā portugāļu valodā runā tikai 40% iedzīvotāju. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir analfabētisms. Valstī ir ļoti plaši izplatītas dažādas infekcijas slimības un tā ir pirmajā desmitniekā pasaulē HIV izplatības ziņā. Izplatītākās reliģijas ir kristietība un islāms.

Ārējās saites


http://www.travel-images.com/mozambique.html Mozambika - fotogrāfijas

Atsauces un piezīmes


Kategorija:Mozambika
af:Mosambiek
als:Mosambik
am:ሞዛምቢክ
an:Mozambique
ang:Mosambice
ar:موزمبيق
arz:موزامبيق
ast:Mozambique
az:Mozambik
bat-smg:Mozambėks
bcl:Mosambik
be:Мазамбік
be-x-old:Мазамбік
bg:Мозамбик
bjn:Mozambik
bm:Mozanbik
bn:মোজাম্বিক
bo:མོ་ཛམ་བིཀ།
bpy:মোজাম্বিক
br:Mozambik
bs:Mozambik
ca:Moçambic
ce:Мозамбик
ceb:Mozambique
ckb:مۆزامبیک
co:Mozambicu
crh:Mozambik
cs:Mosambik
cv:Мозамбик
cy:Mosambic
da:Mozambique
de:Mosambik
diq:Mozambik
dsb:Mosambik
dv:މުސިންބީ
el:Μοζαμβίκη
en:Mozambique
eo:Mozambiko
es:Mozambique
et:Mosambiik
eu:Mozambike
ext:Mozambiqui
fa:موزامبیک
fi:Mosambik
fiu-vro:Mosambiik
fo:Mosambik
fr:Mozambique
frp:Mozambique
fy:Mozambyk
ga:Poblacht Mhósaimbíc
gag:Mozambik
gd:Mòsaimbic
gl:Mozambique - Moçambique
gv:Yn Vosambeeck
hak:Mo̍k-sông-pí-khiet
he:מוזמביק
hi:मोज़ाम्बीक
hif:Mozambique
hr:Mozambik
hsb:Mosambik
ht:Mozanbik
hu:Mozambik
hy:Մոզամբիկ
ia:Mozambique
id:Mozambik
ie:Mozambique
ilo:Mosambike
io:Mozambik
is:Mósambík
it:Mozambico
ja:モザンビーク
jbo:mosambik
jv:Mozambik
ka:მოზამბიკი
kg:Musambiki
kk:Мозамбик
kn:ಮೊಜಾಂಬಿಕ್
ko:모잠비크
ku:Mozambîk
kw:Mosambik
la:Mozambicum
lad:Mosambiko
lb:Mosambik
li:Mozambique
lij:Moçambico
lmo:Muzambich
ln:Mozambíki
lt:Mozambikas
ltg:Mozambika
mg:Mozambika
mi:Mohapiki
mk:Мозамбик
ml:മൊസാംബിക്ക്
mn:Мозамбик
mr:मोझांबिक
ms:Mozambique
mt:Możambik
mwl:Moçambique
my:မိုဇမ်ဘစ်နိုင်ငံ
nah:Mozambique
nds:Mosambik
nl:Mozambique
nn:Mosambik
no:Mosambik
nov:Mozambik
nso:Mozambique
ny:Mozambique
oc:Moçambic
or:ମୋଜାମ୍ବିକ
os:Мозамбик
pam:Mozambique
pap:Mozambique
pl:Mozambik
pms:Mosambich
pnb:موزمبیق
ps:موزمبيق
pt:Moçambique
qu:Musambik
ro:Mozambic
roa-rup:Mozambic
ru:Мозамбик
rw:Mozambike
sa:मोजम्बीक
sah:Мозамбик
sc:Mozambico
scn:Mozambicu
sco:Mozambique
se:Mosambik
sg:Mözämbîka
sh:Mozambik
simple:Mozambique
sk:Mozambik
sl:Mozambik
sn:Mozambique
so:Musanbiig
sq:Mozambiku
sr:Мозамбик
ss:IMozambikhi
stq:Mosambik
su:Mosambik
sv:Moçambique
sw:Msumbiji
szl:Mozambik
ta:மொசாம்பிக்
tet:Mosambike
tg:Мозамбик
th:ประเทศโมซัมบิก
ti:ሞዛምቢክ
tl:Musambik
tr:Mozambik
ts:Mozambique
ug:موزامبىك
uk:Мозамбік
ur:موزمبیق
uz:Mozambik
ve:Mozambikwi
vec:Mozanbico
vi:Mozambique
vo:Mozambikän
war:Mozambique
wo:Mosambik
xal:Мозамбикудин Орн
yi:מאזאמביק
yo:Mòsámbìk
zh:莫桑比克
zh-classical:莫三比克
zh-min-nan:Moçambique
zh-yue:莫三鼻給
zu:IMozambiki